Latvijas ekonomika sākusi “buksēt”, un beidzot visi aptvēruši, ka ekonomikas izaugsmi nevar nodrošināt tikai tirgošanās ar nekustamajiem īpašumiem un no ārzemēm ievestajām precēm, vajadzētu arī kaut ko ražot un eksportēt. Ražošana diemžēl nav tā joma, ar kuru varam lepoties – rūpniecības ieguldījums iekšzemes kopproduktā Latvijā ir tikai 10,4% (Igaunijā – 14,4%, Lietuvā - 17%, savukārt Eiropas Savienībā šis rādītājs ir aptuveni 20%). Turklāt ražojam arvien mazāk - Latvijas rūpniecībā šobrīd vērojama lejupslīde un samazinās ražošanas apjomi. Šā gada sešos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, rūpniecības produkcijas izlaide samazinājusies par 3,6%, tajā skaitā apstrādes rūpniecībā - par 4,7%. Gada laikā ražošanas apjomi būtiski samazinājušies mēbeļu ražošanā (par 29,5%), tekstilizstrādājumu ražošanā (par 10,3%), kritums bijis arī svarīgākajā apstrādes rūpniecības nozarē - pārtikas produktu un dzērienu ražošanā (par 5,1%).
Ražotāji cenšas tikt galā ar izmaksu (gan energoresursu un izejvielu, gan darbaspēka) pieaugumu, optimizējot ražošanu un mēģinot strādāt produktīvāk, jo pašreizējais preču cenu līmenis un iedzīvotāju pirktspēja vairs neļauj pārlikt ražošanas izmaksu kāpumu uz patērētāju pleciem. Daudziem uzņēmumiem tā ir cīņa par izdzīvošanu, ir uzņēmumi, kuriem pieaugošās izmaksas piespiež slēgt ražotnes vai pārcelt tās uz citām valstīm. Straujais izmaksu kāpums mazinājis Latvijas ražotāju konkurētspēju, turklāt jaunu noieta tirgu atrašana uzņēmējiem nebūt nav viegls uzdevums, jo šobrīd vērojams globāls ekonomiskās izaugsmes tempu kritums. Bez reāla valsts atbalsta Latvijas uzņēmumiem var ne tikai neizdoties iekarot jaunus eksporta tirgus, bet zaudēt savas pozīcijas arī esošajos, jo vērojams pieprasījuma kritums un saasinās konkurence Latvijas lielāko tirdzniecības partneru valstīs. Plānoto eksporta atbalsta pasākumu uzsākšana un iecerētās izmaiņas nodokļu likumdošanā attiecībā uz investīcijām nākamgad varētu uzlabot situāciju rūpniecības nozarē (pašreizējo izlaides apjomu kritumu varētu nomainīt neliels pieaugums), ja vien neturpināsies naftas un citu izejvielu kāpums.
Tomēr Latvijas ražotāju cīņā par izdzīvošanu un attīstību savu pirkstu var pielikt ikviens no mums. Būtu vērts atcerēties saukli „Izvēlies Latvijas preci” , īpaši pašreizējā ekonomiskajā situācijā. Vai kā patērētāji esam pietiekami patriotiski attiecībā uz vietējo uzņēmumu produkciju? Izvēloties vietējo produktu, mazāk tiktu importētas citu valstu preces un mazāks būtu arī ārējās tirdzniecības deficīts. Šā gada pirmajā pusgadā importēti piena produkti 23 miljonu latu apjomā, cūkgaļa – Ls 19 milj., putnu gaļa – Ls 10 milj., šokolāde un citi produkti ar kakao saturu - Ls 11 milj., ūdens un bezalkoholiskie dzērieni - Ls 10 milj., augļu un dārzeņu sulas - Ls 5 milj., saldējums – Ls 2 milj., mēbeles par 25 miljoniem latu utt. Visas šīs preces taču ražo Latvijā, un tās nebūt nav kvalitātes ziņā sliktākas vai cenu ziņā ievērojami dārgākas nekā importa preces. Izvēloties Latvijā ražotu preci, atbalstam ne tikai konkrēto vietējo ražotāju (vienalga vai tas pieder pašmāju bāleliņiem vai ārzemniekiem), bet arī visu Latvijas tautsaimniecību, jo cilvēkiem ir darbs un budžetā ienāk nauda nodokļu veidā. Veikalā ne tikai aplūkosim preces cenu, bet arī vairāk aizdomāsimies, kuras valsts ražotājus paši atbalstām ikdienā!
6 komentāri
-
Piekrītu, ka saukli “Izvēlies Latvijas preci” vajadzētu atkal lietot biežāk. Jautājums tikai - kurš to varētu veiksmīgi komunicēt? Ar šādu aicinājumu pie sabiedrības varbūt varētu vērsties arī kāds no valsts vadītājiem. Tikai diemžēl nenāk prātā neviens, kura aicinājumu tiešām cilvēki respektētu. Ja nu vienīgi Godmanis… Bet viņš arī uz jautājuma zīmes.
Valstsvīru līmenī diemžēl labu “vietējo preču” nav diez ko daudz. Turklāt cilvēkiem šāda vietējo ražojumu “protekcija” vienmēr izmaksā dārgāk. Taču no ilglaicības un atīstības potenciāla viedokļa tas ir labs un atbalstāms ierosinājums.
Domāju, būtu vērts kārtīgi padomāt, kurš sabiedrībā varētu lobēt šāda veida kustību.autors: Dace 27 Augusts, 2008, 09:13
-
Latvijas preci jau varētu izvēlēties - tikai tā cena galīgi neadekvāta. Bet pircējam, gluži tāpat kā ražotājam, arī ir jādomā, kā ietaupīt. Līdz ar to esmu gatavs izvēlēties Latvijas preci tikai tad, ja cena ir līdzīga ar ārvalstu produktiem, kas gan ir ļoti reti.
autors: Voldemars 27 Augusts, 2008, 16:21
-
‘’.(.) un beidzot visi aptvēruši..'’ - tā, hop un jau visi visu aptvēruši. Būtu jau labi - ja vismaz mūsu ‘vadoņi’, kas lielā mērā atbildīgi par savārīto putru, tagad zinātu, kā izvest Latviju iz purva. Tak’ šodienas problēmas jau nav šodien radušās - tās taču vakardienas sekas, kad ekonomikas ābeces patiesības tik’ apzināti ignorētas ( 7 trekno gadu demagoģija ). Skandināvu banku pārstāvjiem jau gan Latvijas problēmas nav kāds pārsteigums - par notikumu attīstību un nenovēršamo krīzi jau gadiem rakstījuši saprātīgi cilvēki ( gan dr.Hadsons, gan A.Vanags..utt ). Tā kā pašlaik liels optimisms neesmu - galu galā apjēgt/ vai pārvarēt šodienas problēmas, diezin vai varēs cilvēki, kas šī problēmas radījuši.
autors: Edge 27 Augusts, 2008, 16:53
-
Man gan tas šķiet ekonomiski nesaprātīgi. Preces jāražo tur, kur tas vislētāk (ieskaitot arī transporta un muitas izdevumus). Ja mēs nevaram konkurēt ar Ķīnu lētu darbaspēka ziņā, tad attiecīgi jāliek pretī tas, ko nevar ķīnieši – piemēram, izglītots darbaspēks. Citiem vārdiem jāatrod kaut kas tāds, ko mēs spējam vislabāk un tas arī jātirgo visai pasaule. Jebkurā gadījumā, Latvijas tirgus ir pārāk mazs, lai ražošana vietējam tirgum atmaksātos. Pirkt Latvijas preci nozīmē to, ka mēs saglabāsim augstas cenas un zemus ienākumus.
autors: kintu 29 Augusts, 2008, 09:05
-
>kintu
Man liekas ne vienmēr visu var pamatot ar ekonomisko izdevīgumu. Pēc šī principa vadoties, latviešiem būtu jāed tikai modificētās sojas un kukurūzas izstrādājumus u.tml., kas kaut kur saražoti efektīvi un pa lēto un pa lēto nopērkami .
Ir jābūt kaut kādai sabalansētībai. Ikvienā valstī ir kāds, kurš nodarbojas ar lauksaimniecību un viņam tas izdodas, un ir, kas rada intelektuālo produktu vai vienkārši strādā ražošanā.
Blogotājs , šķiet, runā par pašreizējo brīdi, kad būtu vērts iespringt un mazināt importa īpatsvaru. Turklāt Latvijai kā nelielai valstij galīgi nebūtu problēmu pēc noklusējuma uzturēt un atbalstīt dažādu nozaru/nodarbju daudzveidību.
Vēl viens aspekts, par ko jau runājis, teiksim, Hansabnakas Strautiņš, ir tas, ka lauksaimniecības preču ražošanai ir gana lielas perspektīvas, un nebūtu prātīgi iznīdēt ne pārtikas ražotājus, ne pārstrādātjus.autors: Dace 29 Augusts, 2008, 12:24
-
Grozi kā gribi, bet es piekrītu kintu komentāram. Pašam arī ir zināmi gadījumi, kad ražošana tiek pārcelta uz Ķīnu. Teiksim viens attāli pazīstams cilvēks pārcēla savu ražošanu uz turieni un šeit atlaida gandrīz visus šuvējus. Iemesls elementārs - nav ekonomiski izdevīgi. Šeit palika tikai neliels darbinieku skaits, kuri nodarbojas ar apģērbu modelēšanu. Un tā ir daudziem. var vēl kādu piemēru - cilvēks agrāk nodarbojās ar kokmateriāliem, pirka tos šeit Latvijā, pēc tam pārdeva Anglijā. Tagad nav noieta. Iemesls - angļi saka, ka izdevīgāk pirkt Skandināvijā nekā pie mums. Viņi sarkastiski esos paprasījuši vai pie mums gateros doktora kandidāti strādājot, vai?
Secinājums varam izdarīt paši. Parasti var izbraukt vai nu uz lētumu, vai uz labu kvalitāti un labu darba ražīgumu. Mums bieži vien nav ne viena, ne otra - mums ir tikai vēlme dzīvot labāk.
Kas attiecas uz saukli - izvēlies Latvijas preci. Jauki jau skan un patiesībā man pat nebūtu nekas pretī bieži vien to arī darīt. Tikai citreiz pārņem izbrīns, kad nopērkot it kā Latvijas preci … paskaties un tur virsū raxtīts … pēc tāda un tāda uzņēmuma pasūtījuma prece ražota Polijā vai Ķīnā.
Diemžēl, bet mēs patiešām dažreiz šķiet nenovērtējam - gan kā ražotāji, gan kā patērētāji …. to, ko nozīmē uzraksts - ražots Latvijā. Gribētos, lai tas patērētājiem nozīmē - kvalitatīvu un saprātīgi novērtētu preci.autors: Forex 6 Janvāris, 2009, 17:36