Viens no valdības t.s. pretinflācijas plāna instrumentiem ir iedzīvotāju uzkrājumu veicināšana. Šobrīd vēl tiek lemts, vai palielināt nodokļu atlaides uz atsevišķiem uzkrājumu veidiem un vai paplašināt to uzkrājumu veidu loku, uz kuru attiecināt tās atlaides. Jau šobrīd Latvijā ir uzkrājumiem salīdzinoši labvēlīga likumdošana, jo iespējams saņemt atpakaļ samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par uzkrājumiem pensiju 3.līmenī un uzkrājošajā apdrošināšanā (termiņš =>5 gadi), ja veiktās iemaksas nepārsniedz 10% no personas bruto ieņēmumiem.
Plānots šo latiņu pacelt līdz 20% no personas ieņēmumiem, kas būtu tikai ļoti apsveicami un diezin vai kāds pret to iebilst. Lielākās debates sākušās par šādu pašu nodokļu atlaižu piemērošanu uzkrājumiem ieguldījumu fondos, ko ierosinājuši komercbanku pārstāvji. Nenoliedzami bankām tas būtu izdevīgi, ja arvien vairāk cilvēku investētu naudu fondos, tajā pašā laikā apdrošinātāji pauduši savu satraukumu par šādām iespējamajām izmaiņām (LETA, 09.05.2007.).
Domāju, ka patlaban, kad inflācija jau pietuvojusies divciparu skaitlim, būtu maksimāli jāveicina naudas izņemšana no patēriņa un nepieciešama dažādu ilgtermiņa uzkrājumu atbalstīšana (tajā, skaitā arī ieguldījumi fondos ar termiņu vismaz 5 gadi). Pēc 5 gadiem, situācijai normalizējoties, varētu mainīt likumdošanu attiecībā uz uzkrājumiem fondos.
Ar ko tad atšķiras uzkrājošā dzīvības apdrošināšana ar piesaisti fondiem, respektīvi, tā saucamā unit-linked apdrošināšana no ieguldījumiem fondos? Faktiski atšķirību tomēr nav, jo gan vienā, gan otrā gadījumā tiek pirktas ieguldījumu fondu apliecības (identiski produkti). Apdrošinātāju satraukums gan ir saprotams, jo šādas izmaiņas apdraudētu dzīvības apdrošināšanas kompāniju pašreizējās privilēģijas uzkrājumu tirgū.
Pavisam drīz gan redzēsim, kuram Saeimā ir stiprāks lobijs - bankām vai apdrošinātājiem….