Akciju tirgos aizvadītā nedēļa raksturojama kā melnā nedēļa, kuras laikā akciju indeksi pasaules biržās kritās par 20%. ASV akciju tirgus indeksam Standard & Poor’s 500 šī bija sliktākā nedēļa pēdējo 75 gadu laikā.
ASV un eirozonas valstu valdību plāni un koordinētā rīcība finanšu sektora stabilizācijā šonedēļ uzlabojusi noskaņojumu finanšu tirgos un akciju cenas palielinās. ASV biržu indeksi pirmdien palielinājās par vairāk nekā 11%, kas ir lielākais akciju cenu kāpums vienas tirdzniecības sesijas laikā kopš 1939.gada. Japānā indekss Nikkei tirdzniecības sesijas laikā pieauga pat par 14%. Strauji palielinājušas arī akciju cenas Eiropā un citur pasaulē. Patlaban gan pasaules akciju tirgus indeksi joprojām ir zemāki nekā oktobra sākumā, un būtiski zemāki nekā šā gada sākumā.
Pēc milzīgā kritiena iepriekšējā nedēļā šonedēļ vērojamais rallijs akciju tirgos ir normāla parādība, tomēr tas neļauj apgalvot, ka zemākais punkts akciju tirgos jau ir aiz muguras – pastāv lielāka varbūtība, ka šis rallijs būs īstermiņa.
Patlaban vēl objektīvi nevar novērtēt kāda būs ASV kredītu krīzes izraisīto finanšu satricinājumu ietekme uz reālo ekonomiku, bet viennozīmīgi, ka ietekme būs salīdzinoši liela un tā nākamgad atspoguļosies dažādu nozaru kompāniju rādītājos visā pasaulē. Tādējādi pašreizējais rallijs un optimisms akciju tirgos var atkal mazināties, un pēc akciju cenu pieauguma perioda iespējams arī tālāks cenu kritums, jo globālā ekonomikas veselība tomēr ir būtiski pasliktinājusies un prognozes par globālās ekonomikas izaugsmi nākamgad nebūt nav rožainas. Vienīgais var apgalvot, ka akciju tirgos saglabāsies ievērojams svārstīgums un šādi amerikāņu kalniņi augšup lejup tuvākajā nākotnē var atkārtoties.
Investori, kuri gatavi uzņemties lielu risku, šādos svārstīgos apstākļos varētu apsvērt ieguldīšanas iespējas akciju tirgos. Ieguldot naudu uz ilgāku laika termiņu (piemēram, 5 gadiem), nākotnē varētu gūt peļņu no šogad veiktajiem ieguldījumiem akcijās vai ieguldījumu fondos, tomēr investoriem jābūt piesardzīgiem un pacietīgiem, un vēlams ieguldīt naudu vairākos piegājienos, lai mazinātu risku, ka nauda tiek ieguldīta vēl pirms akciju tirgus krituma jeb lāču tirgus beigām.

Diemžēl ASV kredītu krīze joprojām nav pārvarēta, tādēļ pasaules finanšu tirgos “iet karsti”.  Vakardiena akciju tirgos izvērtās gana melna, akciju cenām “krītot brīvā kritienā”. Akciju tirgu savā kontrolē pilnībā pārņēmuši lāči, un investori kļūst arvien pesimistiski, vērojot ieguldītās naudas samazināšanos. Lai arī šobrīd ir grūti ieraudzīt gaismu tuneļa galā, šis briesmīgais periods akciju tirgos šogad tomēr varētu beigties. Vēsture liecina, ka akciju cenu kritumi var būt gana iespaidīgi, tajā pašā laikā buļļu tirgus, kad akciju cenas palielinās, tomēr ir biežāk nekā lāču tirgus. Bespoke Investment group apkopotā informācija par ASV akciju tirgus kāpumiem un kritumiem pēc 1940.gada rāda, ka lāču tirgus uzrādījis vidēji 30,4% lielu samazināšanos kopš sasniegtās augstākās vērtības un periods, kura laikā kritās akciju cenas bija 386 dienas. Ja par pamatu ņem vidējās vērtības, tad ASV akciju tirgus vēl varētu kristies par aptuveni 5-10% un kritums turpinātos vēl vismaz pāris mēnešus. Tomēr vidējās vērtības vēl negarantē, ka tieši tā būs šoreiz. Ir bijuši arī ilgstošāki kritumi, piemēram, 1973-1974.gada lejupslīde, ko ietekmēja augstās naftas cenas un pieaugoša globālā inflācija. Septiņdesmito gadu sākumā apstākļi bija nedaudz līdzīgi šobrīd vērotajiem, jo augstās cenas sekmēja inflācijas palielināšanos un ekonomiskās izaugsmes kritumu daudzās pasaules valstīs – tolaik akciju tirgos kritums tupinājās pat 630 dienas.  Tādējādi labākajā gadījumā akciju cenas atsāks savu pieaugumu šī gada beigās vai nākamā gada sākumā, savukārt sliktākajā gadījumā, ja turpinās celties ūdens līmenis finanšu sektora problēmu jūrā, akciju tirgu zemāko punktu šogad vēl nesasniegsim un arī 2009.gads var paiet zem lāču zīmes ar krītošām akciju cenām. Ņemot vērā, ka globālā ekonomika 2009.gadā sāks atveseļoties, 2010.gadā tad jau var cerēt uz daudz labākiem laikiem arī akciju tirgos. Līdzšinējā pieredze rāda, ka buļļu tirgus ilgst vidēji divreiz ilgāk nekā lāču tirgus. Buļļu tirgus laikā ASV akciju cenas palielinās par vidēji 115%, kamēr lāču tirgus laikā akcijas zaudē trešdaļu savas vērtības. Atgūšanās no lāču tirgus mēdz būt ilgstoša, tomēr ilgtermiņā šodienas ieguldījumi stabilu pasaules kompāniju akcijās var nest salīdzinoši labus peļņas rādītājus.

Ja ASV akciju tirgum ir pietiekami ilga vēsture, lai salīdzinātu tirgus dinamiku no vēsturiskā aspekta, tad Latvijas akciju tirgus neilgā pastāvēšana ierobežo iespējas izvērtēt un analizēt pašreizējo situāciju. Akciju tirgus kopš 2007.gada oktobrī sasniegtās indeksa augstākās vērtības samazinās jau 45 nedēļas, un šajā laika periodā Rīgas Fondu biržas indekss OMX Riga krities par vairāk nekā 36%. Vairāk nekā trešdaļa zaudēta no pagājušā gada oktobra līmeņa, tomēr zemākais punkts iespējams vēl tiks sasniegts šā gada beigās vai nākamā gada sākumā. Ja aplūkojam laika posmu no 1997.gada septembra līdz 1999.gada septembrim, kad Latvijas akciju tirgos bija vērojams kritums, akciju cenas kopš augstākā punkta kritās par 86%.

Deviņdesmito gadu beigās lejupslīde Latvijas akciju tirgū ilga divus gadus, un tai sekoja ļoti lēna atkopšanās (vairāk nekā gada garumā), akciju cenām pamazām attālinoties no iepriekš sasniegtajiem minimumiem, kurai sekoja straujš kāpums. Arī šoreiz pēc krituma Latvijas akciju tirgū būs pieaugums, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai pasaulē un Latvijā. Tik strauju pieaugumu kā bija 2001-2007.gadā mēs gan nesagaidīsim.

Publicēts žurnālā Nedēļa 11.08.2008.

Periodā ar augstām naftas un preču cenām, pieaugošu globālo inflāciju investoriem vairāk jādomā nevis, kā nopelnīt vairāk, bet gan – kā saglabāt savus naudas līdzekļus, jo finanšu aktīvu vērtība pēdējā gada laikā ir samazinājusies un daudzi cietuši zaudējumus no saviem ieguldījumiem akciju un nekustamā īpašuma tirgos.
Jūlijs sagādāja pasaulei jaunu naftas rekordu un ASV dolāra antirekordu, par ko gan nepriecājās vairums šīs planētas iedzīvotāju, jo naftas cenu pieaugums faktiski nozīmē arī inflācijas palielināšanos. Naftas cenai pārsniedzot 100 dolāru par barelu, tika runāts par iespējamo krīzi pasaules ekonomikā, tomēr izrādās – pasaules ekonomika var izdzīvot arī ar stipri augstākām naftas cenām. Jūlija sākumā naftas cenas turpināja «rāpties» augšup - tās palielinājās līdz 146 dolāriem par barelu. Mēneša otrajā pusē «melnā zelta» cenas gan samazinājās par vairāk nekā 15% jeb 20 dolāriem līdz 124 dolāriem par barelu, jo jaunākā informācija par naftas produktu patēriņa kritumu ASV un salīdzinoši mierīgā situācija ap naftas piegādēm lika tirgus darbiniekiem pārvērtēt augsto naftas cenas pamatotību. Izņemot naftas eksportētājvalstis, kuras var priecāties par papildu miljoniem dolāru, pārējās valstis ļoti negatīvi izjūt augsto naftas cenu ietekmi uz ekonomiku. ASV Sentluisas pilsētas degvielas uzpildes stacijās jūlijā pat noturēti dievkalpojumi, lai pateiktos Dievam par zemākām degvielas cenām un lūgtu, lai tās kristos vēl vairāk.
Inflācija nepieļauj zemākas likmes
Kamēr naftas cena turas virs psiholoģiskās 120 dolāru par barelu atzīmes, atkal iespējams naftas cenu kāpums, kas pasaules ekonomikai nozīmē stagflāciju. Savukārt naftas cenas nokrišana zem šīs robežas liks tai tuvoties šā gada sākuma līmenim – 100 dolāru par barelu vai pat zemāk. Naftas cena ir kā indikators arī citu preču cenām, tajā skaitā lauksaimniecības precēm (kviešiem, kukurūzai u. c.). Pieaugoša naftas cena sekmē arī lauksaimniecības preču cenu palielināšanos. Zemākas naftas un preču cenas ir būtiski faktori, kas ietekmēs globālo inflāciju. Inflācija ASV, Eiropā un daudzviet citur pasaulē sasniegusi augstu līmeni, kas apgrūtina Centrālajām bankām veikt pasākumus ekonomikas stimulēšanai. Ja inflācija šā gada otrajā pusē un nākamā gada sākumā vairs nepalielināsies, 2009. gadā varam sagaidīt procentu likmju samazināšanu arī Eiropā. Ņemot vērā, ka vairāk nekā 80% Latvijā izsniegto kredītu ir eiro valūtā, Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem būtiskas ir eiro likmju izmaiņas nākotnē. Kopš gada sākuma trīs mēnešu EURIBOR pieaudzis par aptuveni 0,28 procentpunktiem līdz 4,97%, kas ir augstākais līmenis kopš 2000. gada decembra. Līdz ar dolāra bāzes likmju samazinājumu dolāra starpbanku tirgus likme 3 mēnešu LIBOR kritusi par 1,91 procentpunktu līdz 2,79%. Savukārt latu 3 mēnešu RIGIBOR šogad kritis par 4,38 procentpunktu līdz 6,15% jūnija beigās. RIGIBOR gada otrajā pusē varētu pieaugt, ņemot vērā, ka tuvākajā nākotnē arvien biežāk uzjundīsies runas par Baltijas valstu ekonomikas veselību un valūtu kursu stabilitāti. Savukārt kredītņēmējiem ir mazas cerības uz likmju samazināšanos šogad - kamēr eirozonā vērojams inflācijas pieaugums (jūlijā gada inflācija sasniedza 4,1%), Eiropas Centrālā banka fokusēsies uz inflācijas samazināšanu.
Svārstīgums akciju tirgos saglabāsies
Naftas cenu izmaiņas ietekmē arī akciju tirgus dinamiku. Pēc straujā krituma jūnijā jūlijs ASV akciju tirgos bija daudz mierīgāks mēnesis - tā sākumā akciju cenas samazinājās, savukārt otrajā pusē atguva zaudēto, un mēnesis faktiski beidzās «pa nullēm». ASV akciju tirgus indeksi Dow Jones Industrial Average un Nasdaq Composite jūlijā beiguši ar attiecīgi 0,2% un 1,4% kāpumu, savukārt S & P 500 jūliju noslēdzis ar 1% lielu kritumu. Kopš gada sākuma ASV Dow Jones Industrial Average sarucis par 14,2%, Nasdaq Composite –par 12,3%. Ņemot vērā, ka šogad dolāra kurss samazinājies attiecībā pret eiro par aptuveni 9%, zaudējumi no ieguldījumiem ASV akcijās pārsniedz 20%. Aptuveni 20% liels kritums kopš gada sākuma ir arī Eiropā: Vācijas fondu tirgus indekss DAX samazinājies par 19,7%, savukārt Ziemeļvalstu (Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Īslandes) biržu indekss OMX Nordic 40 – par 22,3%. Akciju un nekustamo īpašumu tirgos atspoguļojas arī Baltijas valstu pašreizējā ekonomikas lejupslīde. Igaunijā akciju cenas šogad samazinājušās par 30,5%, gada laikā kritumam sasniedzot pat 50%. Latvijā akciju cenas gada laikā sarukušas par aptuveni 30%. Šā gada krituma līderi gan meklējami Āzijā - Vjetnamā (-51%), Ķīnā (-47%) un Indijā (-29%), kur pagājušā gada straujo kāpumu nomainījis būtisks akciju cenu kritums. Līdz ar naftas un preču cenu samazinājumu pagājušajā mēnesī vairāk nekā 14% liels kritums bija vērojams Krievijas akciju tirgos, kā rezultātā kopš gada sākuma Krievijas akciju tirgus indekss samazinājies par 14,1%. Jūlijā zaudējumus cieta arī Brazīlijas akciju tirgus - indekss Bovespa kopš gada sākuma sarucis par 6,5%. Tādējādi arī šo abu valstu akciju tirgi, kas iepriekšējos mēnešos tika uzskatīti par «miera ostu», arvien vairāk raksturo investoru pašreizējo negatīvo noskaņojumu attiecībā pret ieguldījumiem akcijās. Lai arī akciju cenas ir diezgan būtiski nokritušās, «lāču tirgus» un akciju lejupslīde varētu turpināties līdz pat nākamā gada sākumam.Akciju un nekustamā īpašuma tirgi ir indikatori, kas raksturo ekonomikas «veselību», - ziņas par akciju un arī nekustamā īpašuma cenu kritumu nevienam vairs nav pārsteigums, jo šogad vērojama tendence pasliktināties ekonomikas «veselībai» daudzviet pasaulē. Ņemot vērā ekonomikas globalizāciju, diezin vai kāda valsts varēs izpelnīties «miera ostas» statusu ar pieaugošām akciju cenām, ja citviet pasaulē tās samazināsies. Svārstīgums akciju tirgos saglabāsies līdz brīdim, kamēr būs redzamas konkrētas ekonomikas atveseļošanās pazīmes. Pirmām kārtām investoru skatieni būs pievērsti ASV ekonomikai - pārējo akciju tirgu izaugsme būs pakārtota izmaiņām ASV fondu tirgos.
Ienesīgums kopsolī ar risku
Iepriekšējos piecos gados akcijas un ieguldījumu fondu apliecības, kā arī nekustamais īpašums ļāva investoriem gūt vismaz 30% lielu peļņu gadā, un daudzi Latvijas iedzīvotāji domā, ka šādi ienesīgumi būs vienmēr. SEB dzīvības apdrošināšanas un Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktā aptauja uzrāda, ka cilvēki vēlas salīdzinoši lielu ienesīgumu no saviem naudas ieguldījumiem. Lai apsvērtu iespēju ieguldīt, 46% respondentu norādījuši, ka grib saņemt vismaz 30% lielu peļņu gadā, 31% no ieguldījumiem sagaida vismaz 15% atdevi, 18,7% ieguldot vēlētos saņemt 10% peļņu un tikai 3,7% ieguldītu, ja garantētā peļņa būtu 5%. Diemžēl šāds ienesīgums (30%) iet kopsolī ar lielu risku, un peļņas vietā var nākties rēķināties ar zaudējumiem, par ko pārliecinājušies arī iedzīvotāji, kuri pērn un šogad sākumā ieguldījuši naudu akciju fondos - šobrīd viņi savā ieguldījumu portfelī redz akciju tirgus negatīvo tendenču atspoguļojumu, nevis kāroto peļņu. Lai gan ilgākā termiņā akciju tirgi atkopsies un gaidāms atkal «buļļu tirgus» periods, īstermiņā derētu atcerēties par risku un naudas līdzekļu saglabāšanu. Ja nu gadījumā banku depozīta procenti šķiet salīdzinoši nelieli, pastāv iespēja izvēlēties kādu no banku piedāvātajiem strukturētajiem finanšu instrumentiem, kas ļauj piedalīties finanšu tirgos un cenu pieauguma rezultātā gūt peļņu, tajā pašā laikā nodrošinot pamatsummas saglabāšanu negatīva tirgus scenārija gadījumā.

Pēdējā laikā daudziem aktuāls ir jautājums - kas tad notiek ar nekustamo īpašumu cenām, tās ir apstājušās, krīt vai turpina kāpt? Dzirdamas mākleru vaimanas, ka darījumu aktivitāte samazinājusies un pircēji ieņēmuši nogaidošu pozīciju. Gan pirmie pretinflācijas plāna pasākumi, gan arī komercbanku nedaudz piesardzīgāka kredītpolitika parādās aprīļa un maija darījumu statistikā. Jā, tāds kā klusums pirms vētras….

Patlaban visi sadalījušies divās nometnēs - vieni uzskata, ka nekustamo īpašumu cenas kritīs (dažādos portālos komentāros var redzēt milzīgu amplitūdu- daļa cilvēku prognozē cenu samazināšanos par 10%, daļa prātuļo pat par 50% vai lielāku kritumu), savukārt citi pārliecināti, ka nekustamā īpašuma cenas turpinās palielināties, galvenokārt pamatojot ar to, ka pieaug būvniecības izmaksas, ir liela inflācija un viss paliek dārgāks. Nu kā nekustamais īpašums varot maksāt mazāk, ja nekustamā īpašuma attīstītājam ir tāda “liela” pašizmaksa? Turklāt vēl viens arguments - lūk, Londonā, Parīzē, Dublinā vai Maskavā nekustamais īpašums ir daudz dārgāks nekā Rīgā. Par maksātspēju un ienākumiem gan kaut kā tie salīdzinājumi aizmirstas. Arī par īres un dzīvokļa cenas nesamērīgo attiecību piemirstam. Dzirdu jau izsaucienus - īres maksas ir pārāk zemas un tādēļ dzīvokļu cenas nekritīs, bet pieaugs īres cenas. Protams, 2000 eur/m2 vecā sērijveida dzīvoklī ir ļoti “adekvāta” cena!!! Un īres maksa 400-600 lati par šādu divistabu dzīvokli Purvciemā  varētu būt pavisam “atbilstoša”!

Galvenais ir pārliecība, ka nekustamais īpašums var palikt tikai dārgāks - un šī pārliecība laikam ir ļoti lielai daļai iedzīvotāju. Piemēram, Hansabankas aprīļa sākumā veiktajā aptaujā 74% aptaujāto vēl gaida nekustamo īpašumu cenu celšanos, bet lielākā daļa no tiem uzskata, ka pieaugums būs lēnāks (skat. 27.04.LETA vai 02.05.Apollo). Šobrīd šādi domājošo varētu būt mazāk, tomēr optimisms vēl ir ļoti daudziem.

Es gan teiktu, ka vislabākais variants būtu veselīga nekustamā īpašuma cenu korekcija 10-15% apmērā, jo tas neizsauktu lielas problēmas citos tautsaimniecības sektoros un ciestu ne pārāk liels skaits iedzīvotāju. Iespējams, vairāk investīciju saņemtu ražošanas sektors, arī iedzīvotāji daudz reālāk skatītos uz savu maksātspēju un potenciālo kredīta nastu ilgtermiņā, un nekustamo īpašumu attīstītājiem būtu jāstrādā daudz profesionālāk.  Nekustamā īpašuma tirgus blīkšķi gan negribētos, savukārt, ja pēc mīcīšanās uz vietas sekos tālāks nekustamā īpašuma cenu pieaugums, tas tikai palielinās risku burbuļa plīšanai.

Turklāt nekustamais īpašums šobrīd topā ir daudzās pasaules valstīs, un nekustamā īpašuma burbuļa pazīmes ir ne tikai Latvijā. Tas rada tādu mānīgu iespaidu, ka nekustamais īpašums ir vienīgais drošais un ienesīgais ieguldījumu veids. Arī  citur optimisms ir gana liels, tā kā neesam vienīgie optimisti uz šīs planētas. Piemēram, Prime-Tass ziņo, ka aptuveni 70% Maskavas un Piemaskavas iedzīvotāju prognozē nekustamā īpašuma cenu pieaugumu šogad. Turklāt Maskavā kopš gada sākuma jau vairākus mēnešus vērojams neliels nekustamā īpašuma cenu kritums, un patlaban vidējā cena nedaudz pārsniedz 4000 USD/m2 (ap 2100 ls/m2). Lai gan procentuālais kritums kopš gada sākuma Maskavā ir tikai daži procenti, tomēr faktiskais cenu samazinājums, ņemot vērā ASV dolāra kursa kritumu pret eiro un Krievijas rubli, ir diezgan ievērojams.  Tomēr iedzīvotāji (daudzi, visticamāk, iespaidojas no ekspertiem, kuri stāsta par iespējamo tālāko nekustamā īpašuma cenu pieaugumu Maskavā par 30%, 40% vai vairāk procentiem) joprojām cer uz nekustamā īpašuma cenu pieaugumu šogad, un kā zināms, cerība mirst pēdējā….

Viens no valdības t.s. pretinflācijas plāna instrumentiem ir iedzīvotāju uzkrājumu veicināšana. Šobrīd vēl tiek lemts, vai palielināt nodokļu atlaides uz atsevišķiem uzkrājumu veidiem un vai paplašināt to uzkrājumu veidu loku, uz kuru attiecināt tās atlaides. Jau šobrīd Latvijā ir uzkrājumiem salīdzinoši labvēlīga likumdošana, jo iespējams saņemt atpakaļ samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par uzkrājumiem pensiju 3.līmenī un uzkrājošajā apdrošināšanā (termiņš =>5 gadi), ja veiktās iemaksas nepārsniedz 10% no personas bruto ieņēmumiem.

Plānots šo latiņu pacelt līdz 20% no personas ieņēmumiem, kas būtu tikai ļoti apsveicami un diezin vai kāds pret to iebilst. Lielākās debates sākušās par šādu pašu nodokļu atlaižu piemērošanu uzkrājumiem ieguldījumu fondos, ko ierosinājuši komercbanku pārstāvji. Nenoliedzami bankām tas būtu izdevīgi, ja arvien vairāk cilvēku investētu naudu fondos, tajā pašā laikā apdrošinātāji pauduši savu satraukumu par šādām iespējamajām izmaiņām (LETA, 09.05.2007.).

Domāju, ka patlaban, kad inflācija jau pietuvojusies divciparu skaitlim, būtu maksimāli jāveicina naudas izņemšana no patēriņa un nepieciešama dažādu ilgtermiņa uzkrājumu atbalstīšana (tajā, skaitā arī ieguldījumi fondos ar termiņu vismaz 5 gadi). Pēc 5 gadiem, situācijai normalizējoties, varētu mainīt likumdošanu attiecībā uz uzkrājumiem fondos.

Ar ko tad atšķiras uzkrājošā dzīvības apdrošināšana ar piesaisti fondiem, respektīvi, tā saucamā unit-linked apdrošināšana no ieguldījumiem fondos? Faktiski atšķirību tomēr nav, jo gan vienā, gan otrā gadījumā tiek pirktas ieguldījumu fondu apliecības (identiski produkti). Apdrošinātāju satraukums gan ir saprotams, jo šādas izmaiņas apdraudētu dzīvības apdrošināšanas kompāniju pašreizējās privilēģijas uzkrājumu tirgū.

Pavisam drīz gan redzēsim, kuram Saeimā ir stiprāks lobijs - bankām vai apdrošinātājiem….

Pieaugošā volatilitāte pasaules akciju tirgos dara tramīgus investorus, un daudziem sākt rasties bažas, vai buļļu tirgus turpināsies, jo izaugsme pasaules akciju tirgos vērojama jau kopš 2003.gada… Vakardien Suprema stratēģi, prezentējot savu skatījumu uz 2007.gada perspektīvām pasaules akciju tirgos, prognozēja, ka buļļu tirgus vēl nav beidzies (pilna prezentācija skatāma www.nozare.lv sadaļā “Fondu tirgus”).

Galvenās atziņas:
- Buļļu tirgus pamati ir neskarti, un akcijas būs labākais investīciju darījums turpmāko 12 mēnešu perspektīvā
- Ieteikums koncentrēties uz tirgiem, kuri nav pārmērīgi pārvērtēti.
- Šobrīd akciju ziņā tiek rekomendēta nogaidoša pozīcija, jo tuvākajā laikā korekcija varētu turpināties, tomēr vidējā termiņā un ilgtermiņā akciju tirgus varētu pieaugt.
- Uzmanība būtu jāpievērš jaunattīstības tirgiem. Aktuālās ieguldījumu jomas: Āzijas īpašumi, Brazīlija un Krievija.
- Baltijas uzņēmumu novērtējumi ar vidējo plānoto P/E šim gadam 14 ir gana pievilcīgi.

Gribētos piekrist Suprema, ka korekcija pasaules tirgos varētu turpināties. Tādējādi indeksu atkopšanās pēc februāra kritumiem varētu būt īslaicīga parādība un iespējama februāra scenārija atkārtošanās. Tomēr kopumā pasaulē brīvās (investējamās) naudas apjoms ir tik liels, ka nebūs nekāds brīnums, ja atkal ieraudzīsim ralliju akciju tirgos. Savukārt attiecībā uz Krieviju jāsaka, ka būtisks faktors būs naftas cena - ja melnā zelta cenas pieaugums turpināsies, Krievijas fondu tirgum klāsies ļoti labi. Bet vispār jau ar tām prognozēm ir kā ar bitēm - nekad neko nevar zināt…..

Valsts Kase ar šā gada 1.novembri pārtrauks fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plāna pārvaldīšanu. Valsts Kases ieguldījumu plāna dalībnieki, kuri paši līdz 2007.gada 28.septembrim nebūs izvēlējušies sev citu pārvaldnieku, tiks sadalīti starp privātajiem pārvaldītājiem saskaņā ar iepriekš rīkota konkursa rezultātiem. Patlaban Valsts Kases ieguldījumu plāna dalībnieku skaits ir 105 tūkstoši jeb 11,5% no kopējā fondēto pensiju shēmas dalībnieku skaita- valsts ir ceturtais lielākais pensiju 2.līmeņa līdzekļu pārvaldītājs ar 12 miljoni latu lielu ieguldījumu portfeli. Lasīt vairāk »

Pasaules fondu tirgos atkal vērojama kārtējā šūpošanās, akciju tirgus indeksiem strauji krītot pēc pusotru nedēļu ilgušās atkopšanās fāzes no iepriekšējā kritumu. Šoreiz sarkano krāsu akciju tirgos iezīmējusi nevis Ķīna, kā tas bija februāra beigās, bet gan ASV, kur ziņas par kredītkompāniju problēmām, vājiem mazumtirdzniecības datiem, kā arī carry trade pozīciju likvidēšana iekrāsojusi ekonomikas attīstības bildi daudz pelēkāku. Lai gan kredītkompāniju, kuras izsniedz kredītus cilvēkiem ar salīdzinoši sliktāku un riskantāku kredītreitingu, īpatsvars ASV ekonomikā nav liels, tomēr šo kompāniju problēmas vairo investoru bažas par ASV mājokļu tirgu.

Nekustamā īpašuma cenu kāpuma periods ASV ir beidzies, līdz ar to mazinās hipotekāro kredītu ņemšana. Jāatzīmē, ka nekustamā īpašuma cenu pieaugums sekmēja arī citu ASV ekonomikas nozaru attīstību un bija iespējas uz nekustamā īpašuma cenu pieauguma rēķina paņemt lielākus kredītus. Patlaban ASV pieaug cilvēku skaits, kuri nespēj atmaksāt bankām un kredītkompānijām savus iepriekš paņemtos kredītus, līdz ar to bankas arvien rūpīgāk izsniedz jaunus kredītus, un tas var nozīmēt plašas ekonomiska rakstura problēmas.

Šo bažu rezultātā ASV galvenie akciju tirgus indeksi Dow Jones Industrial Average un S&P 500 vakar kritās par aptuveni 2%. Vairāk nekā 2% lielu kritumu piedzīvoja arī Āzijas valstu akciju tirgi, un šodien mīnusā ir Eiropas biržas.

Arī Baltijas akciju tirgus pēdējo mēnešu laikā reaģē uz notikumiem un izmaiņām pasaules biržās, izteiktāk gan tas novērojams Lietuvā un Igaunijā, kur pēc iepriekšējā straujā krituma akciju cenas bija uzrādījušas pieaugumus. Savukārt Latvijā tirdzniecība ir pavisam gurdena, ko var izskaidrot ar daļas vietējo biržu spekulantu pāriešanu uz Lietuvas un Igaunijas akciju tirgiem un institucionālo investoru nogaidošo attieksmi pret Latviju arī saistībā ar kredītreitingu aģentūru pziņojumiem un iepriekš izskanējušām baumām par lata devalvācijām.

Visticamāk, ka līdz ar volatilitāles palielināšanos pasaules akciju tirgos sagaidīsim nākamo akciju pārdošanas vilni Baltijas valstīs, tādējādi pavasara izpārdošana turpināsies un akcijas varēs iegādāties par vēl pievilcīgākām cenām. Tā kā vairumam Baltijas kompāniju ir salīdzinoši labi fundamentālie rādītāji, iespējamie pirkumi izpārdošanas laikā ilgtermiņā varētu nest peļņu.