Jau kādas pāris nedēļas Latvijas Televīzijā redzama Vides ministrijas apmaksāta reklāma, kurā N.Matvejeva kungs mums stāsta briesmu lietas par globālo sasilšanu un vienlaicīgi arī aicina domāt par mājokļu siltināšanu - vismaz tāds iespaids rodas, neskaitāmas reizes noskatoties šo reklāmu. Mani personīgi šī reklāma neuzrunā, un es neredzu lielu jēgu no šīs reklāmas kampaņas.
Vai iedzīvotāji ir/būs gatavi ņemt kredītus māju siltināšanai? Lai arī siltumenerģijas tarifs pēdējo trīs gadu laikā palielinājies vairāk nekā 2 reizes, un ar mājokļu siltināšanu iespējams samazināt siltumenerģijas izdevumus par 30-40%, tomēr tas nozīmē arī sākotnēji lielākus izdevumus saistībā ar mājokļa renovācijai ņemto kredītu (mājokļu siltināšana var atmaksāties pat tikai 20 gadu laikā).
Brīvprātīga mājokļu siltināšana bez valsts atbalsta nenotiks, jo:
- daļai iedzīvotājiem tāpat ir kredītsaistības saistībā ar dzīvokļa iegādi un lielāki komunālie rēķini sagādā galvassāpes;
- 25% no visām mājsaimniecībām ir pensionāru mājsaimniecības, kurām „rocība” nav tā labākā un tas, ka 20 gadu laikā izdevumi mājokļu siltināšanā atmaksāsies, vairumu no viņiem neuztrauc;
- vēl joprojām kopīpašums netiek uztverts kā īpašums, daudzos gadījumos izpratne par īpašumu daudziem beidzas aiz sava dzīvokļa durvīm;
Problēma ir arī nesakārtotā likumdošana. Saeimā joprojām iestrēdzis „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums”. Patlaban Latvijā spēkā esošie tiesību akti nenosaka prasības dzīvojamās mājas uzturēšanai un saglabāšanai, un šis likumprojekts varētu uzlabot un mazinātu strīdu gadījumus šajā jomā. Būtu jāvienkāršo komunālo maksājumu parādu piedziņa - lai nebūtu tik sarežģīti tiesiskie ceļi šo problēmu risināšanā, īpaši attiecībā uz ļaunprātīgajiem nemaksātājiem.
Ja runājam par mājokļu renovāciju un siltināšanu, tad līdz šim Latvijā ar siltuma taupīšanas pasākumiem nav sekmējies, jo nav bijis atbalsts valstiskā līmenī. 2007.gadā valdība pieņēma „Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas veicināšanas valsts atbalsta programmu 2007.-2010.gadam”, tomēr tikai līdz šim reāls valsts finansējuma ar mājokļu siltināšanu saistītiem atbalsta pasākumiem nav piešķirts. Plānots, ka energoefektivitātes pasākumu veikšanai varēs izmantot Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļus - 2009.gada trešajā ceturksnī daudzdzīvokļu māju siltināšanai programmā „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” būšot pieejami 14 miljoni latu. Šī summa varētu būt pietiekama 120-140 daudzdzīvokļu māju siltināšanas pasākumiem. Bet Latvijā ir daudzi desmiti tūkstoši ēku, kas celtas 20.gs. 50-90.gados un kurām būtu nepieciešami renovācijas pasākumi. Diemžēl vairāk ES fondu līdzekļu mājokļu energoefektivitātes pasākumiem nevar izmantot – energoefektivitātes pasākumiem drīkst novirzīt tikai 3% atbalsta līdzekļu.
Līdz ar to valsts atbalsts kā līdzfinansējums, teiksim 20-30% apmērā no kopējiem siltināšanas izdevumiem, varētu aktivizēt mājokļu siltināšanu. Ja jāizvēlas starp naudas ieguldīšanu bibliotēkas celtniecībai vai mājokļu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, tad es noteikti balsotu par mājokļu siltināšanas atbalsta programmu, jo tā dotu lielāku labumu Latvijas ekonomikai. Būtu darbs būvniekiem, mazāk būtu jāimportē dabasgāze, un būtu arī sakārtotāki mājokļi un vide.
16 komentāri
-
Pilnigi tadas pasas domas redzot so sausmigo reklamu.
autors: sms 30 Decembris, 2008, 12:21
-
Mani arī ir pārņēmusi vēlme uzzināt, cik Vides ministrijai izmaksājis šis pinīgi bezjēdzīgais klips. No lietderīguma viedokļa rezultāts ir nulle. Ja nu vienīgi to var uztvert kā ekonomisku atbalstu reklāmas un mediju nozarei.
autors: Zenta 30 Decembris, 2008, 16:18
-
Ir vēlme uzzināt ?-nekādu problēmu : ‘’ VidM šī reklāma izmaksājusi 35 000 latu. Nauda ņemta no Eiropas Savienības piešķirtajiem līdzekļiem, informēja ministrijā.(iz Diena.lv) ‘’.
Starp citu - nav jāizvēlās starp ‘’.(.) naudas ieguldīšanu bibliotēkas celtniecībai vai mājokļu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem'’ - jo darbs būvniekiem būs nodrošināts. Te jau runa par kādu citu izvēli - ieguldīt izglītībā (cilvēkresursu attīstībā) vai …..
Skandināvu banku īstenotās politikas sekas (lēto kredītu dalīšana) sāksim izbaudīt jau nākamgad…autors: Edge 30 Decembris, 2008, 20:42
-
piekrītu, ka bejēdzīgs reklāmas klips!
autors: laimis 30 Decembris, 2008, 21:11
-
nav vis bezjēdzīgs! ļoti skaidri un pārliecinoši parāda, ka dzīvokļa pirkšana daudzīvokļu mājā nozīmē vienus vienīgus izdevumus. vai nu maksā milzigus rēķinus par siltumu vai grūd baltu naudu melnajā caurumā, ko sauc par siltināšanu.
autors: angry 4 Janvāris, 2009, 21:31
-
Kad cilvēciņi ieraudzīs savus rēķinus par siltumu janvārī, tad daudziem būs šoks.
autors: Kasis 4 Janvāris, 2009, 23:08
-
vai tikai šokētie cilvēki kaut ko darīs lai nepiesildītu atmosfēru? vieglāk jau lamāt rīgas siltumu nekā pašiem nosiltināt māju, nomainīt logus, aizvērt ārdurvis.
autors: Kasis 4 Janvāris, 2009, 23:10
-
Un ko darīt tiem, kuriem ar siltināšanu nav problēmas, bet iespējas regulēt siltuma padevi individuāli savā dzīvoklī un arī atbilstoši par to maksāt daudzdzīvokļu mājās nav paredzētas.
autors: Daiga 5 Janvāris, 2009, 16:11
-
Pilnīgi piekrītu autoram. un man šķiet galvenā problēma ir divos aspektos, kurus autors jau arī minēja:
1)vēl joprojām kopīpašums netiek uztverts kā īpašums, daudzos gadījumos izpratne par īpašumu daudziem beidzas aiz sava dzīvokļa durvīm;
2) daudzdzīvokļu mājās ir ļoti raiba publika. bieži vien ir grūti vienoties par kopīgiem lēmumiem.Es domāju, ka lielai daļai no iedzīvotājiem arī nav skaidrs kā tas viss īsti notiek. Man personiski arī nē. Cik lielai daļai no mājas iedzīvotājiem ir jāatbalsta šāds plāns, lai to uzsāktu? Kā sadalās maksa starp iedzīvotājiem?
autors: Forex 6 Janvāris, 2009, 17:20
-
Kā skandināvu bankas taisās pelnīt Latvijā lejupslīdes gados ?
Vienu variantu piedāvā pa jau iestaigātu taciņu piedāvā E.R., bet, esat uzmanīgi, kredītu ņēmēji, dzirdot ‘’ troļļu armijas runātāju ‘’ solījumus. Tie var izrādīties kā siers peļu slazdā !
‘’Bronzas pusfabrikātu un izstrādājumu ražotājs SIA KMM Metāls ir neapmierināts ar SEB bankas rīcību,…..
Banka negaidīti uzstādījusi ultimātu uzņēmuma īpašniekiem - sniegt papildu ķīlas vai dot savas privātās garantijas, …..'’
http://www.diena.lv/lat/business/hotnews/industry/seb-ricibas-del-bronzas-pusfabrikatu-razotajs-kmm-metals-aicina-cinities-pret-bankamautors: Edge 7 Janvāris, 2009, 12:49
-
Tiešām skarba asara nobirst skatoties to klipu!
Par to sasilšanu runājot vikingi ap 1000. gadu Grenlandē esot mēģinājuši nodarboties ar zemkopību. Vai mūsdienās to var? “Ilustrētajā zinātnē” izlasīju, ka padsmit tūkstošu gadu atpakaļ tajā pašā grenlandē esot 50 gadu laikā temperatūra cēlusies par 5 Celsija grādiem. Viela padomāt.
Problēma slēpjas jau tajā apstāklī ka nav iespējams visai ēkai nodrošināt individuāli regulējamu temperatūru. Piem. Mana māja nav siltināta, nomainīju vienu logu uz paketnieku (divi palika vecie). Tagad temperatūra pakāpās uz 25 grādiem no 22. Logi protams vaļā.autors: Sandris 7 Janvāris, 2009, 15:09
-
pēdējā rindkopa negribētu piekrist, jo nav atšķirības ko būvē- gaismas pili vai removē mājas. nodokļu summa ir vienāda, plus tiek iekasēti lieli naudas līdzekļi par nevajadzīgi sildītu dabu.
autors: ugis 8 Janvāris, 2009, 17:59
-
tomēr tas nozīmē arī sākotnēji lielākus izdevumus saistībā ar mājokļa renovācijai ņemto kredītu (mājokļu siltināšana var atmaksāties pat tikai 20 gadu )
Šis teikums ir pilnigi nepareizs. Enerģijas cenām nav nekāda sakara ar investīciju apjomu. Jo augstāka enerģijas cena, jo ar mazāku investīciju var panākt lielāku efektu, savukārt lielākas investīcijas atmaksājas ātrāk.
Pie kredīta atguves jāpieskaita arī mājas vērtības pieaugums.
autors: Easy 24 Februāris, 2009, 13:29
-
->Easy:
kāds mājas vērtības pieaugums? Tu no plaukta esi novēlies vai galvu durvīs iespiedis?! krītošā tirgū nekāds baigais vērtības pieaugums nebūs, jo nekustamā īpašuma cenas krīt arī siltinātām mājām. un tā tas būs tuvākajā laikā.
autors: Kasis 24 Februāris, 2009, 15:08
-
Tā tas būs tuvākos gadus…
autors: It 11 Septembris, 2009, 01:52
-
Skaudri - bet patiesība
Ja ieekonomē 50% siltumenerģijas, pie patreizējām MWh, celtniecības izmaksām un kreditēšanas nosacījumiem 20 gados tā lieta neatmaksājas. Visiem projektiem vajadzētu minimums 30% piešprici. Patīk, ka Rudzīša kungs nekautrējas pieminēt bibliotēku.
autors: Dauka 21 Septembris, 2009, 14:26