Viens no lielākajiem Lielbritānijas finanšu pakalpojumu sniedzējiem National Savings & Investments savā jaunākajā apskatā publicējis aptaujas datus par britu finanšu paradumiem. Izrādās, briti ir ‘finansiālie fantazētāji’, kuri neplāno savas finanses (NS&I,15.06.). Trešdaļa britu dzīvo fantāziju pasaulē attiecībā uz norisēm viņu finanšu dzīvē, nesatraucoties par savu finansiālo situāciju, jo cer uz lielākām algām nākotnē (24%), iespēju vienmēr aizņemties savu vajadzību realizēšanai (5%) un mantojuma saņemšanu (4%).  15% aptaujāto neapgrūtina sevi ar tādiem jautājumiem kā finanses, bet 55% Lielbritānijas iedzīvotāju nav nekādu finanšu plānu nākotnei. Arī ar uzkrājumu veidošanu briti pārāk neiespringst - 12% vispār nav naudas uzkrājumu, savukārt 21% uzkrājumi ir mazāki nekā 1000 mārciņas (aptuveni 1000 latu).

Nu laikam jau tā finansiālo fantāziju slimība ir lipīga, jo rakstītais par britiem ļoti atgādina notikumus pašu mājās. Neapdomīga aizņemšanās, uzkrājumu neveidošana, pārlieku liels optimisms par ienākumiem nākotnē - šobrīd diezgan raksturīgas lietas Latvijas iedzīvotājiem. 

Jau tā kā bija pierimušās februāra beigās uzvirmojušās kaislības un baumas ap lata devalvāciju. Latvijas Banka rāvās melnās miesās, valdība uzsāka cīņu ar inflāciju. Bet tad atnāca Vanags (tas kurš Alfs) un atkal visu sačakarēja….

Prezentējot pētījumu par inflāciju Latvijā “Inflācija Latvijā: cēloņi, izredzes, sekas”, Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) izpilddirektors Alfs Vanags pauda viedokli, ka Latvijas ārējās konkurētspējas palielināšanai nepieciešams devalvēt latu. Teiksim, pielīdzināt latu eiro pēc kursa 1:1 (vairāk lasiet LETAs ziņā).

Protams, valdības vadītājs un Latvijas Bankas pārstāvji šādu scenāriju atkal noliedza (LETAs ziņa), un virkne ekonomistu uzskaitīja problēmas, kas rastos devalvācijas gadījumā. Var viņiem piekrist, ka devalvācija nebūtu tas labākais risinājums, tomēr….. Nav dūmu bez uguns…. un arī Latvijas salīdzinājums ar banānu republiku zināmā mērā ir patiess, jo jāmāk “sameistarot” tik grandiozu tekošā konta deficītu! Tādēļ, ja šādi turpināsim “uzdzīvot” (patērējot būtiski vairāk nekā spējam nopelnīt), devalvācija būs neizbēgama un ne Rimšēvičs, ne Kalvītis ne ar runām, ne ar darbiem tur neko nespēs līdzēt.

Interesanti, ka šī pētījuma līdzautors ir arī  Rīgas Ekonomikas augstskolas ekonomikas nodaļas vadītājs Mortens Hansens. Tas pats Hansens, kurš februārī bija “vainīgais” lata devalvācijas jautājuma aktualizēšanai.  Runā, ka Hansens pēc savas izrunāšanās februārī diezgan pamatīgi “apstrādāts”, tā teikt, izveikts smags audzināšanas darbs. Un ko Hansens saka tagad? Lūk ko: “M.Hansens Dienai norādīja, ka A.Vanagam nepiekrīt un uzskata, ka risinājums Latvijas ekonomikas problēmām būtu stingra fiskālā politika. Ar jautājumu, kāpēc, neraugoties uz iepriekšējo negatīvo pieredzi, atkal izskanējušas runas par lata devalvāciju, M.Hansens norādīja, ka tas esot jāvaicā A.Vanagam.” (08.06. Diena).

Tagad izskaidrošanas darbi laikam tiks veikti arī ar Vanagu. Bet neatbildēts paliek jautājums - kam tas viss vajadzīgs un kurš pasūta mūziku!?

Hansabankas mātei bankai - Zviedrijas Swedbank - ar savu plānu īstenošanu Krievijā pagaidām kaut kā neveicas. Tās meitas uzņēmumam Krievijas OAO Swedbank, kura pavisam nesen tikai pabeidza zīmola nomaiņu (iepriekš OAO Hansabank), Krievijas Centrālā banka uz trim mēnešiem  aizliegusi veikt virkni operāciju, tajā skaitā ierobežojumi ir operācijām ar korespondentkontiem, valūtas operācijām, jaunu biznesa un starpbanku kredītu piesaistei, rakstīts Swedbank relīzē.  Ierobežojumi tiek pamatoti ar likumdošanas un Krievijas Centrālās bankas normatīvo aktu pārkāpumiem nelikumīgā līdzekļu piesaistē.

Versijas dažādas - viena no tām vēsta, ka bankai ir problēmas ar kadriem, kuri  slikti pārzina Krievijas normatīvos aktus, savukārt cita versija liek domāt, ka tas ir bankas konkurentu roku darbs, ņemot vērā Swedbank ambiciozos plānus Krievijā, t.i, 3-5 gadu laikā kļūt par lielu banku Krievijas mērogā (marta beigās pēc aktīvu apjoma OAO Swedbank bija 86.lielākā banka Krievijā).

Krievijas Centrālās bankas ierobežojumi būtiski skādi Swedbankai nenodarīs, tomēr ar plānoto filiāļu tīkla paplašināšanu un ambiciozajiem plāniem laikam OAO Swedbank būs jāpiebremzē.

Arvien populārāka kļūst nozares ekspertu iesaistīšanās dažādos blogu projektos. Manuprāt, šiem ekspertu blogiem diemžēl ir viens trūkums - starp rindām un ne tikai starp tām reizēm cauri laužas kaut kādas savas biznesa intereses…..

Man personīgi ļoti patīk Parex bankas viceprezidenta Gata Kokina blogs ldienā, kurā var lasīt profesionālu un analītisku skatījumu uz problēmām (manuprāt, viens no kvalitatīvākajiem patlaban pieejamajiem ekspertu blogiem). Tomēr arī Kokina kungs savos ierakstos vairāk vai mazāk uzkrītoši vēlas izcelt (slavināt varbūt būtu pārāk skaļi teikts) sevis pārstāvošo iestādi, turklāt tas tiek darīts, izmantojot skaitļus un nedaudz manipulējot ar tiem…. Bet uz skaitļiem jau var paskatīties no dažādām pusēm…

Daži piemēri. Rakstā par tekošā konta deficītu G.Kokins skaidro, ka tekošā konta deficīts arvien vairāk tiek finansēts ar banku aizņēmumiem ārvalstīs un kādēļ tas ir slikti. Rakstā parādās viena ģeniāla ideja, kuru atļaušos nocitēt: “Ir viena utopiska ideja, kas pamatojas uz hipotēzi par kolektīva saprāta (collective mind) esamību. Cik brīnišķīgi tas gan būtu, ja lielākās Latvijas bankas un viņu īpašnieki vienlaicīgi saprastu, ka banku kredītportfeļa pieaugumiem ir jābūt sabalansētiem ar depozītu portfeļu pieaugumu, un bankas vienlaicīgi nolemtu ierobežot aizņemšanos ārvalstīs! Ja tas notiktu līguma formā - tas būtu noziedzīgs kartelis, ja tas notiktu FKTK norādījumu iespaidā - tā būtu nevienlīdzīgas konkurences radīšana, ja tas notiktu vispusēji un pats no sevis - tas būtu collective mind, kas izglābtu Latviju! Ja būtu kolektīvais saprāts, komercbanku īpašnieki un vadītāji bītos no satricinājuma, ko var izraisīt spontāns ārvalstu naudas apsīkums komercbanku finansēšanā, un gatavotu banku sistēmu “mīkstajai nosēdināšanai” proaktīvi un pašrocīgi. “

Ideja superīga (varētu pilnībā tai piekrist), tādēļ jūs jautāsiet, ko es te ņemos, kas tad tur slikts un kur tad tie skaitļi? :)  Nu tie skaitļi ir attiecība starp banku noguldījumiem un kredītiem, un skaitļi ir gan šajā, gan arī nākamajā ierakstā par uzkrājumu veidošanu, kurā vēlreiz tiek norādīts uz  nesabalansētību banku tirgū. Tiek pievienots arī grafiks, kas attēlo banku spēju finansēt savus izsniegtos kredītus, izmantojot no saviem klientiem piesaistītos līdzekļus.

Atkal jāpiekrīt, ka laba ideja par uzkrājumu veicināšanu, tomēr kādēļ vajadzīga spēle ar skaitļiem?! Grafikā attēlotas “sliktās” Ziemeļvalstu bankas, kuras kredītos izsniedz daudz vairāk nekā piesaista depozītos. Parex bankai lūk 100% (kredītos izsniedz tikai no klientiem piesaistītos resursus), savukārt pārējām lielākajām bankām, kuras pārstāv Ziemeļvalstu bankas, šī attiecība ir diapazonā no 30 līdz 60% un tās izsniedz kredītos līdzekļus, ko aizņemas no ārvalstu bankām.

Vai tiešām Parex ir Latvijas glābēji, bet tie sasodītie skandināvi tikai gremdē Latvijas tirgu, veicinot šo arvien lielāko tekošā konta deficītu un finansējot to ar aizņēmumiem ārvalstīs? Es gan gribētu atgādināt Kokina kungam un visiem pārējiem, ka Parex bankai ļoti liels ir nerezidentu noguldījumu (turklāt pārsvarā tie ir pieprasījuma noguldījumi) īpatsvars - pagājuša gada beigās 916 miljonus latu banka bija piesaistījusi no nerezidentiem un tikai 545,5 miljonus no rezidentiem. Turklāt, cik man zināms, maksājumu bilances kapitāla un finanšu kontu ietekmē arī rezidentu izsniegtie kredīti nerezidentiem un no nerezidentiem piesaistītie noguldījumi.

Nu un paskatamies tagad uz banku datiem, turklāt uz to ciparu, kas reāli neietekmē maksājumu bilances tekoša kontu, respektīvi, kredīti rezidentiem/rezidentu noguldījumi (nevis kopējie noguldījumi/kopējie kredīti). Man sanāk šādi skaitļi: Parex bankai - 65%, SEB Unibankai - 59%, Hansabankai - 50%. Nu nemaz jau tik lielas tās atšķirības nav, un Parex arī vietējā tirgū izsniedz līdzekļus, ko aizņēmies ārzemēs.  Turklāt nerezidentu pieprasījuma noguldījumi manā uztverē ir lielāku risku nekā termiņaizņēmumi no ārvalstu mātesbankām, kuras Rimšēvičs un citi mūsu vadoņi var pārliecināt par to, ka no Latvijas mukt nevajag. Par Parex nerezidentu klientiem man nav pārliecības, ka tā nauda ir ilgtermiņa…. Tā kā tāda lūk tā nesabalansētība banku sektorā…

Vakardien medijos parādījās informācija, ka Krievijas URSA Bank direktoru padomē ievēlēta Ingrīda Blūma.  Komentāros varēja lasīt dažādas atsaukmes un minējumus par iemesliem, kādēļ tad viņa piekritusi šim amatam Krievijas bankā. Protams, pieminētais naudiskais aspekts varētu būt svarīgs. Nenoliedzami, ka Krievijā var nopelnīt tomēr vairāk nekā Latvijā (janvāra Kapitāla numurā Krievijas Hansabank vadītājs Māris Mančinskis norāda, ka banku darbinieki Maskavā saņem, sākot no 9600 USD līdz pat vairākiem miljoniem dolāru gadā, ko saņem augstākā līmeņa vadītāji lielākajās bankās). Lielākajās Latvijas bankās valdes locekļu vidējais bruto atalgojums (kopā ar prēmijām) sasniedz 100 līdz 150 tūkstošus latu gadā.

Turklāt banku sektora attīstība Krievijā salīdzinājumā ar Latviju atpaliek par vairākiem gadiem un tuvāko gadu laikā būs vērojama banku pakalpojumu izmantošanas apjomu pieaugums, līdzīgi kā pirms dažiem gadiem Baltijas valstīs. Tādēļ jau nav brīnums, ka daudzi vadoši banku darbinieki meklē iespējas pielietot savas zināšanas un realizēt savu potenciālu kaimiņvalstī. Hansabank Krievijā strādā ne tikai Mančinskis, bet arī vesela virkne bijušo Latvijas Hansabankas darbinieku, piemēram, kādreizējā bankas Privātpersonu kreditēšanas nodaļas vadītāja Anita Bērziņa šobrīd ir Krievijas Hansabank Patēriņa un hipotekārās kreditēšanas daļas vadītāja. Uz Krieviju pošoties arī ilggadējais (kopš 13.aprīļa nu jau bijušais) Hansabankas valdes loceklis Ģirts Bērziņš. Runā, ka viņam Krievijā piedāvātais atalgojums ir krietni lielāks nekā saņemtais Latvijas Hansabankā…

Kompānija GE Money esot nosūtījusi vēstules Ekonomikas ministrijai un Patērētāju tiesību aizsardzības centram ar ierosinājumu uzsākt diskusiju sabiedrībā par grozījumiem likumdošanā, lai turpmāk visas kredītu pakalpojumu reklāmas papildinātu ar informatīviem brīdinājumiem par atbildīgu šo pakalpojumu izmantošanu, bet savas pakalpojumu reklāmas kompānija papildina ar brīdinošu saukli: “Pārmērīgas kredītsaistības var apdraudēt jūsu finanšu veselību”.

Var jau piekrist, ka daļa Latvijas iedzīvotāju aizņemas nepārdomāti, tomēr atkarība no kredītiem šobrīd vēl nav milzīga problēma Latvijas ekonomikai un iedzīvotājiem. Vēl nav, bet uz to jau ejam… Protams, jauki, ka komercbankas un kredītkompānijas sāk runāt par atbildīgu aizņemšanos. Bet nu vispār jau bankas un kredītkompānijas ir tās, kuras ir uzsēdinājušas daļu Latvijas iedzīvotāju “uz kredīta adatas”. Jo kādēļ cilvēkam neņemt kredītu, ja banka vai kredītkompānija bāžas virsū ar kredītu? Un diezin vai šādi informatīvie saukļi palīdzēs, ja  kredītpakalpojumu sniedzēji paši daudz stingrāk nevērtēs potenciālos kredītņēmējus. Turklāt, ja cilvēks pie kaut kā pierod, atradināties ir ļoti grūti. Lielākā daļa taču apzinās, ka smēķēšana un alkohols lielās devās kaitē organismam, tomēr vai tad uzraksti uz cigarešu paciņām vai alkohola pudelēm būtiski mazina to patēriņu?

Tādēļ šie brīdinošie saukļi un aicinājumi drīzāk vērtējami kā kredītkompāniju PR gājiens, lai papildus pievērstu uzmanību saviem pakalpojumiem. Kredītus taču tāpat turpinās izsniegt un plāni šim gadam ir grandiozāki nekā pērn…

Zviedrijas banka Svenska Handelsbanken (Handelsbanken) patlaban izvērtējot un pētot Latvijas finanšu tirgu, ziņo LETA, netiek gan atklāts, vai un kad banka uzsāks savu darbību Latvijā. 2006.gada jūnijā Handelsbanken atvēra savu filiāli Tallinā, un tiek pieļauts, ka banka varētu atvērt filiāli arī Latvijā. Turklāt, pēc Handelsbanken pārstāvju teiktā, lielāka esot varbūtība, ka banka Latvijā atvēršot filiāli, nevis iegādāsies kādu šeit darbojošos banku. Izvēle neliela, bet cenas, uh, cik augstas esot Latvijā….
Banka plāno sniegt universālas bankas pakalpojumus, apkalpojot gan privātpersonas, gan juridiskas personas. Jāsaka, ka Handelsbanken diezin vai var piedāvāt kaut ko tādu, ko Latvijas tirgū nepiedāvā pārējās Ziemeļvalstu finanšu grupas.
Šobrīd ienākšana Latvijas banku sektorā ir ļoti novēlota, ja banka cer uz būtiskiem apjomiem un tirgus daļu. Faktiski Handelsbanken ar savu “gliemeža” ekspansijas stratēģiju ir tālu aiz pārējām Skandināvijas finanšu grupām (SEB, Swedbank, Nordea), kuras šeit jau darbojas sen un ieguvušas būtisku tirgus daļu. Protams, Handelsbanken var kļūt par nopietnu konkurentu, ja banka pieņems lēmumu iegādāties kādu šeit darbojošos banku ar salīdzinoši lielu tirgus daļu. Lasīt vairāk »