Jau kādas pāris nedēļas Latvijas Televīzijā redzama Vides ministrijas apmaksāta reklāma, kurā N.Matvejeva kungs mums stāsta briesmu lietas par globālo sasilšanu un vienlaicīgi arī aicina domāt par mājokļu siltināšanu - vismaz tāds iespaids rodas, neskaitāmas reizes noskatoties šo reklāmu. Mani personīgi šī reklāma neuzrunā, un es neredzu lielu jēgu no šīs reklāmas kampaņas.

Vai iedzīvotāji ir/būs gatavi ņemt kredītus māju siltināšanai? Lai arī siltumenerģijas tarifs pēdējo trīs gadu laikā palielinājies vairāk nekā 2 reizes, un ar mājokļu siltināšanu iespējams samazināt siltumenerģijas izdevumus par 30-40%, tomēr tas nozīmē arī sākotnēji lielākus izdevumus saistībā ar mājokļa renovācijai ņemto kredītu (mājokļu siltināšana var atmaksāties pat tikai 20 gadu laikā).

Brīvprātīga mājokļu siltināšana bez valsts atbalsta nenotiks, jo:
- daļai iedzīvotājiem tāpat ir kredītsaistības saistībā ar dzīvokļa iegādi un lielāki komunālie rēķini sagādā galvassāpes;
- 25% no visām mājsaimniecībām ir pensionāru mājsaimniecības, kurām „rocība” nav tā labākā un tas, ka 20 gadu laikā izdevumi mājokļu siltināšanā atmaksāsies, vairumu no viņiem neuztrauc;
- vēl joprojām kopīpašums netiek uztverts kā īpašums, daudzos gadījumos izpratne par īpašumu daudziem beidzas aiz sava dzīvokļa durvīm;
Problēma ir arī nesakārtotā likumdošana. Saeimā joprojām iestrēdzis „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums”. Patlaban Latvijā spēkā esošie tiesību akti nenosaka prasības dzīvojamās mājas uzturēšanai un saglabāšanai, un šis likumprojekts varētu uzlabot un mazinātu strīdu gadījumus šajā jomā. Būtu jāvienkāršo komunālo maksājumu parādu piedziņa - lai nebūtu tik sarežģīti tiesiskie ceļi šo problēmu risināšanā, īpaši attiecībā uz ļaunprātīgajiem nemaksātājiem.

Ja runājam par mājokļu renovāciju un siltināšanu, tad līdz šim Latvijā ar siltuma taupīšanas pasākumiem nav sekmējies, jo nav bijis atbalsts valstiskā līmenī. 2007.gadā valdība pieņēma „Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas veicināšanas valsts atbalsta programmu 2007.-2010.gadam”, tomēr tikai līdz šim reāls valsts finansējuma ar mājokļu siltināšanu saistītiem atbalsta pasākumiem nav piešķirts. Plānots, ka energoefektivitātes pasākumu veikšanai varēs izmantot Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļus - 2009.gada trešajā ceturksnī daudzdzīvokļu māju siltināšanai programmā „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” būšot pieejami 14 miljoni latu. Šī summa varētu būt pietiekama 120-140 daudzdzīvokļu māju siltināšanas pasākumiem. Bet Latvijā ir daudzi desmiti tūkstoši ēku, kas celtas 20.gs. 50-90.gados un kurām būtu nepieciešami renovācijas pasākumi. Diemžēl vairāk ES fondu līdzekļu mājokļu energoefektivitātes pasākumiem nevar izmantot – energoefektivitātes pasākumiem drīkst novirzīt tikai 3% atbalsta līdzekļu.

Līdz ar to valsts atbalsts kā līdzfinansējums, teiksim 20-30% apmērā no kopējiem siltināšanas izdevumiem, varētu aktivizēt mājokļu siltināšanu. Ja jāizvēlas starp naudas ieguldīšanu bibliotēkas celtniecībai vai mājokļu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, tad es noteikti balsotu par mājokļu siltināšanas atbalsta programmu, jo tā dotu lielāku labumu Latvijas ekonomikai. Būtu darbs būvniekiem, mazāk būtu jāimportē dabasgāze, un būtu arī sakārtotāki mājokļi un vide.

Atkal tuvojas gadu mija un, kā jau ierasts, šajā laikā cilvēki vēlas uzzināt, kāds tad būs nākamais gads. Visiem mums taču gribās zināt, ko sola mums 2009.gads?
Prognozes ir nepateicīga lieta, un pēdējā laikā tās jāmaina ļoti bieži, jo visapkārt tik daudz nenoteiktības…
Lai ieskatītos nākotnē, esot vajadzīga kristāla bumba - lūkojoties tajā varot redzēt nākotni. Devos uz iepirkšanās centriem, lai nopirktu kristāla bumbu, diemžēl nevienā tirdzniecības vietā šādu kristāla bumbu tā arī neizdevās atrast.  Kristāla bumbas nav un arī sapņos vīzijas nerādījās. Laimīgais Pans Kleksis, kurš tik bieži spēj kaut ko nosapņot.
Mierā nelikos, pamēģināju zīlēt kafijas biezumos. Varbūt ne tāda kafijas šķirne, varbūt pārāk maz biezumu, bet kaut kādas vīzijas ieraudzīju… 

1. Nākamais gads pasaules ekonomikā būs sliktākais kopš 20.gs. trīsdesmito gadu Lielās Depresijas. Diemžēl Latvija atkal izcelsies un būs līdere pēc IKP krituma visā Eiropas Savienībā (vismaz mīnus 5%).
2. Bezdarbs Latvijā nākamgad pārsniegs 10%.
3. Nākamgad pavasarī Latvijā būs jauna valdība. Cerams, ka labāka par esošo…
4. Dzīvokļu cenas Rīgā nākamā gada beigās būs par aptuveni 25% zemākas nekā šobrīd.
5. Depozītu procentu likmes eiro un dolāros nākamā gada beigās būs uz pusi zemākas nekā šobrīd.
6. Akciju tirgos saglabāsies liels svārstīgums, akciju cenas kritīsies vēl par 20%, bet gada otrajā pusē akciju tirgos „rallijs” līdz nelieliem plusiem salīdzinājumā ar pašreizējiem līmeņiem.
7. Naftas cenas nokritīs līdz 30 ASV dolāriem par barelu, gada otrajā pusē naftas cena „atgūsies” līdz 60 dolāriem par barelu.
8. Dabasgāze nākamā gada otrajā pusē Latvijas iedzīvotājiem izmaksās par 20% lētāk nekā šobrīd.
9. ASV dolāra kurss attiecībā pret eiro pieaugs līdz 1,2 dolāriem par eiro, tomēr satraukums par ASV milzīgā tekošā konta un budžeta deficīta apmēriem gada otrajā pusē atsviedīs atpakaļ dolāra kursu līdz 1,60 dolāri par eiro.

10. Zelta cena nākamgad pārsniegs 1000 ASV dolārus par unci.

Vai kaut kas no šī visa izradīsies patiesība, to rādīs tikai laiks. Droši gan var apgalvot tikai to, ka pēc ziemas sekos pavasaris, pēc tam būs vasara. Vasarā spīdēs saule un Baltijas jūrā būs silts ūdens. Un arī par to ir jāspēj priecāties!

Priecīgus Ziemassvētkus! Novēlu visiem mums veselību, izturību un cīņas sparu jaunajā 2009.gadā!