Ja pērn eiro procentu likmes sasniedza augstākās vērtības kopš eiro ieviešanas (3 mēnešu EURIBOR 2008.gada 8.oktobrī piefiksēja rekordaugsto 5,393% atzīmi), tad kopš pagājušā rudens situācija ir kardināli mainījusies - eiro likmes ir strauji samazinājušās. Arī šogad varam gaidīt eiro likmju rekordus, tikai šoreiz tie būs zemākie līmeņi kopš eiro ieviešanas. 10.februārī 3 mēnešu EURIBOR likme nokrita zem 2% līmeņa un bija 1,989%. Iepriekšējo reizi  mazāks par 2% 3 mēnešu EURIBOR indekss bija 2004.gada aprīlī.

EURIBOR samazināšanās tendence varētu turpināties, jo eiro bāzes procentu likmju samazināšanas sērija vēl nav beigusies. Tā kā eirozonā ir vērojams būtisks deflācijas risks (inflācija samazinājusies no 3,2% 2008.gada oktobrī līdz 1,1% janvārī) un eirozona nevar lepoties ar pozitīvu ekonomisko izaugsmi, Eiropas Centrālā banka turpinās savu stimulējošo monetāro politiku, samazinot bāzes procentu likmes. Jau martā eiro bāzes likme var tikt samazināta līdz 1,5% (šobrīd - 2%), savukārt gada otrajā pusē eiro bāzes procentu likme varētu būt 1% vai pat zemāk.

Tādējādi jau tuvākajā laikā 3 mēnešu EURIBOR sasniegs savu zemāko līmeni kopš eiro ieviešanas (līdz šim vismazākā EURIBOR likme - 1,957% - tika fiksēta 2004.gada martā).

Šī ir pozitīva vēsts kredītņēmējiem, kuriem ir kredīti eiro valūtā ar mainīgo likmi, jo EURIBOR kritums nozīmē arī mazākus ikmēneša kredītmaksājumus. Tiem, kuriem procentu likme piesaistīta pie 3 mēnešu EURIBOR, procentu likmju samazināšanos pozitīvā gaismā ieraudzīs savos kredītmaksājumu rēķinos jau šomēnes, ja likmju pārskatīšana iekritusi  šobrīd, vai nākamajos mēnešos. Atkarībā no summas un termiņa ikmēneša maksājumus varētu būt par 10-40% mazāks. Savukārt tie, kuri mainīgās likmes aprēķinos izvēlējušies garāka termiņa EURIBOR, likmju samazināšanos izjutīs nedaudz vēlāk.

ASV kredītu krīze un tās sekas pasaules finanšu tirgos palielinājusi nedrošību un neuzticību tirgus dalībnieku vidū, kā rezultātā pasaulē sadārdzinājusies naudas resursu cena. Lai arī Latvijas komercbankas nav ieguldījušas būtiskus līdzekļus bankrotējušās ASV bankās, tās jūt netiešu ietekmi no šīs globālās finanšu krīzes, jo būtiski sadārdzinās finanšu resursu piesaiste un resursi kļūst nepieejamāki arī pašām bankām. Līdz ar šo saspīlēto situāciju, kad pasaules finanšu tirgos bankas nelabprāt aizdot naudu viena otrai, eirozonas naudas tirgus indekss 3 mēnešu EURIBOR sasniedzis augstāko līmeni kopš eiro ieviešanas – 3.oktobrī tas bija 5,339%. Gada laikā EURIBOR pieaudzis par 0,5 procentpunktiem, bet divu gadu laikā – pat par 1,886 procentpunktiem. Vairāk nekā 85% Latvijā izsniegto kredītu ir eiro valūtā, vairums no tiem ir ar mainīgo procentu likmi, kas atkarīga no EURIBOR izmaiņām, turklāt, jo garāks kredīta atmaksas termiņš, jo būtiskāk jūtams šis procentu likmju kāpums.
Lai arī kredīta procentu likmju kāpums pēdējo pāris gadu laikā bijis ievērojams, jāatceras, ka 2003.-2006.gadā valdīja lēto kredītu ēra, kad procentu likmes bija ļoti zemā līmenī. Būtu naivi cerēt, ka tuvākajā nākotnē atkal būs tik zemas procentu likmes, un šobrīd kredītņēmējiem nav iepriecinošu ziņu - kredītu procentu likmes turpinās pieaugt. Situācijā, kad naudas resursi arī pašām bankām kļuvuši grūtāk pieejami un ievērojami dārgāki, jau tuvākajā nākotnē Latvijas komercbanku kredītpolitika varētu kļūt vēl stingrāka un banku klientiem kredītu procentu likmes būs augstākas. Izskanējis viedoklis, ka kredīti varētu sadārdzināties par 2 procentpunktiem. Šāds sadārdzinājums varētu būt, ja situācija pasaules finanšu tirgos turpinās būt ļoti saspringta, tomēr, visticamāk, ka pieaugums tomēr nebūs tik liels. Patlaban starpība starp eiro bāzes procentu likmi (patlaban – 4,25%) un naudas tirgus 3 mēnešu EURIBOR ir vairāk nekā viens procentpunkts, un, ja ASV kredītu krīzes ietekmē Eiropas banku zaudējumi būs lielāki nekā iepriekš lēsts, tad šī starpība var palielināties vēl vairāk. Savukārt, ja situācija pasaules finanšu tirgos normalizēsies, tad šai starpībai starp bāzes procentu likmi un EURIBOR vajadzētu samazināties.

Turklāt Eiropas Centrālā banka nākotnē varētu samazināt eiro bāzes procentu likmi, lai sekmētu eirozonas ekonomikas pieaugumu. Eiro bāzes likmju samazināšanas sērija varētu sākties jau šā gada beigās (visticamāk, decembrī) un nākamgad pavasarī vai vasarā eiro bāzes procentu likme varētu sasniegt 3,5%, tādējādi esošajiem kredītņēmējiem ir cerības, ka nākamgad kredīta maksājumu pieaugums varētu mitēties.
Tomēr no procentu likmju kāpuma ir arī pozitīvais aspekts – palielinās banku depozītu procentu likmes, kas noguldītājiem ļauj nopelnīt vairāk no saviem noguldījumiem.

Arvien populārāka kļūst nozares ekspertu iesaistīšanās dažādos blogu projektos. Manuprāt, šiem ekspertu blogiem diemžēl ir viens trūkums - starp rindām un ne tikai starp tām reizēm cauri laužas kaut kādas savas biznesa intereses…..

Man personīgi ļoti patīk Parex bankas viceprezidenta Gata Kokina blogs ldienā, kurā var lasīt profesionālu un analītisku skatījumu uz problēmām (manuprāt, viens no kvalitatīvākajiem patlaban pieejamajiem ekspertu blogiem). Tomēr arī Kokina kungs savos ierakstos vairāk vai mazāk uzkrītoši vēlas izcelt (slavināt varbūt būtu pārāk skaļi teikts) sevis pārstāvošo iestādi, turklāt tas tiek darīts, izmantojot skaitļus un nedaudz manipulējot ar tiem…. Bet uz skaitļiem jau var paskatīties no dažādām pusēm…

Daži piemēri. Rakstā par tekošā konta deficītu G.Kokins skaidro, ka tekošā konta deficīts arvien vairāk tiek finansēts ar banku aizņēmumiem ārvalstīs un kādēļ tas ir slikti. Rakstā parādās viena ģeniāla ideja, kuru atļaušos nocitēt: “Ir viena utopiska ideja, kas pamatojas uz hipotēzi par kolektīva saprāta (collective mind) esamību. Cik brīnišķīgi tas gan būtu, ja lielākās Latvijas bankas un viņu īpašnieki vienlaicīgi saprastu, ka banku kredītportfeļa pieaugumiem ir jābūt sabalansētiem ar depozītu portfeļu pieaugumu, un bankas vienlaicīgi nolemtu ierobežot aizņemšanos ārvalstīs! Ja tas notiktu līguma formā - tas būtu noziedzīgs kartelis, ja tas notiktu FKTK norādījumu iespaidā - tā būtu nevienlīdzīgas konkurences radīšana, ja tas notiktu vispusēji un pats no sevis - tas būtu collective mind, kas izglābtu Latviju! Ja būtu kolektīvais saprāts, komercbanku īpašnieki un vadītāji bītos no satricinājuma, ko var izraisīt spontāns ārvalstu naudas apsīkums komercbanku finansēšanā, un gatavotu banku sistēmu “mīkstajai nosēdināšanai” proaktīvi un pašrocīgi. “

Ideja superīga (varētu pilnībā tai piekrist), tādēļ jūs jautāsiet, ko es te ņemos, kas tad tur slikts un kur tad tie skaitļi? :)  Nu tie skaitļi ir attiecība starp banku noguldījumiem un kredītiem, un skaitļi ir gan šajā, gan arī nākamajā ierakstā par uzkrājumu veidošanu, kurā vēlreiz tiek norādīts uz  nesabalansētību banku tirgū. Tiek pievienots arī grafiks, kas attēlo banku spēju finansēt savus izsniegtos kredītus, izmantojot no saviem klientiem piesaistītos līdzekļus.

Atkal jāpiekrīt, ka laba ideja par uzkrājumu veicināšanu, tomēr kādēļ vajadzīga spēle ar skaitļiem?! Grafikā attēlotas “sliktās” Ziemeļvalstu bankas, kuras kredītos izsniedz daudz vairāk nekā piesaista depozītos. Parex bankai lūk 100% (kredītos izsniedz tikai no klientiem piesaistītos resursus), savukārt pārējām lielākajām bankām, kuras pārstāv Ziemeļvalstu bankas, šī attiecība ir diapazonā no 30 līdz 60% un tās izsniedz kredītos līdzekļus, ko aizņemas no ārvalstu bankām.

Vai tiešām Parex ir Latvijas glābēji, bet tie sasodītie skandināvi tikai gremdē Latvijas tirgu, veicinot šo arvien lielāko tekošā konta deficītu un finansējot to ar aizņēmumiem ārvalstīs? Es gan gribētu atgādināt Kokina kungam un visiem pārējiem, ka Parex bankai ļoti liels ir nerezidentu noguldījumu (turklāt pārsvarā tie ir pieprasījuma noguldījumi) īpatsvars - pagājuša gada beigās 916 miljonus latu banka bija piesaistījusi no nerezidentiem un tikai 545,5 miljonus no rezidentiem. Turklāt, cik man zināms, maksājumu bilances kapitāla un finanšu kontu ietekmē arī rezidentu izsniegtie kredīti nerezidentiem un no nerezidentiem piesaistītie noguldījumi.

Nu un paskatamies tagad uz banku datiem, turklāt uz to ciparu, kas reāli neietekmē maksājumu bilances tekoša kontu, respektīvi, kredīti rezidentiem/rezidentu noguldījumi (nevis kopējie noguldījumi/kopējie kredīti). Man sanāk šādi skaitļi: Parex bankai - 65%, SEB Unibankai - 59%, Hansabankai - 50%. Nu nemaz jau tik lielas tās atšķirības nav, un Parex arī vietējā tirgū izsniedz līdzekļus, ko aizņēmies ārzemēs.  Turklāt nerezidentu pieprasījuma noguldījumi manā uztverē ir lielāku risku nekā termiņaizņēmumi no ārvalstu mātesbankām, kuras Rimšēvičs un citi mūsu vadoņi var pārliecināt par to, ka no Latvijas mukt nevajag. Par Parex nerezidentu klientiem man nav pārliecības, ka tā nauda ir ilgtermiņa…. Tā kā tāda lūk tā nesabalansētība banku sektorā…

Igaunijas plašsaziņas līdzekļos parādījusies ziņa, ka mājokļu kredīti tiek izsniegti ar pārlieku lielu risku - kāda SEB Uhispank darbiniece savā maģistra darbā izkalkulējusi, ka Tallinā 2005.gada pēdējā ceturksnī katrs trešais mājokļu kredīts faktiski bijis riskants un kredītu apjoms ir bijis neatbilstošs mājaimniecību ienākumiem. Interesanti gan, kādi rezultāti būtu par 2006.gada datiem, kad nekustamā īpašuma cenas un mājokļu kredītu apjoms pieauga straujāk nekā ienākumi, nemainoties banku kredītu izsniegšanas politikai.

Latvijā situācija varētu būt analoģiska Igaunijai, ņemot vērā gan nekustamā īpašuma cenu, kredītu apjomu un arī ienākumu apjomu līdzības.  Bankas līdz šim kredītu izsniegšanā reizēm pievēra acis uz kredītņēmēju oficiālajiem ienākumiem (izsniedzot pamatojoties uz kredītņēmēja ar izziņu norādītajiem vai nosauktajiem kopējiem ieņēmumiem) vai arī izsniedza kredītus, ja kredīta ikmēneša maksājums sasniedza 50% no kopējiem ikmēneša ieņēmumiem, nevis 30-40%. Protams, nav gan datu, ar kuru palīdzību varētu analizēt, cik izplatīta šī parādība. Lasīt vairāk »

Kompānija GE Money esot nosūtījusi vēstules Ekonomikas ministrijai un Patērētāju tiesību aizsardzības centram ar ierosinājumu uzsākt diskusiju sabiedrībā par grozījumiem likumdošanā, lai turpmāk visas kredītu pakalpojumu reklāmas papildinātu ar informatīviem brīdinājumiem par atbildīgu šo pakalpojumu izmantošanu, bet savas pakalpojumu reklāmas kompānija papildina ar brīdinošu saukli: “Pārmērīgas kredītsaistības var apdraudēt jūsu finanšu veselību”.

Var jau piekrist, ka daļa Latvijas iedzīvotāju aizņemas nepārdomāti, tomēr atkarība no kredītiem šobrīd vēl nav milzīga problēma Latvijas ekonomikai un iedzīvotājiem. Vēl nav, bet uz to jau ejam… Protams, jauki, ka komercbankas un kredītkompānijas sāk runāt par atbildīgu aizņemšanos. Bet nu vispār jau bankas un kredītkompānijas ir tās, kuras ir uzsēdinājušas daļu Latvijas iedzīvotāju “uz kredīta adatas”. Jo kādēļ cilvēkam neņemt kredītu, ja banka vai kredītkompānija bāžas virsū ar kredītu? Un diezin vai šādi informatīvie saukļi palīdzēs, ja  kredītpakalpojumu sniedzēji paši daudz stingrāk nevērtēs potenciālos kredītņēmējus. Turklāt, ja cilvēks pie kaut kā pierod, atradināties ir ļoti grūti. Lielākā daļa taču apzinās, ka smēķēšana un alkohols lielās devās kaitē organismam, tomēr vai tad uzraksti uz cigarešu paciņām vai alkohola pudelēm būtiski mazina to patēriņu?

Tādēļ šie brīdinošie saukļi un aicinājumi drīzāk vērtējami kā kredītkompāniju PR gājiens, lai papildus pievērstu uzmanību saviem pakalpojumiem. Kredītus taču tāpat turpinās izsniegt un plāni šim gadam ir grandiozāki nekā pērn…

Kredītņēmējiem ikdiena kļūst arvien nervozāka - likmes kāpj, kredītmaksājumi pieaug, jo vairums iedzīvotāju paņēmuši kredītus ar mainīgo likmi, uzņemoties procentu likmju risku. Starpbanku tirgus indekss RIGIBOR atkal “debesīs”- 3 mēnešu RIGIBOR, kuram piesaistīti vairums latu kredītu ar mainīgo likmi, uzkāpis virs 8% atzīmes. Likmes reaģē uz latu resursu trūkumu tirgū, kā arī uz pastiprināto spiedienu attiecībā pret latu. Likmju kāpums “aizsargā” valūtu, jo tādā gadījumā var mazināties interese paspekulēt uz lata devalvāciju. Ja šis spiediens uz valūtu saglabāsies, nebūs brīnums, ka starpbanku likmes pārsniegs 11%, kā tas bija 1999.gada rudenī. Tad iedomājieties, kāda šajā gadījumā būs jūsu kredīta likme….

Bet nu ko - paši jau esam vainīgi pie šīs situācijas, jo gribās mums visiem tērēt vairāk nekā nopelnam, un tagad no šī visa lēruma viennozīmīgi cieš kredītņēmēji. Paši kredītus ņēmām, paši arī maksājam. Piemēram, ja kādam ir kredīts ar mainīgo likmi 25 tūkstošu latu apjomā uz 15 gadiem, tad kredītmaksājums kopš gada sākuma, kad RIGIBOR atradās nedaudz virs 4%, pieaudzis par aptuveni 50 latiem mēnesī (apmēram 30% liels mēneša maksājuma pieaugums).

Arī eiro kredīti turpina sadārdzinās, jo Eiropas Centrālā banka turpina likmju paaugstināšanas sēriju, lai mazinātu inflācijas spiedienu eirozonā (kas gan tā par inflāciju ap 2%, lai paskatās kāda mums tā ir… ). Turklāt šis lata devalvācijas rēgs neļauj mierīgi gulēt arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem kredīti ir eiro un ienākumi latos. Domājams, ka šādas domas nodarbina daudzu kredītņēmēju prātus - ja nu nākotnē eiro būs 80 santīmi, nevis 70 santīmi, cik lielas būs manas kredītsaistības? Risks, protams, pastāv, bet nu varbūtība šobrīd šim scenārijam vēl nav liela.
Ja ir latu kredīts, tad atliek vai nu maksāt vairāk par savu latu kredītu un cerēt, ka jautrības ar latu likmēm norims un tās nostabilizēsies kādus 2 procentpunktus virs eiro likmēm, vai arī pārkreditēties uz citu valūtu (piemēram, eiro, dolāriem vai varbūt Šveices frankiem), ja, tāpat kā Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, esat pilnībā pārliecināts par lata stabilitāti nākotnē.

Pārkreditācija gan nav nekāda lētā padarīšana un maksā noteiktu summu no izsniegtā kredīta apjoma. Visvairāk jau izceļas Hansabanka, kura standarta cenrādī par kredīta valūtas maiņu uzlikusi 1% no kredīta summas un ne mazāk kā 50 ls (Parex bankai ir 0,8% un ne mazāk kā 50 ls, SEB Unibankai - 0,5%, un vismaz 10 Ls, Hipotēku bankai - 0,4% (vismaz 40 ls), Nordea bankai - 0,2% no summas un minimāli 30 ls). Ja latu likmes saglabājas gana augstas, tad pārkreditācija varētu atmaksāties, protams ar tādu nosacījumu, ka lats saglabā stabilitāti…

Frāze “uzkrājumu veidošana” arvien biežāk parādās masu medijos - gan valdības inflācijas ierobežošanas plānā minēta nepieciešamība veicināt uzkrājumu veidošanu, par uzkrājumiem vairāk runā arī bankas. Diemžēl pēdējo pāris gadu laikā esam kļuvuši par aizņēmēju un tērētāju tautu.
Mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms pārsniedz Ls 4,2 mljrd., vairāk nekā Ls 200 milj. privātpersonas ir parādā banku līzinga kompānijām, kā arī vairākus simtus miljonus latu mājsaimniecības aizņēmušās no nebanku patērētāju kreditētājiem. Tādējādi kopējais mājsaimniecību parādu apjoms varētu būt kādi Ls 5 mljrd.Tajā pašā laikā mājsaimniecību uzkrājumu apjoms ir mazāks nekā aizņēmumu apjoms. Bankās iedzīvotāji noguldījuši Ls 2,6 mljrd., finanšu instrumentos (t.i., akcijās, parāda vērtspapīros, ieguldījumu apliecībās u.c.) ieguldīts ap Ls 330 milj., savukārt diezgan bēdīga situācija, pat neskatoties uz labvēlīgo likumdošanu, ir ar uzkrājumiem pensiju 3.līmenī un uzkrājošajā apdrošināšanā - katrā no tiem uzkrājumi tikai nedaudz pārsniedz Ls 50 milj. Protams, Latvijā joprojām ir populāri glabāt naudu “zeķē” (šie uzkrājumi varētu veidot pat nedaudz vairāk nekā 10% no kopējā uzkrājumu apjoma jeb vairākus simtus miljonus latu). Tāpat, nenoliedzami, ka daļa Latvijas iedzīvotāju savus brīvos līdzekļus iegulda nekustamajā īpašumā, veidojot uzkrājumus šajos aktīvos.
Protams, kredītu izmantošana savu dzīves apstākļu uzlabošanai ir apsveicama, tomēr brīžiem šķiet, ka ar to atbildīgo aizņemšanos daļai iedzīvotāju ir problēmas. Tieši pēdējos pāris gados vērojama tendence pieaugt iedzīvotāju parādu slogam, jo kredītu apjoms pieaug lielākos tempos nekā uzkrājumu apjoms. Piemēram, pērn mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms komercbankās vien palielinājies par Ls 1,8 mljrd., bet vēl taču iedzīvotāji aizņēmās arī nebanku kredītkompānijās un līzinga sabiedrībās. Tajā pašā laikā noguldījumu apjoma pieaugums skaitliskajā izteiksmē bijis Ls 819 milj., finanšu instrumentu portfeļa pieaugums - Ls 127 milj., uzkrājošajā apdrošināšanā un pensiju 3.līmenī pērn iemaksāti aptuveni Ls 15 milj. katrā, visiem uzkrājumu veidiem kopā pat nesasniedzot viena miljarda latu atzīmi. Faktiski pērn iedzīvotāji aizņēmušies divreiz vairāk nekā uzkrājuši. Iepriekšējos gados šī starpība kredītu un uzkrājumu apjoma ziņā nebija tik milzīga.
Pārlieku augstā inflāciju un iedzīvotāju optimisms par ienākumu pieaugumu nākotnē šobrīd neveicina naudas uzkrājumu veidošanu, tomēr, pārlieku aizņemoties, tērējot naudas līdzekļus un vispār neveidojot uzkrājumus, cilvēki zāģē zaru, uz kura paši sēž, respektīvi, nenodrošina savu dzīves līmeņa kvalitāti tālākā nākotnē, kā arī apdraud valsts makroekonomisko situāciju un valūtas stabilitāti. Visticamāk gan, ka šogad kardinālas izmaiņas neredzēsim un iedzīvotāji turpinās būtiski vairāk aizņemties naudas līdzekļus, nekā tos uzkrāt.

Pagājušajā nedēļā Eiropas Centrālā banka veica kārtējo procentu likmju paaugstinājumu, par 0,25 procentpunktiem līdz 3,75% palielinot eiro bāzes likmi. Tas bija jau septītais eiro likmju paaugstinājums pēdējo 15 mēnešu laikā, tādējādi kredītresursu sadārdzināšanās process turpinās.
Naudas tirgus 3 mēnešu likme EURIBOR, kurai parasti tiek piesaistīti kredīti eiro ar mainīgo likmi, šobrīd sasniegusi 3,88%. Tirgus dalībnieki prognozē, ka šogad gaidāms vēl vismaz viens bāzes procentu likmju paaugstinājums. Iespējams, ka eiro procentu likmju paaugstināšana varētu tikt turpināta arī nākamgad, tomēr visticamāk, ka virs 4% atzīmes varētu sagaidīt pauzi Eiropas Centrālās bankas likmju paaugstināšanas sērijā.

Savukārt 3 mēnešu RIGIBOR ir nedaudz nomierinājies pēc straujā lēciena līdz 9% februāra otrajā pusē lata devalvācijas baumu iespaidā un patlaban svārstās pie 5,5% līmeņa. Visticamāk, ka latu procentu likmes saglabāsies aptuveni 2 procentpunktus virs eiro naudas tirgus likmēm, lai neradītu vēlmi pārkreditēties uz latiem vai arī aizņemties latus cerībā uz lata devalvāciju.

Dolāru kredītu īpašniekiem likmju paaugstinājums šogad gan nedraud, drīzāk varētu sagaidīt pat nelielu likmju samazinājumu. Turklāt, ja piepildīsies tirgus analītiķu prognozes par dolāra kursa samazināšanos attiecībā pret eiro (vairākums domā, ka šogad dolārs kļūs nevērtīgāks gan pret eiro, gan Japānas jenu, gan arī citām valūtām - skat. www.nozare.lv sadaļā “Finanšu pakalpojumi”), dolāru kredītu īpašnieki šogad varētu būt vislielākie ieguvēji tieši uz kursa izmaiņu rēķina. Protams, ar nosacījumu, ja nenotiekt ārkārtēji satracinājumi pasaulē un arī vietējā tirgū. Savukārt ilgtermiņā valūtu risks var arī iecirst pamatīgu robu to aptuveni 4% Latvijas kredītņēmēju finansēs, kuriem ir dolāru kredīts, jo dolāra kurss var atgūt visus pēdējo gadu zaudējumus.