Akciju tirgos aizvadītā nedēļa raksturojama kā melnā nedēļa, kuras laikā akciju indeksi pasaules biržās kritās par 20%. ASV akciju tirgus indeksam Standard & Poor’s 500 šī bija sliktākā nedēļa pēdējo 75 gadu laikā.
ASV un eirozonas valstu valdību plāni un koordinētā rīcība finanšu sektora stabilizācijā šonedēļ uzlabojusi noskaņojumu finanšu tirgos un akciju cenas palielinās. ASV biržu indeksi pirmdien palielinājās par vairāk nekā 11%, kas ir lielākais akciju cenu kāpums vienas tirdzniecības sesijas laikā kopš 1939.gada. Japānā indekss Nikkei tirdzniecības sesijas laikā pieauga pat par 14%. Strauji palielinājušas arī akciju cenas Eiropā un citur pasaulē. Patlaban gan pasaules akciju tirgus indeksi joprojām ir zemāki nekā oktobra sākumā, un būtiski zemāki nekā šā gada sākumā.
Pēc milzīgā kritiena iepriekšējā nedēļā šonedēļ vērojamais rallijs akciju tirgos ir normāla parādība, tomēr tas neļauj apgalvot, ka zemākais punkts akciju tirgos jau ir aiz muguras – pastāv lielāka varbūtība, ka šis rallijs būs īstermiņa.
Patlaban vēl objektīvi nevar novērtēt kāda būs ASV kredītu krīzes izraisīto finanšu satricinājumu ietekme uz reālo ekonomiku, bet viennozīmīgi, ka ietekme būs salīdzinoši liela un tā nākamgad atspoguļosies dažādu nozaru kompāniju rādītājos visā pasaulē. Tādējādi pašreizējais rallijs un optimisms akciju tirgos var atkal mazināties, un pēc akciju cenu pieauguma perioda iespējams arī tālāks cenu kritums, jo globālā ekonomikas veselība tomēr ir būtiski pasliktinājusies un prognozes par globālās ekonomikas izaugsmi nākamgad nebūt nav rožainas. Vienīgais var apgalvot, ka akciju tirgos saglabāsies ievērojams svārstīgums un šādi amerikāņu kalniņi augšup lejup tuvākajā nākotnē var atkārtoties.
Investori, kuri gatavi uzņemties lielu risku, šādos svārstīgos apstākļos varētu apsvērt ieguldīšanas iespējas akciju tirgos. Ieguldot naudu uz ilgāku laika termiņu (piemēram, 5 gadiem), nākotnē varētu gūt peļņu no šogad veiktajiem ieguldījumiem akcijās vai ieguldījumu fondos, tomēr investoriem jābūt piesardzīgiem un pacietīgiem, un vēlams ieguldīt naudu vairākos piegājienos, lai mazinātu risku, ka nauda tiek ieguldīta vēl pirms akciju tirgus krituma jeb lāču tirgus beigām.

ASV kredītu krīze un tās sekas pasaules finanšu tirgos palielinājusi nedrošību un neuzticību tirgus dalībnieku vidū, kā rezultātā pasaulē sadārdzinājusies naudas resursu cena. Lai arī Latvijas komercbankas nav ieguldījušas būtiskus līdzekļus bankrotējušās ASV bankās, tās jūt netiešu ietekmi no šīs globālās finanšu krīzes, jo būtiski sadārdzinās finanšu resursu piesaiste un resursi kļūst nepieejamāki arī pašām bankām. Līdz ar šo saspīlēto situāciju, kad pasaules finanšu tirgos bankas nelabprāt aizdot naudu viena otrai, eirozonas naudas tirgus indekss 3 mēnešu EURIBOR sasniedzis augstāko līmeni kopš eiro ieviešanas – 3.oktobrī tas bija 5,339%. Gada laikā EURIBOR pieaudzis par 0,5 procentpunktiem, bet divu gadu laikā – pat par 1,886 procentpunktiem. Vairāk nekā 85% Latvijā izsniegto kredītu ir eiro valūtā, vairums no tiem ir ar mainīgo procentu likmi, kas atkarīga no EURIBOR izmaiņām, turklāt, jo garāks kredīta atmaksas termiņš, jo būtiskāk jūtams šis procentu likmju kāpums.
Lai arī kredīta procentu likmju kāpums pēdējo pāris gadu laikā bijis ievērojams, jāatceras, ka 2003.-2006.gadā valdīja lēto kredītu ēra, kad procentu likmes bija ļoti zemā līmenī. Būtu naivi cerēt, ka tuvākajā nākotnē atkal būs tik zemas procentu likmes, un šobrīd kredītņēmējiem nav iepriecinošu ziņu - kredītu procentu likmes turpinās pieaugt. Situācijā, kad naudas resursi arī pašām bankām kļuvuši grūtāk pieejami un ievērojami dārgāki, jau tuvākajā nākotnē Latvijas komercbanku kredītpolitika varētu kļūt vēl stingrāka un banku klientiem kredītu procentu likmes būs augstākas. Izskanējis viedoklis, ka kredīti varētu sadārdzināties par 2 procentpunktiem. Šāds sadārdzinājums varētu būt, ja situācija pasaules finanšu tirgos turpinās būt ļoti saspringta, tomēr, visticamāk, ka pieaugums tomēr nebūs tik liels. Patlaban starpība starp eiro bāzes procentu likmi (patlaban – 4,25%) un naudas tirgus 3 mēnešu EURIBOR ir vairāk nekā viens procentpunkts, un, ja ASV kredītu krīzes ietekmē Eiropas banku zaudējumi būs lielāki nekā iepriekš lēsts, tad šī starpība var palielināties vēl vairāk. Savukārt, ja situācija pasaules finanšu tirgos normalizēsies, tad šai starpībai starp bāzes procentu likmi un EURIBOR vajadzētu samazināties.

Turklāt Eiropas Centrālā banka nākotnē varētu samazināt eiro bāzes procentu likmi, lai sekmētu eirozonas ekonomikas pieaugumu. Eiro bāzes likmju samazināšanas sērija varētu sākties jau šā gada beigās (visticamāk, decembrī) un nākamgad pavasarī vai vasarā eiro bāzes procentu likme varētu sasniegt 3,5%, tādējādi esošajiem kredītņēmējiem ir cerības, ka nākamgad kredīta maksājumu pieaugums varētu mitēties.
Tomēr no procentu likmju kāpuma ir arī pozitīvais aspekts – palielinās banku depozītu procentu likmes, kas noguldītājiem ļauj nopelnīt vairāk no saviem noguldījumiem.