Viens no lielākajiem Lielbritānijas finanšu pakalpojumu sniedzējiem National Savings & Investments savā jaunākajā apskatā publicējis aptaujas datus par britu finanšu paradumiem. Izrādās, briti ir ‘finansiālie fantazētāji’, kuri neplāno savas finanses (NS&I,15.06.). Trešdaļa britu dzīvo fantāziju pasaulē attiecībā uz norisēm viņu finanšu dzīvē, nesatraucoties par savu finansiālo situāciju, jo cer uz lielākām algām nākotnē (24%), iespēju vienmēr aizņemties savu vajadzību realizēšanai (5%) un mantojuma saņemšanu (4%).  15% aptaujāto neapgrūtina sevi ar tādiem jautājumiem kā finanses, bet 55% Lielbritānijas iedzīvotāju nav nekādu finanšu plānu nākotnei. Arī ar uzkrājumu veidošanu briti pārāk neiespringst - 12% vispār nav naudas uzkrājumu, savukārt 21% uzkrājumi ir mazāki nekā 1000 mārciņas (aptuveni 1000 latu).

Nu laikam jau tā finansiālo fantāziju slimība ir lipīga, jo rakstītais par britiem ļoti atgādina notikumus pašu mājās. Neapdomīga aizņemšanās, uzkrājumu neveidošana, pārlieku liels optimisms par ienākumiem nākotnē - šobrīd diezgan raksturīgas lietas Latvijas iedzīvotājiem. 

Jau tā kā bija pierimušās februāra beigās uzvirmojušās kaislības un baumas ap lata devalvāciju. Latvijas Banka rāvās melnās miesās, valdība uzsāka cīņu ar inflāciju. Bet tad atnāca Vanags (tas kurš Alfs) un atkal visu sačakarēja….

Prezentējot pētījumu par inflāciju Latvijā “Inflācija Latvijā: cēloņi, izredzes, sekas”, Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) izpilddirektors Alfs Vanags pauda viedokli, ka Latvijas ārējās konkurētspējas palielināšanai nepieciešams devalvēt latu. Teiksim, pielīdzināt latu eiro pēc kursa 1:1 (vairāk lasiet LETAs ziņā).

Protams, valdības vadītājs un Latvijas Bankas pārstāvji šādu scenāriju atkal noliedza (LETAs ziņa), un virkne ekonomistu uzskaitīja problēmas, kas rastos devalvācijas gadījumā. Var viņiem piekrist, ka devalvācija nebūtu tas labākais risinājums, tomēr….. Nav dūmu bez uguns…. un arī Latvijas salīdzinājums ar banānu republiku zināmā mērā ir patiess, jo jāmāk “sameistarot” tik grandiozu tekošā konta deficītu! Tādēļ, ja šādi turpināsim “uzdzīvot” (patērējot būtiski vairāk nekā spējam nopelnīt), devalvācija būs neizbēgama un ne Rimšēvičs, ne Kalvītis ne ar runām, ne ar darbiem tur neko nespēs līdzēt.

Interesanti, ka šī pētījuma līdzautors ir arī  Rīgas Ekonomikas augstskolas ekonomikas nodaļas vadītājs Mortens Hansens. Tas pats Hansens, kurš februārī bija “vainīgais” lata devalvācijas jautājuma aktualizēšanai.  Runā, ka Hansens pēc savas izrunāšanās februārī diezgan pamatīgi “apstrādāts”, tā teikt, izveikts smags audzināšanas darbs. Un ko Hansens saka tagad? Lūk ko: “M.Hansens Dienai norādīja, ka A.Vanagam nepiekrīt un uzskata, ka risinājums Latvijas ekonomikas problēmām būtu stingra fiskālā politika. Ar jautājumu, kāpēc, neraugoties uz iepriekšējo negatīvo pieredzi, atkal izskanējušas runas par lata devalvāciju, M.Hansens norādīja, ka tas esot jāvaicā A.Vanagam.” (08.06. Diena).

Tagad izskaidrošanas darbi laikam tiks veikti arī ar Vanagu. Bet neatbildēts paliek jautājums - kam tas viss vajadzīgs un kurš pasūta mūziku!?

Hansabankas mātei bankai - Zviedrijas Swedbank - ar savu plānu īstenošanu Krievijā pagaidām kaut kā neveicas. Tās meitas uzņēmumam Krievijas OAO Swedbank, kura pavisam nesen tikai pabeidza zīmola nomaiņu (iepriekš OAO Hansabank), Krievijas Centrālā banka uz trim mēnešiem  aizliegusi veikt virkni operāciju, tajā skaitā ierobežojumi ir operācijām ar korespondentkontiem, valūtas operācijām, jaunu biznesa un starpbanku kredītu piesaistei, rakstīts Swedbank relīzē.  Ierobežojumi tiek pamatoti ar likumdošanas un Krievijas Centrālās bankas normatīvo aktu pārkāpumiem nelikumīgā līdzekļu piesaistē.

Versijas dažādas - viena no tām vēsta, ka bankai ir problēmas ar kadriem, kuri  slikti pārzina Krievijas normatīvos aktus, savukārt cita versija liek domāt, ka tas ir bankas konkurentu roku darbs, ņemot vērā Swedbank ambiciozos plānus Krievijā, t.i, 3-5 gadu laikā kļūt par lielu banku Krievijas mērogā (marta beigās pēc aktīvu apjoma OAO Swedbank bija 86.lielākā banka Krievijā).

Krievijas Centrālās bankas ierobežojumi būtiski skādi Swedbankai nenodarīs, tomēr ar plānoto filiāļu tīkla paplašināšanu un ambiciozajiem plāniem laikam OAO Swedbank būs jāpiebremzē.