Pieaugošā volatilitāte pasaules akciju tirgos dara tramīgus investorus, un daudziem sākt rasties bažas, vai buļļu tirgus turpināsies, jo izaugsme pasaules akciju tirgos vērojama jau kopš 2003.gada… Vakardien Suprema stratēģi, prezentējot savu skatījumu uz 2007.gada perspektīvām pasaules akciju tirgos, prognozēja, ka buļļu tirgus vēl nav beidzies (pilna prezentācija skatāma www.nozare.lv sadaļā “Fondu tirgus”).

Galvenās atziņas:
- Buļļu tirgus pamati ir neskarti, un akcijas būs labākais investīciju darījums turpmāko 12 mēnešu perspektīvā
- Ieteikums koncentrēties uz tirgiem, kuri nav pārmērīgi pārvērtēti.
- Šobrīd akciju ziņā tiek rekomendēta nogaidoša pozīcija, jo tuvākajā laikā korekcija varētu turpināties, tomēr vidējā termiņā un ilgtermiņā akciju tirgus varētu pieaugt.
- Uzmanība būtu jāpievērš jaunattīstības tirgiem. Aktuālās ieguldījumu jomas: Āzijas īpašumi, Brazīlija un Krievija.
- Baltijas uzņēmumu novērtējumi ar vidējo plānoto P/E šim gadam 14 ir gana pievilcīgi.

Gribētos piekrist Suprema, ka korekcija pasaules tirgos varētu turpināties. Tādējādi indeksu atkopšanās pēc februāra kritumiem varētu būt īslaicīga parādība un iespējama februāra scenārija atkārtošanās. Tomēr kopumā pasaulē brīvās (investējamās) naudas apjoms ir tik liels, ka nebūs nekāds brīnums, ja atkal ieraudzīsim ralliju akciju tirgos. Savukārt attiecībā uz Krieviju jāsaka, ka būtisks faktors būs naftas cena - ja melnā zelta cenas pieaugums turpināsies, Krievijas fondu tirgum klāsies ļoti labi. Bet vispār jau ar tām prognozēm ir kā ar bitēm - nekad neko nevar zināt…..

Kredītņēmējiem ikdiena kļūst arvien nervozāka - likmes kāpj, kredītmaksājumi pieaug, jo vairums iedzīvotāju paņēmuši kredītus ar mainīgo likmi, uzņemoties procentu likmju risku. Starpbanku tirgus indekss RIGIBOR atkal “debesīs”- 3 mēnešu RIGIBOR, kuram piesaistīti vairums latu kredītu ar mainīgo likmi, uzkāpis virs 8% atzīmes. Likmes reaģē uz latu resursu trūkumu tirgū, kā arī uz pastiprināto spiedienu attiecībā pret latu. Likmju kāpums “aizsargā” valūtu, jo tādā gadījumā var mazināties interese paspekulēt uz lata devalvāciju. Ja šis spiediens uz valūtu saglabāsies, nebūs brīnums, ka starpbanku likmes pārsniegs 11%, kā tas bija 1999.gada rudenī. Tad iedomājieties, kāda šajā gadījumā būs jūsu kredīta likme….

Bet nu ko - paši jau esam vainīgi pie šīs situācijas, jo gribās mums visiem tērēt vairāk nekā nopelnam, un tagad no šī visa lēruma viennozīmīgi cieš kredītņēmēji. Paši kredītus ņēmām, paši arī maksājam. Piemēram, ja kādam ir kredīts ar mainīgo likmi 25 tūkstošu latu apjomā uz 15 gadiem, tad kredītmaksājums kopš gada sākuma, kad RIGIBOR atradās nedaudz virs 4%, pieaudzis par aptuveni 50 latiem mēnesī (apmēram 30% liels mēneša maksājuma pieaugums).

Arī eiro kredīti turpina sadārdzinās, jo Eiropas Centrālā banka turpina likmju paaugstināšanas sēriju, lai mazinātu inflācijas spiedienu eirozonā (kas gan tā par inflāciju ap 2%, lai paskatās kāda mums tā ir… ). Turklāt šis lata devalvācijas rēgs neļauj mierīgi gulēt arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem kredīti ir eiro un ienākumi latos. Domājams, ka šādas domas nodarbina daudzu kredītņēmēju prātus - ja nu nākotnē eiro būs 80 santīmi, nevis 70 santīmi, cik lielas būs manas kredītsaistības? Risks, protams, pastāv, bet nu varbūtība šobrīd šim scenārijam vēl nav liela.
Ja ir latu kredīts, tad atliek vai nu maksāt vairāk par savu latu kredītu un cerēt, ka jautrības ar latu likmēm norims un tās nostabilizēsies kādus 2 procentpunktus virs eiro likmēm, vai arī pārkreditēties uz citu valūtu (piemēram, eiro, dolāriem vai varbūt Šveices frankiem), ja, tāpat kā Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, esat pilnībā pārliecināts par lata stabilitāti nākotnē.

Pārkreditācija gan nav nekāda lētā padarīšana un maksā noteiktu summu no izsniegtā kredīta apjoma. Visvairāk jau izceļas Hansabanka, kura standarta cenrādī par kredīta valūtas maiņu uzlikusi 1% no kredīta summas un ne mazāk kā 50 ls (Parex bankai ir 0,8% un ne mazāk kā 50 ls, SEB Unibankai - 0,5%, un vismaz 10 Ls, Hipotēku bankai - 0,4% (vismaz 40 ls), Nordea bankai - 0,2% no summas un minimāli 30 ls). Ja latu likmes saglabājas gana augstas, tad pārkreditācija varētu atmaksāties, protams ar tādu nosacījumu, ka lats saglabā stabilitāti…

Jau kādu laika sprīdi eiro kurss atrodas pie Latvijas Bankas intervences augšējās robežas, pieprasījumam pēc eiro pārsniedzot piedāvājumu. Pieprasījumu ietekmē gan vietējo, gan arī ārvalstnieku aktivitātes, jo pēdējā laika notikumi (devalvācijas baumas, starptautisko kredītaģentūru un finanšu institūciju izteikumi) ir mazinājuši uzticību iepriekš spēcīgajam latam.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka, pērkot latus, pārdevusi 195,5 miljonus eiro (137,3 miljonus latu), ziņo LETA. Pati Latvijas Banka iespēju iesaistīties valūtu tirgū vērtē atzinīgi, jo tas dodot iespēju samazināt pārāk lielo latu daudzumu apgrozībā. Latvijas Banka arī jebkuram interesentam piedāvā iegādāties eiro savā kasē par 0,7098 latiem, kas ir intervences augšējā robeža un tas ir lētāk nekā komercbanku eiro pārdošanas kurss.

Turklāt šīs pasīvās intervences, Latvijas Bankai komercbankām pārdodot valūtu vai arī pērkot valūtu no tām, nav nekas īpašs - ja atceramies 2006.gadu, kad eiro kurss atradās pie Latvijas Bankas intervences apakšējās robežas, Latvijas Banka kopumā iepirka eiro par vairāk nekā 1 miljardu latu. Pagājušajā nedēļā pārdotais valūtas apjoms nedēļas griezumā ir ievērojams, tomēr uz kopējā Latvijas Bankas ārvalstu valūtu rezervju apjoma nav kritiski liels.

Pieprasījums pēc eiro tuvākajā nākotnē, visticamāk, saglabāsies liels, ko ietekmēs gan ārvalstnieku vēlme hedžēt savas latu pozīcijas un varbūt arī veikt kaut kādus spekulatīvas darbības attiecībā pret latu, gan arī rezidentu vēlme iegādāties eiro (lielākajai daļai iedzīvotāju ienākumi ir latos, savukārt kredīti eiro, tāpat arī vasaras sezonā būtiski palielinās Latvijas iedzīvotāju izdevumi ceļojumiem, un līdz ar to arī vēlme iegādāties ārvalstu valūtu).

Frāze “uzkrājumu veidošana” arvien biežāk parādās masu medijos - gan valdības inflācijas ierobežošanas plānā minēta nepieciešamība veicināt uzkrājumu veidošanu, par uzkrājumiem vairāk runā arī bankas. Diemžēl pēdējo pāris gadu laikā esam kļuvuši par aizņēmēju un tērētāju tautu.
Mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms pārsniedz Ls 4,2 mljrd., vairāk nekā Ls 200 milj. privātpersonas ir parādā banku līzinga kompānijām, kā arī vairākus simtus miljonus latu mājsaimniecības aizņēmušās no nebanku patērētāju kreditētājiem. Tādējādi kopējais mājsaimniecību parādu apjoms varētu būt kādi Ls 5 mljrd.Tajā pašā laikā mājsaimniecību uzkrājumu apjoms ir mazāks nekā aizņēmumu apjoms. Bankās iedzīvotāji noguldījuši Ls 2,6 mljrd., finanšu instrumentos (t.i., akcijās, parāda vērtspapīros, ieguldījumu apliecībās u.c.) ieguldīts ap Ls 330 milj., savukārt diezgan bēdīga situācija, pat neskatoties uz labvēlīgo likumdošanu, ir ar uzkrājumiem pensiju 3.līmenī un uzkrājošajā apdrošināšanā - katrā no tiem uzkrājumi tikai nedaudz pārsniedz Ls 50 milj. Protams, Latvijā joprojām ir populāri glabāt naudu “zeķē” (šie uzkrājumi varētu veidot pat nedaudz vairāk nekā 10% no kopējā uzkrājumu apjoma jeb vairākus simtus miljonus latu). Tāpat, nenoliedzami, ka daļa Latvijas iedzīvotāju savus brīvos līdzekļus iegulda nekustamajā īpašumā, veidojot uzkrājumus šajos aktīvos.
Protams, kredītu izmantošana savu dzīves apstākļu uzlabošanai ir apsveicama, tomēr brīžiem šķiet, ka ar to atbildīgo aizņemšanos daļai iedzīvotāju ir problēmas. Tieši pēdējos pāris gados vērojama tendence pieaugt iedzīvotāju parādu slogam, jo kredītu apjoms pieaug lielākos tempos nekā uzkrājumu apjoms. Piemēram, pērn mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms komercbankās vien palielinājies par Ls 1,8 mljrd., bet vēl taču iedzīvotāji aizņēmās arī nebanku kredītkompānijās un līzinga sabiedrībās. Tajā pašā laikā noguldījumu apjoma pieaugums skaitliskajā izteiksmē bijis Ls 819 milj., finanšu instrumentu portfeļa pieaugums - Ls 127 milj., uzkrājošajā apdrošināšanā un pensiju 3.līmenī pērn iemaksāti aptuveni Ls 15 milj. katrā, visiem uzkrājumu veidiem kopā pat nesasniedzot viena miljarda latu atzīmi. Faktiski pērn iedzīvotāji aizņēmušies divreiz vairāk nekā uzkrājuši. Iepriekšējos gados šī starpība kredītu un uzkrājumu apjoma ziņā nebija tik milzīga.
Pārlieku augstā inflāciju un iedzīvotāju optimisms par ienākumu pieaugumu nākotnē šobrīd neveicina naudas uzkrājumu veidošanu, tomēr, pārlieku aizņemoties, tērējot naudas līdzekļus un vispār neveidojot uzkrājumus, cilvēki zāģē zaru, uz kura paši sēž, respektīvi, nenodrošina savu dzīves līmeņa kvalitāti tālākā nākotnē, kā arī apdraud valsts makroekonomisko situāciju un valūtas stabilitāti. Visticamāk gan, ka šogad kardinālas izmaiņas neredzēsim un iedzīvotāji turpinās būtiski vairāk aizņemties naudas līdzekļus, nekā tos uzkrāt.

Valsts Kase ar šā gada 1.novembri pārtrauks fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plāna pārvaldīšanu. Valsts Kases ieguldījumu plāna dalībnieki, kuri paši līdz 2007.gada 28.septembrim nebūs izvēlējušies sev citu pārvaldnieku, tiks sadalīti starp privātajiem pārvaldītājiem saskaņā ar iepriekš rīkota konkursa rezultātiem. Patlaban Valsts Kases ieguldījumu plāna dalībnieku skaits ir 105 tūkstoši jeb 11,5% no kopējā fondēto pensiju shēmas dalībnieku skaita- valsts ir ceturtais lielākais pensiju 2.līmeņa līdzekļu pārvaldītājs ar 12 miljoni latu lielu ieguldījumu portfeli. Lasīt vairāk »

Zviedrijas banka Svenska Handelsbanken (Handelsbanken) patlaban izvērtējot un pētot Latvijas finanšu tirgu, ziņo LETA, netiek gan atklāts, vai un kad banka uzsāks savu darbību Latvijā. 2006.gada jūnijā Handelsbanken atvēra savu filiāli Tallinā, un tiek pieļauts, ka banka varētu atvērt filiāli arī Latvijā. Turklāt, pēc Handelsbanken pārstāvju teiktā, lielāka esot varbūtība, ka banka Latvijā atvēršot filiāli, nevis iegādāsies kādu šeit darbojošos banku. Izvēle neliela, bet cenas, uh, cik augstas esot Latvijā….
Banka plāno sniegt universālas bankas pakalpojumus, apkalpojot gan privātpersonas, gan juridiskas personas. Jāsaka, ka Handelsbanken diezin vai var piedāvāt kaut ko tādu, ko Latvijas tirgū nepiedāvā pārējās Ziemeļvalstu finanšu grupas.
Šobrīd ienākšana Latvijas banku sektorā ir ļoti novēlota, ja banka cer uz būtiskiem apjomiem un tirgus daļu. Faktiski Handelsbanken ar savu “gliemeža” ekspansijas stratēģiju ir tālu aiz pārējām Skandināvijas finanšu grupām (SEB, Swedbank, Nordea), kuras šeit jau darbojas sen un ieguvušas būtisku tirgus daļu. Protams, Handelsbanken var kļūt par nopietnu konkurentu, ja banka pieņems lēmumu iegādāties kādu šeit darbojošos banku ar salīdzinoši lielu tirgus daļu. Lasīt vairāk »

Pasaules fondu tirgos atkal vērojama kārtējā šūpošanās, akciju tirgus indeksiem strauji krītot pēc pusotru nedēļu ilgušās atkopšanās fāzes no iepriekšējā kritumu. Šoreiz sarkano krāsu akciju tirgos iezīmējusi nevis Ķīna, kā tas bija februāra beigās, bet gan ASV, kur ziņas par kredītkompāniju problēmām, vājiem mazumtirdzniecības datiem, kā arī carry trade pozīciju likvidēšana iekrāsojusi ekonomikas attīstības bildi daudz pelēkāku. Lai gan kredītkompāniju, kuras izsniedz kredītus cilvēkiem ar salīdzinoši sliktāku un riskantāku kredītreitingu, īpatsvars ASV ekonomikā nav liels, tomēr šo kompāniju problēmas vairo investoru bažas par ASV mājokļu tirgu.

Nekustamā īpašuma cenu kāpuma periods ASV ir beidzies, līdz ar to mazinās hipotekāro kredītu ņemšana. Jāatzīmē, ka nekustamā īpašuma cenu pieaugums sekmēja arī citu ASV ekonomikas nozaru attīstību un bija iespējas uz nekustamā īpašuma cenu pieauguma rēķina paņemt lielākus kredītus. Patlaban ASV pieaug cilvēku skaits, kuri nespēj atmaksāt bankām un kredītkompānijām savus iepriekš paņemtos kredītus, līdz ar to bankas arvien rūpīgāk izsniedz jaunus kredītus, un tas var nozīmēt plašas ekonomiska rakstura problēmas.

Šo bažu rezultātā ASV galvenie akciju tirgus indeksi Dow Jones Industrial Average un S&P 500 vakar kritās par aptuveni 2%. Vairāk nekā 2% lielu kritumu piedzīvoja arī Āzijas valstu akciju tirgi, un šodien mīnusā ir Eiropas biržas.

Arī Baltijas akciju tirgus pēdējo mēnešu laikā reaģē uz notikumiem un izmaiņām pasaules biržās, izteiktāk gan tas novērojams Lietuvā un Igaunijā, kur pēc iepriekšējā straujā krituma akciju cenas bija uzrādījušas pieaugumus. Savukārt Latvijā tirdzniecība ir pavisam gurdena, ko var izskaidrot ar daļas vietējo biržu spekulantu pāriešanu uz Lietuvas un Igaunijas akciju tirgiem un institucionālo investoru nogaidošo attieksmi pret Latviju arī saistībā ar kredītreitingu aģentūru pziņojumiem un iepriekš izskanējušām baumām par lata devalvācijām.

Visticamāk, ka līdz ar volatilitāles palielināšanos pasaules akciju tirgos sagaidīsim nākamo akciju pārdošanas vilni Baltijas valstīs, tādējādi pavasara izpārdošana turpināsies un akcijas varēs iegādāties par vēl pievilcīgākām cenām. Tā kā vairumam Baltijas kompāniju ir salīdzinoši labi fundamentālie rādītāji, iespējamie pirkumi izpārdošanas laikā ilgtermiņā varētu nest peļņu.

Pagājušajā nedēļā Eiropas Centrālā banka veica kārtējo procentu likmju paaugstinājumu, par 0,25 procentpunktiem līdz 3,75% palielinot eiro bāzes likmi. Tas bija jau septītais eiro likmju paaugstinājums pēdējo 15 mēnešu laikā, tādējādi kredītresursu sadārdzināšanās process turpinās.
Naudas tirgus 3 mēnešu likme EURIBOR, kurai parasti tiek piesaistīti kredīti eiro ar mainīgo likmi, šobrīd sasniegusi 3,88%. Tirgus dalībnieki prognozē, ka šogad gaidāms vēl vismaz viens bāzes procentu likmju paaugstinājums. Iespējams, ka eiro procentu likmju paaugstināšana varētu tikt turpināta arī nākamgad, tomēr visticamāk, ka virs 4% atzīmes varētu sagaidīt pauzi Eiropas Centrālās bankas likmju paaugstināšanas sērijā.

Savukārt 3 mēnešu RIGIBOR ir nedaudz nomierinājies pēc straujā lēciena līdz 9% februāra otrajā pusē lata devalvācijas baumu iespaidā un patlaban svārstās pie 5,5% līmeņa. Visticamāk, ka latu procentu likmes saglabāsies aptuveni 2 procentpunktus virs eiro naudas tirgus likmēm, lai neradītu vēlmi pārkreditēties uz latiem vai arī aizņemties latus cerībā uz lata devalvāciju.

Dolāru kredītu īpašniekiem likmju paaugstinājums šogad gan nedraud, drīzāk varētu sagaidīt pat nelielu likmju samazinājumu. Turklāt, ja piepildīsies tirgus analītiķu prognozes par dolāra kursa samazināšanos attiecībā pret eiro (vairākums domā, ka šogad dolārs kļūs nevērtīgāks gan pret eiro, gan Japānas jenu, gan arī citām valūtām - skat. www.nozare.lv sadaļā “Finanšu pakalpojumi”), dolāru kredītu īpašnieki šogad varētu būt vislielākie ieguvēji tieši uz kursa izmaiņu rēķina. Protams, ar nosacījumu, ja nenotiekt ārkārtēji satracinājumi pasaulē un arī vietējā tirgū. Savukārt ilgtermiņā valūtu risks var arī iecirst pamatīgu robu to aptuveni 4% Latvijas kredītņēmēju finansēs, kuriem ir dolāru kredīts, jo dolāra kurss var atgūt visus pēdējo gadu zaudējumus.