Jau kādas pāris nedēļas Latvijas Televīzijā redzama Vides ministrijas apmaksāta reklāma, kurā N.Matvejeva kungs mums stāsta briesmu lietas par globālo sasilšanu un vienlaicīgi arī aicina domāt par mājokļu siltināšanu - vismaz tāds iespaids rodas, neskaitāmas reizes noskatoties šo reklāmu. Mani personīgi šī reklāma neuzrunā, un es neredzu lielu jēgu no šīs reklāmas kampaņas.

Vai iedzīvotāji ir/būs gatavi ņemt kredītus māju siltināšanai? Lai arī siltumenerģijas tarifs pēdējo trīs gadu laikā palielinājies vairāk nekā 2 reizes, un ar mājokļu siltināšanu iespējams samazināt siltumenerģijas izdevumus par 30-40%, tomēr tas nozīmē arī sākotnēji lielākus izdevumus saistībā ar mājokļa renovācijai ņemto kredītu (mājokļu siltināšana var atmaksāties pat tikai 20 gadu laikā).

Brīvprātīga mājokļu siltināšana bez valsts atbalsta nenotiks, jo:
- daļai iedzīvotājiem tāpat ir kredītsaistības saistībā ar dzīvokļa iegādi un lielāki komunālie rēķini sagādā galvassāpes;
- 25% no visām mājsaimniecībām ir pensionāru mājsaimniecības, kurām „rocība” nav tā labākā un tas, ka 20 gadu laikā izdevumi mājokļu siltināšanā atmaksāsies, vairumu no viņiem neuztrauc;
- vēl joprojām kopīpašums netiek uztverts kā īpašums, daudzos gadījumos izpratne par īpašumu daudziem beidzas aiz sava dzīvokļa durvīm;
Problēma ir arī nesakārtotā likumdošana. Saeimā joprojām iestrēdzis „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums”. Patlaban Latvijā spēkā esošie tiesību akti nenosaka prasības dzīvojamās mājas uzturēšanai un saglabāšanai, un šis likumprojekts varētu uzlabot un mazinātu strīdu gadījumus šajā jomā. Būtu jāvienkāršo komunālo maksājumu parādu piedziņa - lai nebūtu tik sarežģīti tiesiskie ceļi šo problēmu risināšanā, īpaši attiecībā uz ļaunprātīgajiem nemaksātājiem.

Ja runājam par mājokļu renovāciju un siltināšanu, tad līdz šim Latvijā ar siltuma taupīšanas pasākumiem nav sekmējies, jo nav bijis atbalsts valstiskā līmenī. 2007.gadā valdība pieņēma „Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas veicināšanas valsts atbalsta programmu 2007.-2010.gadam”, tomēr tikai līdz šim reāls valsts finansējuma ar mājokļu siltināšanu saistītiem atbalsta pasākumiem nav piešķirts. Plānots, ka energoefektivitātes pasākumu veikšanai varēs izmantot Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļus - 2009.gada trešajā ceturksnī daudzdzīvokļu māju siltināšanai programmā „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” būšot pieejami 14 miljoni latu. Šī summa varētu būt pietiekama 120-140 daudzdzīvokļu māju siltināšanas pasākumiem. Bet Latvijā ir daudzi desmiti tūkstoši ēku, kas celtas 20.gs. 50-90.gados un kurām būtu nepieciešami renovācijas pasākumi. Diemžēl vairāk ES fondu līdzekļu mājokļu energoefektivitātes pasākumiem nevar izmantot – energoefektivitātes pasākumiem drīkst novirzīt tikai 3% atbalsta līdzekļu.

Līdz ar to valsts atbalsts kā līdzfinansējums, teiksim 20-30% apmērā no kopējiem siltināšanas izdevumiem, varētu aktivizēt mājokļu siltināšanu. Ja jāizvēlas starp naudas ieguldīšanu bibliotēkas celtniecībai vai mājokļu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, tad es noteikti balsotu par mājokļu siltināšanas atbalsta programmu, jo tā dotu lielāku labumu Latvijas ekonomikai. Būtu darbs būvniekiem, mazāk būtu jāimportē dabasgāze, un būtu arī sakārtotāki mājokļi un vide.

Atkal tuvojas gadu mija un, kā jau ierasts, šajā laikā cilvēki vēlas uzzināt, kāds tad būs nākamais gads. Visiem mums taču gribās zināt, ko sola mums 2009.gads?
Prognozes ir nepateicīga lieta, un pēdējā laikā tās jāmaina ļoti bieži, jo visapkārt tik daudz nenoteiktības…
Lai ieskatītos nākotnē, esot vajadzīga kristāla bumba - lūkojoties tajā varot redzēt nākotni. Devos uz iepirkšanās centriem, lai nopirktu kristāla bumbu, diemžēl nevienā tirdzniecības vietā šādu kristāla bumbu tā arī neizdevās atrast.  Kristāla bumbas nav un arī sapņos vīzijas nerādījās. Laimīgais Pans Kleksis, kurš tik bieži spēj kaut ko nosapņot.
Mierā nelikos, pamēģināju zīlēt kafijas biezumos. Varbūt ne tāda kafijas šķirne, varbūt pārāk maz biezumu, bet kaut kādas vīzijas ieraudzīju… 

1. Nākamais gads pasaules ekonomikā būs sliktākais kopš 20.gs. trīsdesmito gadu Lielās Depresijas. Diemžēl Latvija atkal izcelsies un būs līdere pēc IKP krituma visā Eiropas Savienībā (vismaz mīnus 5%).
2. Bezdarbs Latvijā nākamgad pārsniegs 10%.
3. Nākamgad pavasarī Latvijā būs jauna valdība. Cerams, ka labāka par esošo…
4. Dzīvokļu cenas Rīgā nākamā gada beigās būs par aptuveni 25% zemākas nekā šobrīd.
5. Depozītu procentu likmes eiro un dolāros nākamā gada beigās būs uz pusi zemākas nekā šobrīd.
6. Akciju tirgos saglabāsies liels svārstīgums, akciju cenas kritīsies vēl par 20%, bet gada otrajā pusē akciju tirgos „rallijs” līdz nelieliem plusiem salīdzinājumā ar pašreizējiem līmeņiem.
7. Naftas cenas nokritīs līdz 30 ASV dolāriem par barelu, gada otrajā pusē naftas cena „atgūsies” līdz 60 dolāriem par barelu.
8. Dabasgāze nākamā gada otrajā pusē Latvijas iedzīvotājiem izmaksās par 20% lētāk nekā šobrīd.
9. ASV dolāra kurss attiecībā pret eiro pieaugs līdz 1,2 dolāriem par eiro, tomēr satraukums par ASV milzīgā tekošā konta un budžeta deficīta apmēriem gada otrajā pusē atsviedīs atpakaļ dolāra kursu līdz 1,60 dolāri par eiro.

10. Zelta cena nākamgad pārsniegs 1000 ASV dolārus par unci.

Vai kaut kas no šī visa izradīsies patiesība, to rādīs tikai laiks. Droši gan var apgalvot tikai to, ka pēc ziemas sekos pavasaris, pēc tam būs vasara. Vasarā spīdēs saule un Baltijas jūrā būs silts ūdens. Un arī par to ir jāspēj priecāties!

Priecīgus Ziemassvētkus! Novēlu visiem mums veselību, izturību un cīņas sparu jaunajā 2009.gadā!

Pēdējā laikā daudziem aktuāls ir jautājums - kas tad notiek ar nekustamo īpašumu cenām, tās ir apstājušās, krīt vai turpina kāpt? Dzirdamas mākleru vaimanas, ka darījumu aktivitāte samazinājusies un pircēji ieņēmuši nogaidošu pozīciju. Gan pirmie pretinflācijas plāna pasākumi, gan arī komercbanku nedaudz piesardzīgāka kredītpolitika parādās aprīļa un maija darījumu statistikā. Jā, tāds kā klusums pirms vētras….

Patlaban visi sadalījušies divās nometnēs - vieni uzskata, ka nekustamo īpašumu cenas kritīs (dažādos portālos komentāros var redzēt milzīgu amplitūdu- daļa cilvēku prognozē cenu samazināšanos par 10%, daļa prātuļo pat par 50% vai lielāku kritumu), savukārt citi pārliecināti, ka nekustamā īpašuma cenas turpinās palielināties, galvenokārt pamatojot ar to, ka pieaug būvniecības izmaksas, ir liela inflācija un viss paliek dārgāks. Nu kā nekustamais īpašums varot maksāt mazāk, ja nekustamā īpašuma attīstītājam ir tāda “liela” pašizmaksa? Turklāt vēl viens arguments - lūk, Londonā, Parīzē, Dublinā vai Maskavā nekustamais īpašums ir daudz dārgāks nekā Rīgā. Par maksātspēju un ienākumiem gan kaut kā tie salīdzinājumi aizmirstas. Arī par īres un dzīvokļa cenas nesamērīgo attiecību piemirstam. Dzirdu jau izsaucienus - īres maksas ir pārāk zemas un tādēļ dzīvokļu cenas nekritīs, bet pieaugs īres cenas. Protams, 2000 eur/m2 vecā sērijveida dzīvoklī ir ļoti “adekvāta” cena!!! Un īres maksa 400-600 lati par šādu divistabu dzīvokli Purvciemā  varētu būt pavisam “atbilstoša”!

Galvenais ir pārliecība, ka nekustamais īpašums var palikt tikai dārgāks - un šī pārliecība laikam ir ļoti lielai daļai iedzīvotāju. Piemēram, Hansabankas aprīļa sākumā veiktajā aptaujā 74% aptaujāto vēl gaida nekustamo īpašumu cenu celšanos, bet lielākā daļa no tiem uzskata, ka pieaugums būs lēnāks (skat. 27.04.LETA vai 02.05.Apollo). Šobrīd šādi domājošo varētu būt mazāk, tomēr optimisms vēl ir ļoti daudziem.

Es gan teiktu, ka vislabākais variants būtu veselīga nekustamā īpašuma cenu korekcija 10-15% apmērā, jo tas neizsauktu lielas problēmas citos tautsaimniecības sektoros un ciestu ne pārāk liels skaits iedzīvotāju. Iespējams, vairāk investīciju saņemtu ražošanas sektors, arī iedzīvotāji daudz reālāk skatītos uz savu maksātspēju un potenciālo kredīta nastu ilgtermiņā, un nekustamo īpašumu attīstītājiem būtu jāstrādā daudz profesionālāk.  Nekustamā īpašuma tirgus blīkšķi gan negribētos, savukārt, ja pēc mīcīšanās uz vietas sekos tālāks nekustamā īpašuma cenu pieaugums, tas tikai palielinās risku burbuļa plīšanai.

Turklāt nekustamais īpašums šobrīd topā ir daudzās pasaules valstīs, un nekustamā īpašuma burbuļa pazīmes ir ne tikai Latvijā. Tas rada tādu mānīgu iespaidu, ka nekustamais īpašums ir vienīgais drošais un ienesīgais ieguldījumu veids. Arī  citur optimisms ir gana liels, tā kā neesam vienīgie optimisti uz šīs planētas. Piemēram, Prime-Tass ziņo, ka aptuveni 70% Maskavas un Piemaskavas iedzīvotāju prognozē nekustamā īpašuma cenu pieaugumu šogad. Turklāt Maskavā kopš gada sākuma jau vairākus mēnešus vērojams neliels nekustamā īpašuma cenu kritums, un patlaban vidējā cena nedaudz pārsniedz 4000 USD/m2 (ap 2100 ls/m2). Lai gan procentuālais kritums kopš gada sākuma Maskavā ir tikai daži procenti, tomēr faktiskais cenu samazinājums, ņemot vērā ASV dolāra kursa kritumu pret eiro un Krievijas rubli, ir diezgan ievērojams.  Tomēr iedzīvotāji (daudzi, visticamāk, iespaidojas no ekspertiem, kuri stāsta par iespējamo tālāko nekustamā īpašuma cenu pieaugumu Maskavā par 30%, 40% vai vairāk procentiem) joprojām cer uz nekustamā īpašuma cenu pieaugumu šogad, un kā zināms, cerība mirst pēdējā….

Igaunijas plašsaziņas līdzekļos parādījusies ziņa, ka mājokļu kredīti tiek izsniegti ar pārlieku lielu risku - kāda SEB Uhispank darbiniece savā maģistra darbā izkalkulējusi, ka Tallinā 2005.gada pēdējā ceturksnī katrs trešais mājokļu kredīts faktiski bijis riskants un kredītu apjoms ir bijis neatbilstošs mājaimniecību ienākumiem. Interesanti gan, kādi rezultāti būtu par 2006.gada datiem, kad nekustamā īpašuma cenas un mājokļu kredītu apjoms pieauga straujāk nekā ienākumi, nemainoties banku kredītu izsniegšanas politikai.

Latvijā situācija varētu būt analoģiska Igaunijai, ņemot vērā gan nekustamā īpašuma cenu, kredītu apjomu un arī ienākumu apjomu līdzības.  Bankas līdz šim kredītu izsniegšanā reizēm pievēra acis uz kredītņēmēju oficiālajiem ienākumiem (izsniedzot pamatojoties uz kredītņēmēja ar izziņu norādītajiem vai nosauktajiem kopējiem ieņēmumiem) vai arī izsniedza kredītus, ja kredīta ikmēneša maksājums sasniedza 50% no kopējiem ikmēneša ieņēmumiem, nevis 30-40%. Protams, nav gan datu, ar kuru palīdzību varētu analizēt, cik izplatīta šī parādība. Lasīt vairāk »