Ja pērn eiro procentu likmes sasniedza augstākās vērtības kopš eiro ieviešanas (3 mēnešu EURIBOR 2008.gada 8.oktobrī piefiksēja rekordaugsto 5,393% atzīmi), tad kopš pagājušā rudens situācija ir kardināli mainījusies - eiro likmes ir strauji samazinājušās. Arī šogad varam gaidīt eiro likmju rekordus, tikai šoreiz tie būs zemākie līmeņi kopš eiro ieviešanas. 10.februārī 3 mēnešu EURIBOR likme nokrita zem 2% līmeņa un bija 1,989%. Iepriekšējo reizi  mazāks par 2% 3 mēnešu EURIBOR indekss bija 2004.gada aprīlī.

EURIBOR samazināšanās tendence varētu turpināties, jo eiro bāzes procentu likmju samazināšanas sērija vēl nav beigusies. Tā kā eirozonā ir vērojams būtisks deflācijas risks (inflācija samazinājusies no 3,2% 2008.gada oktobrī līdz 1,1% janvārī) un eirozona nevar lepoties ar pozitīvu ekonomisko izaugsmi, Eiropas Centrālā banka turpinās savu stimulējošo monetāro politiku, samazinot bāzes procentu likmes. Jau martā eiro bāzes likme var tikt samazināta līdz 1,5% (šobrīd - 2%), savukārt gada otrajā pusē eiro bāzes procentu likme varētu būt 1% vai pat zemāk.

Tādējādi jau tuvākajā laikā 3 mēnešu EURIBOR sasniegs savu zemāko līmeni kopš eiro ieviešanas (līdz šim vismazākā EURIBOR likme - 1,957% - tika fiksēta 2004.gada martā).

Šī ir pozitīva vēsts kredītņēmējiem, kuriem ir kredīti eiro valūtā ar mainīgo likmi, jo EURIBOR kritums nozīmē arī mazākus ikmēneša kredītmaksājumus. Tiem, kuriem procentu likme piesaistīta pie 3 mēnešu EURIBOR, procentu likmju samazināšanos pozitīvā gaismā ieraudzīs savos kredītmaksājumu rēķinos jau šomēnes, ja likmju pārskatīšana iekritusi  šobrīd, vai nākamajos mēnešos. Atkarībā no summas un termiņa ikmēneša maksājumus varētu būt par 10-40% mazāks. Savukārt tie, kuri mainīgās likmes aprēķinos izvēlējušies garāka termiņa EURIBOR, likmju samazināšanos izjutīs nedaudz vēlāk.

Akciju tirgos aizvadītā nedēļa raksturojama kā melnā nedēļa, kuras laikā akciju indeksi pasaules biržās kritās par 20%. ASV akciju tirgus indeksam Standard & Poor’s 500 šī bija sliktākā nedēļa pēdējo 75 gadu laikā.
ASV un eirozonas valstu valdību plāni un koordinētā rīcība finanšu sektora stabilizācijā šonedēļ uzlabojusi noskaņojumu finanšu tirgos un akciju cenas palielinās. ASV biržu indeksi pirmdien palielinājās par vairāk nekā 11%, kas ir lielākais akciju cenu kāpums vienas tirdzniecības sesijas laikā kopš 1939.gada. Japānā indekss Nikkei tirdzniecības sesijas laikā pieauga pat par 14%. Strauji palielinājušas arī akciju cenas Eiropā un citur pasaulē. Patlaban gan pasaules akciju tirgus indeksi joprojām ir zemāki nekā oktobra sākumā, un būtiski zemāki nekā šā gada sākumā.
Pēc milzīgā kritiena iepriekšējā nedēļā šonedēļ vērojamais rallijs akciju tirgos ir normāla parādība, tomēr tas neļauj apgalvot, ka zemākais punkts akciju tirgos jau ir aiz muguras – pastāv lielāka varbūtība, ka šis rallijs būs īstermiņa.
Patlaban vēl objektīvi nevar novērtēt kāda būs ASV kredītu krīzes izraisīto finanšu satricinājumu ietekme uz reālo ekonomiku, bet viennozīmīgi, ka ietekme būs salīdzinoši liela un tā nākamgad atspoguļosies dažādu nozaru kompāniju rādītājos visā pasaulē. Tādējādi pašreizējais rallijs un optimisms akciju tirgos var atkal mazināties, un pēc akciju cenu pieauguma perioda iespējams arī tālāks cenu kritums, jo globālā ekonomikas veselība tomēr ir būtiski pasliktinājusies un prognozes par globālās ekonomikas izaugsmi nākamgad nebūt nav rožainas. Vienīgais var apgalvot, ka akciju tirgos saglabāsies ievērojams svārstīgums un šādi amerikāņu kalniņi augšup lejup tuvākajā nākotnē var atkārtoties.
Investori, kuri gatavi uzņemties lielu risku, šādos svārstīgos apstākļos varētu apsvērt ieguldīšanas iespējas akciju tirgos. Ieguldot naudu uz ilgāku laika termiņu (piemēram, 5 gadiem), nākotnē varētu gūt peļņu no šogad veiktajiem ieguldījumiem akcijās vai ieguldījumu fondos, tomēr investoriem jābūt piesardzīgiem un pacietīgiem, un vēlams ieguldīt naudu vairākos piegājienos, lai mazinātu risku, ka nauda tiek ieguldīta vēl pirms akciju tirgus krituma jeb lāču tirgus beigām.

ASV kredītu krīze un tās sekas pasaules finanšu tirgos palielinājusi nedrošību un neuzticību tirgus dalībnieku vidū, kā rezultātā pasaulē sadārdzinājusies naudas resursu cena. Lai arī Latvijas komercbankas nav ieguldījušas būtiskus līdzekļus bankrotējušās ASV bankās, tās jūt netiešu ietekmi no šīs globālās finanšu krīzes, jo būtiski sadārdzinās finanšu resursu piesaiste un resursi kļūst nepieejamāki arī pašām bankām. Līdz ar šo saspīlēto situāciju, kad pasaules finanšu tirgos bankas nelabprāt aizdot naudu viena otrai, eirozonas naudas tirgus indekss 3 mēnešu EURIBOR sasniedzis augstāko līmeni kopš eiro ieviešanas – 3.oktobrī tas bija 5,339%. Gada laikā EURIBOR pieaudzis par 0,5 procentpunktiem, bet divu gadu laikā – pat par 1,886 procentpunktiem. Vairāk nekā 85% Latvijā izsniegto kredītu ir eiro valūtā, vairums no tiem ir ar mainīgo procentu likmi, kas atkarīga no EURIBOR izmaiņām, turklāt, jo garāks kredīta atmaksas termiņš, jo būtiskāk jūtams šis procentu likmju kāpums.
Lai arī kredīta procentu likmju kāpums pēdējo pāris gadu laikā bijis ievērojams, jāatceras, ka 2003.-2006.gadā valdīja lēto kredītu ēra, kad procentu likmes bija ļoti zemā līmenī. Būtu naivi cerēt, ka tuvākajā nākotnē atkal būs tik zemas procentu likmes, un šobrīd kredītņēmējiem nav iepriecinošu ziņu - kredītu procentu likmes turpinās pieaugt. Situācijā, kad naudas resursi arī pašām bankām kļuvuši grūtāk pieejami un ievērojami dārgāki, jau tuvākajā nākotnē Latvijas komercbanku kredītpolitika varētu kļūt vēl stingrāka un banku klientiem kredītu procentu likmes būs augstākas. Izskanējis viedoklis, ka kredīti varētu sadārdzināties par 2 procentpunktiem. Šāds sadārdzinājums varētu būt, ja situācija pasaules finanšu tirgos turpinās būt ļoti saspringta, tomēr, visticamāk, ka pieaugums tomēr nebūs tik liels. Patlaban starpība starp eiro bāzes procentu likmi (patlaban – 4,25%) un naudas tirgus 3 mēnešu EURIBOR ir vairāk nekā viens procentpunkts, un, ja ASV kredītu krīzes ietekmē Eiropas banku zaudējumi būs lielāki nekā iepriekš lēsts, tad šī starpība var palielināties vēl vairāk. Savukārt, ja situācija pasaules finanšu tirgos normalizēsies, tad šai starpībai starp bāzes procentu likmi un EURIBOR vajadzētu samazināties.

Turklāt Eiropas Centrālā banka nākotnē varētu samazināt eiro bāzes procentu likmi, lai sekmētu eirozonas ekonomikas pieaugumu. Eiro bāzes likmju samazināšanas sērija varētu sākties jau šā gada beigās (visticamāk, decembrī) un nākamgad pavasarī vai vasarā eiro bāzes procentu likme varētu sasniegt 3,5%, tādējādi esošajiem kredītņēmējiem ir cerības, ka nākamgad kredīta maksājumu pieaugums varētu mitēties.
Tomēr no procentu likmju kāpuma ir arī pozitīvais aspekts – palielinās banku depozītu procentu likmes, kas noguldītājiem ļauj nopelnīt vairāk no saviem noguldījumiem.

Diemžēl ASV kredītu krīze joprojām nav pārvarēta, tādēļ pasaules finanšu tirgos “iet karsti”.  Vakardiena akciju tirgos izvērtās gana melna, akciju cenām “krītot brīvā kritienā”. Akciju tirgu savā kontrolē pilnībā pārņēmuši lāči, un investori kļūst arvien pesimistiski, vērojot ieguldītās naudas samazināšanos. Lai arī šobrīd ir grūti ieraudzīt gaismu tuneļa galā, šis briesmīgais periods akciju tirgos šogad tomēr varētu beigties. Vēsture liecina, ka akciju cenu kritumi var būt gana iespaidīgi, tajā pašā laikā buļļu tirgus, kad akciju cenas palielinās, tomēr ir biežāk nekā lāču tirgus. Bespoke Investment group apkopotā informācija par ASV akciju tirgus kāpumiem un kritumiem pēc 1940.gada rāda, ka lāču tirgus uzrādījis vidēji 30,4% lielu samazināšanos kopš sasniegtās augstākās vērtības un periods, kura laikā kritās akciju cenas bija 386 dienas. Ja par pamatu ņem vidējās vērtības, tad ASV akciju tirgus vēl varētu kristies par aptuveni 5-10% un kritums turpinātos vēl vismaz pāris mēnešus. Tomēr vidējās vērtības vēl negarantē, ka tieši tā būs šoreiz. Ir bijuši arī ilgstošāki kritumi, piemēram, 1973-1974.gada lejupslīde, ko ietekmēja augstās naftas cenas un pieaugoša globālā inflācija. Septiņdesmito gadu sākumā apstākļi bija nedaudz līdzīgi šobrīd vērotajiem, jo augstās cenas sekmēja inflācijas palielināšanos un ekonomiskās izaugsmes kritumu daudzās pasaules valstīs – tolaik akciju tirgos kritums tupinājās pat 630 dienas.  Tādējādi labākajā gadījumā akciju cenas atsāks savu pieaugumu šī gada beigās vai nākamā gada sākumā, savukārt sliktākajā gadījumā, ja turpinās celties ūdens līmenis finanšu sektora problēmu jūrā, akciju tirgu zemāko punktu šogad vēl nesasniegsim un arī 2009.gads var paiet zem lāču zīmes ar krītošām akciju cenām. Ņemot vērā, ka globālā ekonomika 2009.gadā sāks atveseļoties, 2010.gadā tad jau var cerēt uz daudz labākiem laikiem arī akciju tirgos. Līdzšinējā pieredze rāda, ka buļļu tirgus ilgst vidēji divreiz ilgāk nekā lāču tirgus. Buļļu tirgus laikā ASV akciju cenas palielinās par vidēji 115%, kamēr lāču tirgus laikā akcijas zaudē trešdaļu savas vērtības. Atgūšanās no lāču tirgus mēdz būt ilgstoša, tomēr ilgtermiņā šodienas ieguldījumi stabilu pasaules kompāniju akcijās var nest salīdzinoši labus peļņas rādītājus.

Ja ASV akciju tirgum ir pietiekami ilga vēsture, lai salīdzinātu tirgus dinamiku no vēsturiskā aspekta, tad Latvijas akciju tirgus neilgā pastāvēšana ierobežo iespējas izvērtēt un analizēt pašreizējo situāciju. Akciju tirgus kopš 2007.gada oktobrī sasniegtās indeksa augstākās vērtības samazinās jau 45 nedēļas, un šajā laika periodā Rīgas Fondu biržas indekss OMX Riga krities par vairāk nekā 36%. Vairāk nekā trešdaļa zaudēta no pagājušā gada oktobra līmeņa, tomēr zemākais punkts iespējams vēl tiks sasniegts šā gada beigās vai nākamā gada sākumā. Ja aplūkojam laika posmu no 1997.gada septembra līdz 1999.gada septembrim, kad Latvijas akciju tirgos bija vērojams kritums, akciju cenas kopš augstākā punkta kritās par 86%.

Deviņdesmito gadu beigās lejupslīde Latvijas akciju tirgū ilga divus gadus, un tai sekoja ļoti lēna atkopšanās (vairāk nekā gada garumā), akciju cenām pamazām attālinoties no iepriekš sasniegtajiem minimumiem, kurai sekoja straujš kāpums. Arī šoreiz pēc krituma Latvijas akciju tirgū būs pieaugums, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai pasaulē un Latvijā. Tik strauju pieaugumu kā bija 2001-2007.gadā mēs gan nesagaidīsim.

Publicēts žurnālā Nedēļa 11.08.2008.

Periodā ar augstām naftas un preču cenām, pieaugošu globālo inflāciju investoriem vairāk jādomā nevis, kā nopelnīt vairāk, bet gan – kā saglabāt savus naudas līdzekļus, jo finanšu aktīvu vērtība pēdējā gada laikā ir samazinājusies un daudzi cietuši zaudējumus no saviem ieguldījumiem akciju un nekustamā īpašuma tirgos.
Jūlijs sagādāja pasaulei jaunu naftas rekordu un ASV dolāra antirekordu, par ko gan nepriecājās vairums šīs planētas iedzīvotāju, jo naftas cenu pieaugums faktiski nozīmē arī inflācijas palielināšanos. Naftas cenai pārsniedzot 100 dolāru par barelu, tika runāts par iespējamo krīzi pasaules ekonomikā, tomēr izrādās – pasaules ekonomika var izdzīvot arī ar stipri augstākām naftas cenām. Jūlija sākumā naftas cenas turpināja «rāpties» augšup - tās palielinājās līdz 146 dolāriem par barelu. Mēneša otrajā pusē «melnā zelta» cenas gan samazinājās par vairāk nekā 15% jeb 20 dolāriem līdz 124 dolāriem par barelu, jo jaunākā informācija par naftas produktu patēriņa kritumu ASV un salīdzinoši mierīgā situācija ap naftas piegādēm lika tirgus darbiniekiem pārvērtēt augsto naftas cenas pamatotību. Izņemot naftas eksportētājvalstis, kuras var priecāties par papildu miljoniem dolāru, pārējās valstis ļoti negatīvi izjūt augsto naftas cenu ietekmi uz ekonomiku. ASV Sentluisas pilsētas degvielas uzpildes stacijās jūlijā pat noturēti dievkalpojumi, lai pateiktos Dievam par zemākām degvielas cenām un lūgtu, lai tās kristos vēl vairāk.
Inflācija nepieļauj zemākas likmes
Kamēr naftas cena turas virs psiholoģiskās 120 dolāru par barelu atzīmes, atkal iespējams naftas cenu kāpums, kas pasaules ekonomikai nozīmē stagflāciju. Savukārt naftas cenas nokrišana zem šīs robežas liks tai tuvoties šā gada sākuma līmenim – 100 dolāru par barelu vai pat zemāk. Naftas cena ir kā indikators arī citu preču cenām, tajā skaitā lauksaimniecības precēm (kviešiem, kukurūzai u. c.). Pieaugoša naftas cena sekmē arī lauksaimniecības preču cenu palielināšanos. Zemākas naftas un preču cenas ir būtiski faktori, kas ietekmēs globālo inflāciju. Inflācija ASV, Eiropā un daudzviet citur pasaulē sasniegusi augstu līmeni, kas apgrūtina Centrālajām bankām veikt pasākumus ekonomikas stimulēšanai. Ja inflācija šā gada otrajā pusē un nākamā gada sākumā vairs nepalielināsies, 2009. gadā varam sagaidīt procentu likmju samazināšanu arī Eiropā. Ņemot vērā, ka vairāk nekā 80% Latvijā izsniegto kredītu ir eiro valūtā, Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem būtiskas ir eiro likmju izmaiņas nākotnē. Kopš gada sākuma trīs mēnešu EURIBOR pieaudzis par aptuveni 0,28 procentpunktiem līdz 4,97%, kas ir augstākais līmenis kopš 2000. gada decembra. Līdz ar dolāra bāzes likmju samazinājumu dolāra starpbanku tirgus likme 3 mēnešu LIBOR kritusi par 1,91 procentpunktu līdz 2,79%. Savukārt latu 3 mēnešu RIGIBOR šogad kritis par 4,38 procentpunktu līdz 6,15% jūnija beigās. RIGIBOR gada otrajā pusē varētu pieaugt, ņemot vērā, ka tuvākajā nākotnē arvien biežāk uzjundīsies runas par Baltijas valstu ekonomikas veselību un valūtu kursu stabilitāti. Savukārt kredītņēmējiem ir mazas cerības uz likmju samazināšanos šogad - kamēr eirozonā vērojams inflācijas pieaugums (jūlijā gada inflācija sasniedza 4,1%), Eiropas Centrālā banka fokusēsies uz inflācijas samazināšanu.
Svārstīgums akciju tirgos saglabāsies
Naftas cenu izmaiņas ietekmē arī akciju tirgus dinamiku. Pēc straujā krituma jūnijā jūlijs ASV akciju tirgos bija daudz mierīgāks mēnesis - tā sākumā akciju cenas samazinājās, savukārt otrajā pusē atguva zaudēto, un mēnesis faktiski beidzās «pa nullēm». ASV akciju tirgus indeksi Dow Jones Industrial Average un Nasdaq Composite jūlijā beiguši ar attiecīgi 0,2% un 1,4% kāpumu, savukārt S & P 500 jūliju noslēdzis ar 1% lielu kritumu. Kopš gada sākuma ASV Dow Jones Industrial Average sarucis par 14,2%, Nasdaq Composite –par 12,3%. Ņemot vērā, ka šogad dolāra kurss samazinājies attiecībā pret eiro par aptuveni 9%, zaudējumi no ieguldījumiem ASV akcijās pārsniedz 20%. Aptuveni 20% liels kritums kopš gada sākuma ir arī Eiropā: Vācijas fondu tirgus indekss DAX samazinājies par 19,7%, savukārt Ziemeļvalstu (Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Īslandes) biržu indekss OMX Nordic 40 – par 22,3%. Akciju un nekustamo īpašumu tirgos atspoguļojas arī Baltijas valstu pašreizējā ekonomikas lejupslīde. Igaunijā akciju cenas šogad samazinājušās par 30,5%, gada laikā kritumam sasniedzot pat 50%. Latvijā akciju cenas gada laikā sarukušas par aptuveni 30%. Šā gada krituma līderi gan meklējami Āzijā - Vjetnamā (-51%), Ķīnā (-47%) un Indijā (-29%), kur pagājušā gada straujo kāpumu nomainījis būtisks akciju cenu kritums. Līdz ar naftas un preču cenu samazinājumu pagājušajā mēnesī vairāk nekā 14% liels kritums bija vērojams Krievijas akciju tirgos, kā rezultātā kopš gada sākuma Krievijas akciju tirgus indekss samazinājies par 14,1%. Jūlijā zaudējumus cieta arī Brazīlijas akciju tirgus - indekss Bovespa kopš gada sākuma sarucis par 6,5%. Tādējādi arī šo abu valstu akciju tirgi, kas iepriekšējos mēnešos tika uzskatīti par «miera ostu», arvien vairāk raksturo investoru pašreizējo negatīvo noskaņojumu attiecībā pret ieguldījumiem akcijās. Lai arī akciju cenas ir diezgan būtiski nokritušās, «lāču tirgus» un akciju lejupslīde varētu turpināties līdz pat nākamā gada sākumam.Akciju un nekustamā īpašuma tirgi ir indikatori, kas raksturo ekonomikas «veselību», - ziņas par akciju un arī nekustamā īpašuma cenu kritumu nevienam vairs nav pārsteigums, jo šogad vērojama tendence pasliktināties ekonomikas «veselībai» daudzviet pasaulē. Ņemot vērā ekonomikas globalizāciju, diezin vai kāda valsts varēs izpelnīties «miera ostas» statusu ar pieaugošām akciju cenām, ja citviet pasaulē tās samazināsies. Svārstīgums akciju tirgos saglabāsies līdz brīdim, kamēr būs redzamas konkrētas ekonomikas atveseļošanās pazīmes. Pirmām kārtām investoru skatieni būs pievērsti ASV ekonomikai - pārējo akciju tirgu izaugsme būs pakārtota izmaiņām ASV fondu tirgos.
Ienesīgums kopsolī ar risku
Iepriekšējos piecos gados akcijas un ieguldījumu fondu apliecības, kā arī nekustamais īpašums ļāva investoriem gūt vismaz 30% lielu peļņu gadā, un daudzi Latvijas iedzīvotāji domā, ka šādi ienesīgumi būs vienmēr. SEB dzīvības apdrošināšanas un Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktā aptauja uzrāda, ka cilvēki vēlas salīdzinoši lielu ienesīgumu no saviem naudas ieguldījumiem. Lai apsvērtu iespēju ieguldīt, 46% respondentu norādījuši, ka grib saņemt vismaz 30% lielu peļņu gadā, 31% no ieguldījumiem sagaida vismaz 15% atdevi, 18,7% ieguldot vēlētos saņemt 10% peļņu un tikai 3,7% ieguldītu, ja garantētā peļņa būtu 5%. Diemžēl šāds ienesīgums (30%) iet kopsolī ar lielu risku, un peļņas vietā var nākties rēķināties ar zaudējumiem, par ko pārliecinājušies arī iedzīvotāji, kuri pērn un šogad sākumā ieguldījuši naudu akciju fondos - šobrīd viņi savā ieguldījumu portfelī redz akciju tirgus negatīvo tendenču atspoguļojumu, nevis kāroto peļņu. Lai gan ilgākā termiņā akciju tirgi atkopsies un gaidāms atkal «buļļu tirgus» periods, īstermiņā derētu atcerēties par risku un naudas līdzekļu saglabāšanu. Ja nu gadījumā banku depozīta procenti šķiet salīdzinoši nelieli, pastāv iespēja izvēlēties kādu no banku piedāvātajiem strukturētajiem finanšu instrumentiem, kas ļauj piedalīties finanšu tirgos un cenu pieauguma rezultātā gūt peļņu, tajā pašā laikā nodrošinot pamatsummas saglabāšanu negatīva tirgus scenārija gadījumā.