Ja pērn eiro procentu likmes sasniedza augstākās vērtības kopš eiro ieviešanas (3 mēnešu EURIBOR 2008.gada 8.oktobrī piefiksēja rekordaugsto 5,393% atzīmi), tad kopš pagājušā rudens situācija ir kardināli mainījusies - eiro likmes ir strauji samazinājušās. Arī šogad varam gaidīt eiro likmju rekordus, tikai šoreiz tie būs zemākie līmeņi kopš eiro ieviešanas. 10.februārī 3 mēnešu EURIBOR likme nokrita zem 2% līmeņa un bija 1,989%. Iepriekšējo reizi mazāks par 2% 3 mēnešu EURIBOR indekss bija 2004.gada aprīlī.
EURIBOR samazināšanās tendence varētu turpināties, jo eiro bāzes procentu likmju samazināšanas sērija vēl nav beigusies. Tā kā eirozonā ir vērojams būtisks deflācijas risks (inflācija samazinājusies no 3,2% 2008.gada oktobrī līdz 1,1% janvārī) un eirozona nevar lepoties ar pozitīvu ekonomisko izaugsmi, Eiropas Centrālā banka turpinās savu stimulējošo monetāro politiku, samazinot bāzes procentu likmes. Jau martā eiro bāzes likme var tikt samazināta līdz 1,5% (šobrīd - 2%), savukārt gada otrajā pusē eiro bāzes procentu likme varētu būt 1% vai pat zemāk.
Tādējādi jau tuvākajā laikā 3 mēnešu EURIBOR sasniegs savu zemāko līmeni kopš eiro ieviešanas (līdz šim vismazākā EURIBOR likme - 1,957% - tika fiksēta 2004.gada martā).
Šī ir pozitīva vēsts kredītņēmējiem, kuriem ir kredīti eiro valūtā ar mainīgo likmi, jo EURIBOR kritums nozīmē arī mazākus ikmēneša kredītmaksājumus. Tiem, kuriem procentu likme piesaistīta pie 3 mēnešu EURIBOR, procentu likmju samazināšanos pozitīvā gaismā ieraudzīs savos kredītmaksājumu rēķinos jau šomēnes, ja likmju pārskatīšana iekritusi šobrīd, vai nākamajos mēnešos. Atkarībā no summas un termiņa ikmēneša maksājumus varētu būt par 10-40% mazāks. Savukārt tie, kuri mainīgās likmes aprēķinos izvēlējušies garāka termiņa EURIBOR, likmju samazināšanos izjutīs nedaudz vēlāk.
Atkal tuvojas gadu mija un, kā jau ierasts, šajā laikā cilvēki vēlas uzzināt, kāds tad būs nākamais gads. Visiem mums taču gribās zināt, ko sola mums 2009.gads?
Prognozes ir nepateicīga lieta, un pēdējā laikā tās jāmaina ļoti bieži, jo visapkārt tik daudz nenoteiktības…
Lai ieskatītos nākotnē, esot vajadzīga kristāla bumba - lūkojoties tajā varot redzēt nākotni. Devos uz iepirkšanās centriem, lai nopirktu kristāla bumbu, diemžēl nevienā tirdzniecības vietā šādu kristāla bumbu tā arī neizdevās atrast. Kristāla bumbas nav un arī sapņos vīzijas nerādījās. Laimīgais Pans Kleksis, kurš tik bieži spēj kaut ko nosapņot. 
Mierā nelikos, pamēģināju zīlēt kafijas biezumos. Varbūt ne tāda kafijas šķirne, varbūt pārāk maz biezumu, bet kaut kādas vīzijas ieraudzīju…
- Nākamais gads pasaules ekonomikā būs sliktākais kopš 20.gs. trīsdesmito gadu Lielās Depresijas. Diemžēl Latvija atkal izcelsies un būs līdere pēc IKP krituma visā Eiropas Savienībā (vismaz mīnus 5%).
- Bezdarbs Latvijā nākamgad pārsniegs 10%.
- Nākamgad pavasarī Latvijā būs jauna valdība. Cerams, ka labāka par esošo…
- Dzīvokļu cenas Rīgā nākamā gada beigās būs par aptuveni 25% zemākas nekā šobrīd.
- Depozītu procentu likmes eiro un dolāros nākamā gada beigās būs uz pusi zemākas nekā šobrīd.
- Akciju tirgos saglabāsies liels svārstīgums, akciju cenas kritīsies vēl par 20%, bet gada otrajā pusē akciju tirgos „rallijs” līdz nelieliem plusiem salīdzinājumā ar pašreizējiem līmeņiem.
- Naftas cenas nokritīs līdz 30 ASV dolāriem par barelu, gada otrajā pusē naftas cena „atgūsies” līdz 60 dolāriem par barelu.
- Dabasgāze nākamā gada otrajā pusē Latvijas iedzīvotājiem izmaksās par 20% lētāk nekā šobrīd.
- ASV dolāra kurss attiecībā pret eiro pieaugs līdz 1,2 dolāriem par eiro, tomēr satraukums par ASV milzīgā tekošā konta un budžeta deficīta apmēriem gada otrajā pusē atsviedīs atpakaļ dolāra kursu līdz 1,60 dolāri par eiro.
10. Zelta cena nākamgad pārsniegs 1000 ASV dolārus par unci.
Vai kaut kas no šī visa izradīsies patiesība, to rādīs tikai laiks. Droši gan var apgalvot tikai to, ka pēc ziemas sekos pavasaris, pēc tam būs vasara. Vasarā spīdēs saule un Baltijas jūrā būs silts ūdens. Un arī par to ir jāspēj priecāties!
Priecīgus Ziemassvētkus! Novēlu visiem mums veselību, izturību un cīņas sparu jaunajā 2009.gadā!
ASV kredītu krīze un tās sekas pasaules finanšu tirgos palielinājusi nedrošību un neuzticību tirgus dalībnieku vidū, kā rezultātā pasaulē sadārdzinājusies naudas resursu cena. Lai arī Latvijas komercbankas nav ieguldījušas būtiskus līdzekļus bankrotējušās ASV bankās, tās jūt netiešu ietekmi no šīs globālās finanšu krīzes, jo būtiski sadārdzinās finanšu resursu piesaiste un resursi kļūst nepieejamāki arī pašām bankām. Līdz ar šo saspīlēto situāciju, kad pasaules finanšu tirgos bankas nelabprāt aizdot naudu viena otrai, eirozonas naudas tirgus indekss 3 mēnešu EURIBOR sasniedzis augstāko līmeni kopš eiro ieviešanas – 3.oktobrī tas bija 5,339%. Gada laikā EURIBOR pieaudzis par 0,5 procentpunktiem, bet divu gadu laikā – pat par 1,886 procentpunktiem. Vairāk nekā 85% Latvijā izsniegto kredītu ir eiro valūtā, vairums no tiem ir ar mainīgo procentu likmi, kas atkarīga no EURIBOR izmaiņām, turklāt, jo garāks kredīta atmaksas termiņš, jo būtiskāk jūtams šis procentu likmju kāpums.
Lai arī kredīta procentu likmju kāpums pēdējo pāris gadu laikā bijis ievērojams, jāatceras, ka 2003.-2006.gadā valdīja lēto kredītu ēra, kad procentu likmes bija ļoti zemā līmenī. Būtu naivi cerēt, ka tuvākajā nākotnē atkal būs tik zemas procentu likmes, un šobrīd kredītņēmējiem nav iepriecinošu ziņu - kredītu procentu likmes turpinās pieaugt. Situācijā, kad naudas resursi arī pašām bankām kļuvuši grūtāk pieejami un ievērojami dārgāki, jau tuvākajā nākotnē Latvijas komercbanku kredītpolitika varētu kļūt vēl stingrāka un banku klientiem kredītu procentu likmes būs augstākas. Izskanējis viedoklis, ka kredīti varētu sadārdzināties par 2 procentpunktiem. Šāds sadārdzinājums varētu būt, ja situācija pasaules finanšu tirgos turpinās būt ļoti saspringta, tomēr, visticamāk, ka pieaugums tomēr nebūs tik liels. Patlaban starpība starp eiro bāzes procentu likmi (patlaban – 4,25%) un naudas tirgus 3 mēnešu EURIBOR ir vairāk nekā viens procentpunkts, un, ja ASV kredītu krīzes ietekmē Eiropas banku zaudējumi būs lielāki nekā iepriekš lēsts, tad šī starpība var palielināties vēl vairāk. Savukārt, ja situācija pasaules finanšu tirgos normalizēsies, tad šai starpībai starp bāzes procentu likmi un EURIBOR vajadzētu samazināties.
Turklāt Eiropas Centrālā banka nākotnē varētu samazināt eiro bāzes procentu likmi, lai sekmētu eirozonas ekonomikas pieaugumu. Eiro bāzes likmju samazināšanas sērija varētu sākties jau šā gada beigās (visticamāk, decembrī) un nākamgad pavasarī vai vasarā eiro bāzes procentu likme varētu sasniegt 3,5%, tādējādi esošajiem kredītņēmējiem ir cerības, ka nākamgad kredīta maksājumu pieaugums varētu mitēties.
Tomēr no procentu likmju kāpuma ir arī pozitīvais aspekts – palielinās banku depozītu procentu likmes, kas noguldītājiem ļauj nopelnīt vairāk no saviem noguldījumiem.
