Atkal tuvojas gadu mija un, kā jau ierasts, šajā laikā cilvēki vēlas uzzināt, kāds tad būs nākamais gads. Visiem mums taču gribās zināt, ko sola mums 2009.gads?
Prognozes ir nepateicīga lieta, un pēdējā laikā tās jāmaina ļoti bieži, jo visapkārt tik daudz nenoteiktības…
Lai ieskatītos nākotnē, esot vajadzīga kristāla bumba - lūkojoties tajā varot redzēt nākotni. Devos uz iepirkšanās centriem, lai nopirktu kristāla bumbu, diemžēl nevienā tirdzniecības vietā šādu kristāla bumbu tā arī neizdevās atrast.  Kristāla bumbas nav un arī sapņos vīzijas nerādījās. Laimīgais Pans Kleksis, kurš tik bieži spēj kaut ko nosapņot.
Mierā nelikos, pamēģināju zīlēt kafijas biezumos. Varbūt ne tāda kafijas šķirne, varbūt pārāk maz biezumu, bet kaut kādas vīzijas ieraudzīju… 

1. Nākamais gads pasaules ekonomikā būs sliktākais kopš 20.gs. trīsdesmito gadu Lielās Depresijas. Diemžēl Latvija atkal izcelsies un būs līdere pēc IKP krituma visā Eiropas Savienībā (vismaz mīnus 5%).
2. Bezdarbs Latvijā nākamgad pārsniegs 10%.
3. Nākamgad pavasarī Latvijā būs jauna valdība. Cerams, ka labāka par esošo…
4. Dzīvokļu cenas Rīgā nākamā gada beigās būs par aptuveni 25% zemākas nekā šobrīd.
5. Depozītu procentu likmes eiro un dolāros nākamā gada beigās būs uz pusi zemākas nekā šobrīd.
6. Akciju tirgos saglabāsies liels svārstīgums, akciju cenas kritīsies vēl par 20%, bet gada otrajā pusē akciju tirgos „rallijs” līdz nelieliem plusiem salīdzinājumā ar pašreizējiem līmeņiem.
7. Naftas cenas nokritīs līdz 30 ASV dolāriem par barelu, gada otrajā pusē naftas cena „atgūsies” līdz 60 dolāriem par barelu.
8. Dabasgāze nākamā gada otrajā pusē Latvijas iedzīvotājiem izmaksās par 20% lētāk nekā šobrīd.
9. ASV dolāra kurss attiecībā pret eiro pieaugs līdz 1,2 dolāriem par eiro, tomēr satraukums par ASV milzīgā tekošā konta un budžeta deficīta apmēriem gada otrajā pusē atsviedīs atpakaļ dolāra kursu līdz 1,60 dolāri par eiro.

10. Zelta cena nākamgad pārsniegs 1000 ASV dolārus par unci.

Vai kaut kas no šī visa izradīsies patiesība, to rādīs tikai laiks. Droši gan var apgalvot tikai to, ka pēc ziemas sekos pavasaris, pēc tam būs vasara. Vasarā spīdēs saule un Baltijas jūrā būs silts ūdens. Un arī par to ir jāspēj priecāties!

Priecīgus Ziemassvētkus! Novēlu visiem mums veselību, izturību un cīņas sparu jaunajā 2009.gadā!

Autobraucēji gavilē, jo degvielas cenas turpina samazināties. Benzīna litrs maksā nepilnus 60 santīmus – iepriekšējo reizi tik lēta degviela bija 2007.gada martā. Patlaban degvielas cenas ir par aptuveni 25% mazākas nekā šā gada jūlijā, kad naftas un degvielas cenas sasniedza rekordus, turklāt ir visi priekšnosacījumi, lai degvielas cenas samazinātos arī turpmāk.

Tā kā degvielas cenas varētu saglabāties zemā līmenī arī nākamgad (naftas cenu prognoze nākamajam gadam – 50 ASV dolāri par barelu), tad patlaban ir piemērots brīdis, lai palielinātu akcīzes nodokli degvielai. Latvijā ir vienas no zemākajām akcīzes nodokļa likmēm degvielai Eiropas Savienībā, un tās būs jāpalielina, tādēļ akcīzes nodokļa kāpums ir neizbēgams. Šobrīd akcīzes nodoklis benzīnam ir 228 lati par 1000 litriem, dīzeļdegvielai – 193 lati par 1000 litriem. Latvijai ir piešķirts pārejas periods pakāpeniskai nodokļu palielināšanai – līdz 2011.gadam bezsvina benzīnam līdz akcīzes nodoklim jāsasniedz 359 eiro (252,31 lati) par 1000 litriem, dīzeļdegvielai - 302 eiro (212,25 lati) par 1000 litriem. Savukārt līdz 2013.gadam akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai jāpalielina līdz 330 eiro (231,93 lati) par 1000 litriem.

Akcīzes nodokļa palielināšana (par 10%) ļautu rēķināties ar aptuveni tikpat lielu akcīzes nodokļa summu budžetā kā pērn, jo augstākas akcīzes nodokļa likmes kompensētu krītošo degvielas patēriņu. Turklāt zemākas degvielas cenas kopā ar mazāku degvielas patēriņu sola būtiski mazākus pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus par degvielu nākamā gada budžetā - ar budžeta ieņēmumiem būs saspringti. Degvielas patēriņš nākamgad varētu būt par aptuveni 10% mazāks nekā šogad, jo ekonomiskās aktivitātes kritums un ienākumu mazināšanās iedzīvotājiem un uzņēmumiem „spiedīs” samazināt savus izdevumus par degvielu, turklāt daļa būtiski ierobežos savus izdevumus par degvielu neatkarīgi no tā, vai degviela maksās 50, 60 vai 70 santīmus.

Autobraucējiem degvielas cenu kāpums par 2-3 santīmiem uz līdz šim krītošo degvielas cenu fona nebūs katastrofa, turklāt lielāks akcīzes nodoklis un augstākas degvielas cenas liktu iedzīvotājiem vairāk domāt par efektīvāku degvielas izlietošanu (mums taču šī degviela ir jāimportē!) un kustīgāku dzīvesveidu (uz veikalu nav obligāti jābrauc ar mašīnu). Arī uz inflāciju, kurai ir nepārprotama tendence samazināties, degvielas akcīzes nodokļa palielināšana neatstās būtisku ietekmi.

Lai arī pagaidām nav nolemts par akcīzes nodokļa palielināšanu, visticamāk, valdība pieņems lēmumu no nākamā gada palielināt akcīzes nodokli degvielai par 2-2,5 santīmiem par litru.

Naftas cenas kopš jūlijā sasniegtā maksimuma - 147 ASV dolāri par barelu - kritušas par vairāk nekā 35%. Jāpiebilst, ka šajā pašā laika periodā būtiski pieaugusi ASV dolāra vērtība pret eiro (par vairāk nekā 11%), kas nedaudz kompensē kritumu. Izskanējušas prognozes, ka naftas cena varētu noslīdēt arī līdz 80 dolāriem par barelu, tomēr tiek prognozēts arī ASV dolāra kursa tālāks kāpums, kas varētu mazināt prieku par zemāku naftas cenu, jo šajā gadījumā naftas cena eiro izteiksmē varētu arī nemainīties vai mainīties minimāli. Protams, zināmas korekcijas šajās prognozēs var ienest pašreizējās finanšu krīzes radītās sekas.

Naftas cenas līmenis ir būtisks faktors, jo iepriekš vērotais straujais energoresursu cenu kāpums palielināja latvijas uzņēmēju un iedzīvotāju izmaksas. Degvielas cenas bija viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmēja patēriņa cenu kāpumu pēdējā gada laikā. Augustā gada inflācijas rādītājs bija 15,7%, un 0,98 procentpunktus no šī inflācijas rādītāja nodrošināja degvielas cenu kāpums. Turklāt degvielas cenu pieaugums ietekmēja inflācijas līmeni arī netieši, jo palielinājās transporta izmaksas.

Naftas tirgus tendences atspoguļojas arī Latvijā, jo vērojama degvielas cenas samazināšanās, no jūlijā sasniegtās augstās atzīmes benzīna cenai krītoties par pieciem santīmiem un dīzeļdegvielai par 10 santīmiem. Krītoties pasaules naftas cenām, degvielas cenas var kļūt par patēriņa cenu indeksa pazeminošu faktoru. Jau augustā degvielas cenu kritums par 4,3% sekmēja patēriņa cenu indeksa samazināšanos. Iespējams neliels degvielas cenu samazinājums arī septembrī, kas atstās pozitīvu ietekmi uz inflācijas rādītāju, tomēr ievērojams degvielas cenu kritums, visticamāk, tuvākajā nākotnē nav gaidāms, jo pašreizējos saspringtajos pasaules finanšu tirgus apstākļos varam sagaidīt naftas cenas atgriešanos virs 100 dolāri par barelu atzīmes.

Gada laikā degvielas cenas pieaugušas par vairāk nekā 20%, kas ir būtisks izmaksu kāpums Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Šāds degvielas cenu pieaugums Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem radījis tiešos papildus izdevumus vismaz 200 miljonu latu vērtībā, neņemot vērā degvielas cenu izraisītos citu preču un pakalpojumu cenu kāpumus.

Naftas cenas ir svarīgas arī no tā aspekta, ka tas ietekmē gāzes tarifus, jo gāzes cena ir atkarīgs no naftas produktu (mazuta un gazoila) cenas pasaules biržā, un pastarpināti caur gāzes tarifu arī siltumenerģijas un elektrības tarifus. Ņemot vērā, ka gāzes cenas aprēķiniem tiek izmantota mazuta pēdējo sešu mēnešu vidējā cena, tad pēdējos mēnešos vērojamais naftas cenu kritums faktiski neatstās ietekmi uz apstiprinātajiem jaunajiem gāzes tarifiem.

Ar oktobri mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto tikai ēdiena gatavošanai, maksājums par gāzi pieaugs par 33,8% (maksājums vidēji kāps no 1,60 līdz 2,10 latiem), savukārt mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto apkurei, maksājums par gāzi pieaugs par 70,1% (no 44 līdz 74 latiem). Ja naftas cenas saglabāsies pašreizējā līmenī vai arī turpināsies naftas cenu kritums, turklāt nebūs vērojams ievērojams dolāra kursa kāpums attiecībā pret eiro, tad 2009.gada janvārī mājsaimniecības jau var cerēt uz nelielu gāzes cenu samazinājumu salīdzinājumā ar šā gada oktobra gāzes tarifu.

Publicēts žurnālā Nedēļa 11.08.2008.

Periodā ar augstām naftas un preču cenām, pieaugošu globālo inflāciju investoriem vairāk jādomā nevis, kā nopelnīt vairāk, bet gan – kā saglabāt savus naudas līdzekļus, jo finanšu aktīvu vērtība pēdējā gada laikā ir samazinājusies un daudzi cietuši zaudējumus no saviem ieguldījumiem akciju un nekustamā īpašuma tirgos.
Jūlijs sagādāja pasaulei jaunu naftas rekordu un ASV dolāra antirekordu, par ko gan nepriecājās vairums šīs planētas iedzīvotāju, jo naftas cenu pieaugums faktiski nozīmē arī inflācijas palielināšanos. Naftas cenai pārsniedzot 100 dolāru par barelu, tika runāts par iespējamo krīzi pasaules ekonomikā, tomēr izrādās – pasaules ekonomika var izdzīvot arī ar stipri augstākām naftas cenām. Jūlija sākumā naftas cenas turpināja «rāpties» augšup - tās palielinājās līdz 146 dolāriem par barelu. Mēneša otrajā pusē «melnā zelta» cenas gan samazinājās par vairāk nekā 15% jeb 20 dolāriem līdz 124 dolāriem par barelu, jo jaunākā informācija par naftas produktu patēriņa kritumu ASV un salīdzinoši mierīgā situācija ap naftas piegādēm lika tirgus darbiniekiem pārvērtēt augsto naftas cenas pamatotību. Izņemot naftas eksportētājvalstis, kuras var priecāties par papildu miljoniem dolāru, pārējās valstis ļoti negatīvi izjūt augsto naftas cenu ietekmi uz ekonomiku. ASV Sentluisas pilsētas degvielas uzpildes stacijās jūlijā pat noturēti dievkalpojumi, lai pateiktos Dievam par zemākām degvielas cenām un lūgtu, lai tās kristos vēl vairāk.
Inflācija nepieļauj zemākas likmes
Kamēr naftas cena turas virs psiholoģiskās 120 dolāru par barelu atzīmes, atkal iespējams naftas cenu kāpums, kas pasaules ekonomikai nozīmē stagflāciju. Savukārt naftas cenas nokrišana zem šīs robežas liks tai tuvoties šā gada sākuma līmenim – 100 dolāru par barelu vai pat zemāk. Naftas cena ir kā indikators arī citu preču cenām, tajā skaitā lauksaimniecības precēm (kviešiem, kukurūzai u. c.). Pieaugoša naftas cena sekmē arī lauksaimniecības preču cenu palielināšanos. Zemākas naftas un preču cenas ir būtiski faktori, kas ietekmēs globālo inflāciju. Inflācija ASV, Eiropā un daudzviet citur pasaulē sasniegusi augstu līmeni, kas apgrūtina Centrālajām bankām veikt pasākumus ekonomikas stimulēšanai. Ja inflācija šā gada otrajā pusē un nākamā gada sākumā vairs nepalielināsies, 2009. gadā varam sagaidīt procentu likmju samazināšanu arī Eiropā. Ņemot vērā, ka vairāk nekā 80% Latvijā izsniegto kredītu ir eiro valūtā, Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem būtiskas ir eiro likmju izmaiņas nākotnē. Kopš gada sākuma trīs mēnešu EURIBOR pieaudzis par aptuveni 0,28 procentpunktiem līdz 4,97%, kas ir augstākais līmenis kopš 2000. gada decembra. Līdz ar dolāra bāzes likmju samazinājumu dolāra starpbanku tirgus likme 3 mēnešu LIBOR kritusi par 1,91 procentpunktu līdz 2,79%. Savukārt latu 3 mēnešu RIGIBOR šogad kritis par 4,38 procentpunktu līdz 6,15% jūnija beigās. RIGIBOR gada otrajā pusē varētu pieaugt, ņemot vērā, ka tuvākajā nākotnē arvien biežāk uzjundīsies runas par Baltijas valstu ekonomikas veselību un valūtu kursu stabilitāti. Savukārt kredītņēmējiem ir mazas cerības uz likmju samazināšanos šogad - kamēr eirozonā vērojams inflācijas pieaugums (jūlijā gada inflācija sasniedza 4,1%), Eiropas Centrālā banka fokusēsies uz inflācijas samazināšanu.
Svārstīgums akciju tirgos saglabāsies
Naftas cenu izmaiņas ietekmē arī akciju tirgus dinamiku. Pēc straujā krituma jūnijā jūlijs ASV akciju tirgos bija daudz mierīgāks mēnesis - tā sākumā akciju cenas samazinājās, savukārt otrajā pusē atguva zaudēto, un mēnesis faktiski beidzās «pa nullēm». ASV akciju tirgus indeksi Dow Jones Industrial Average un Nasdaq Composite jūlijā beiguši ar attiecīgi 0,2% un 1,4% kāpumu, savukārt S & P 500 jūliju noslēdzis ar 1% lielu kritumu. Kopš gada sākuma ASV Dow Jones Industrial Average sarucis par 14,2%, Nasdaq Composite –par 12,3%. Ņemot vērā, ka šogad dolāra kurss samazinājies attiecībā pret eiro par aptuveni 9%, zaudējumi no ieguldījumiem ASV akcijās pārsniedz 20%. Aptuveni 20% liels kritums kopš gada sākuma ir arī Eiropā: Vācijas fondu tirgus indekss DAX samazinājies par 19,7%, savukārt Ziemeļvalstu (Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Īslandes) biržu indekss OMX Nordic 40 – par 22,3%. Akciju un nekustamo īpašumu tirgos atspoguļojas arī Baltijas valstu pašreizējā ekonomikas lejupslīde. Igaunijā akciju cenas šogad samazinājušās par 30,5%, gada laikā kritumam sasniedzot pat 50%. Latvijā akciju cenas gada laikā sarukušas par aptuveni 30%. Šā gada krituma līderi gan meklējami Āzijā - Vjetnamā (-51%), Ķīnā (-47%) un Indijā (-29%), kur pagājušā gada straujo kāpumu nomainījis būtisks akciju cenu kritums. Līdz ar naftas un preču cenu samazinājumu pagājušajā mēnesī vairāk nekā 14% liels kritums bija vērojams Krievijas akciju tirgos, kā rezultātā kopš gada sākuma Krievijas akciju tirgus indekss samazinājies par 14,1%. Jūlijā zaudējumus cieta arī Brazīlijas akciju tirgus - indekss Bovespa kopš gada sākuma sarucis par 6,5%. Tādējādi arī šo abu valstu akciju tirgi, kas iepriekšējos mēnešos tika uzskatīti par «miera ostu», arvien vairāk raksturo investoru pašreizējo negatīvo noskaņojumu attiecībā pret ieguldījumiem akcijās. Lai arī akciju cenas ir diezgan būtiski nokritušās, «lāču tirgus» un akciju lejupslīde varētu turpināties līdz pat nākamā gada sākumam.Akciju un nekustamā īpašuma tirgi ir indikatori, kas raksturo ekonomikas «veselību», - ziņas par akciju un arī nekustamā īpašuma cenu kritumu nevienam vairs nav pārsteigums, jo šogad vērojama tendence pasliktināties ekonomikas «veselībai» daudzviet pasaulē. Ņemot vērā ekonomikas globalizāciju, diezin vai kāda valsts varēs izpelnīties «miera ostas» statusu ar pieaugošām akciju cenām, ja citviet pasaulē tās samazināsies. Svārstīgums akciju tirgos saglabāsies līdz brīdim, kamēr būs redzamas konkrētas ekonomikas atveseļošanās pazīmes. Pirmām kārtām investoru skatieni būs pievērsti ASV ekonomikai - pārējo akciju tirgu izaugsme būs pakārtota izmaiņām ASV fondu tirgos.
Ienesīgums kopsolī ar risku
Iepriekšējos piecos gados akcijas un ieguldījumu fondu apliecības, kā arī nekustamais īpašums ļāva investoriem gūt vismaz 30% lielu peļņu gadā, un daudzi Latvijas iedzīvotāji domā, ka šādi ienesīgumi būs vienmēr. SEB dzīvības apdrošināšanas un Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktā aptauja uzrāda, ka cilvēki vēlas salīdzinoši lielu ienesīgumu no saviem naudas ieguldījumiem. Lai apsvērtu iespēju ieguldīt, 46% respondentu norādījuši, ka grib saņemt vismaz 30% lielu peļņu gadā, 31% no ieguldījumiem sagaida vismaz 15% atdevi, 18,7% ieguldot vēlētos saņemt 10% peļņu un tikai 3,7% ieguldītu, ja garantētā peļņa būtu 5%. Diemžēl šāds ienesīgums (30%) iet kopsolī ar lielu risku, un peļņas vietā var nākties rēķināties ar zaudējumiem, par ko pārliecinājušies arī iedzīvotāji, kuri pērn un šogad sākumā ieguldījuši naudu akciju fondos - šobrīd viņi savā ieguldījumu portfelī redz akciju tirgus negatīvo tendenču atspoguļojumu, nevis kāroto peļņu. Lai gan ilgākā termiņā akciju tirgi atkopsies un gaidāms atkal «buļļu tirgus» periods, īstermiņā derētu atcerēties par risku un naudas līdzekļu saglabāšanu. Ja nu gadījumā banku depozīta procenti šķiet salīdzinoši nelieli, pastāv iespēja izvēlēties kādu no banku piedāvātajiem strukturētajiem finanšu instrumentiem, kas ļauj piedalīties finanšu tirgos un cenu pieauguma rezultātā gūt peļņu, tajā pašā laikā nodrošinot pamatsummas saglabāšanu negatīva tirgus scenārija gadījumā.