Igaunijas plašsaziņas līdzekļos parādījusies ziņa, ka mājokļu kredīti tiek izsniegti ar pārlieku lielu risku - kāda SEB Uhispank darbiniece savā maģistra darbā izkalkulējusi, ka Tallinā 2005.gada pēdējā ceturksnī katrs trešais mājokļu kredīts faktiski bijis riskants un kredītu apjoms ir bijis neatbilstošs mājaimniecību ienākumiem. Interesanti gan, kādi rezultāti būtu par 2006.gada datiem, kad nekustamā īpašuma cenas un mājokļu kredītu apjoms pieauga straujāk nekā ienākumi, nemainoties banku kredītu izsniegšanas politikai.

Latvijā situācija varētu būt analoģiska Igaunijai, ņemot vērā gan nekustamā īpašuma cenu, kredītu apjomu un arī ienākumu apjomu līdzības.  Bankas līdz šim kredītu izsniegšanā reizēm pievēra acis uz kredītņēmēju oficiālajiem ienākumiem (izsniedzot pamatojoties uz kredītņēmēja ar izziņu norādītajiem vai nosauktajiem kopējiem ieņēmumiem) vai arī izsniedza kredītus, ja kredīta ikmēneša maksājums sasniedza 50% no kopējiem ikmēneša ieņēmumiem, nevis 30-40%. Protams, nav gan datu, ar kuru palīdzību varētu analizēt, cik izplatīta šī parādība. Lasīt vairāk »

Kompānija GE Money esot nosūtījusi vēstules Ekonomikas ministrijai un Patērētāju tiesību aizsardzības centram ar ierosinājumu uzsākt diskusiju sabiedrībā par grozījumiem likumdošanā, lai turpmāk visas kredītu pakalpojumu reklāmas papildinātu ar informatīviem brīdinājumiem par atbildīgu šo pakalpojumu izmantošanu, bet savas pakalpojumu reklāmas kompānija papildina ar brīdinošu saukli: “Pārmērīgas kredītsaistības var apdraudēt jūsu finanšu veselību”.

Var jau piekrist, ka daļa Latvijas iedzīvotāju aizņemas nepārdomāti, tomēr atkarība no kredītiem šobrīd vēl nav milzīga problēma Latvijas ekonomikai un iedzīvotājiem. Vēl nav, bet uz to jau ejam… Protams, jauki, ka komercbankas un kredītkompānijas sāk runāt par atbildīgu aizņemšanos. Bet nu vispār jau bankas un kredītkompānijas ir tās, kuras ir uzsēdinājušas daļu Latvijas iedzīvotāju “uz kredīta adatas”. Jo kādēļ cilvēkam neņemt kredītu, ja banka vai kredītkompānija bāžas virsū ar kredītu? Un diezin vai šādi informatīvie saukļi palīdzēs, ja  kredītpakalpojumu sniedzēji paši daudz stingrāk nevērtēs potenciālos kredītņēmējus. Turklāt, ja cilvēks pie kaut kā pierod, atradināties ir ļoti grūti. Lielākā daļa taču apzinās, ka smēķēšana un alkohols lielās devās kaitē organismam, tomēr vai tad uzraksti uz cigarešu paciņām vai alkohola pudelēm būtiski mazina to patēriņu?

Tādēļ šie brīdinošie saukļi un aicinājumi drīzāk vērtējami kā kredītkompāniju PR gājiens, lai papildus pievērstu uzmanību saviem pakalpojumiem. Kredītus taču tāpat turpinās izsniegt un plāni šim gadam ir grandiozāki nekā pērn…

Latvijas uzņēmējiem galvassāpes sagādā pieaugošās darbaspēka izmaksas un kvalificētu darbinieku trūkums, tomēr bieži vien nopietni netiek domāts par darbinieku motivāciju. Pasaulē plaši pielietotie motivācijas rīki, tādi kā pensiju uzkrājumi, uzkrājošā apdrošināšana, Latvijā tiek izmantoti salīdzinoši neaktīvi. Dati par dzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsmi gada divos mēnešos uzrāda strauju pieaugumu par 87%, tomēr darba devēju veiktās iemaksas uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā palielinājušās tikai par 17% salīdzinājumā ar 2006.gada pirmajiem 2 mēnešiem un veido 26% no kopējā šajā laika posmā parakstīto uzkrājošās apdrošināšanas prēmiju apjoma. Skandināvijas valstīs, šis darba devēju iemaksu īpatsvars ir virs 50%, turklāt arī apjomi uz vienu iedzīvotāju ir nesalīdzināmi lielāki.
Arī Latvijas Apdrošinātāju asociācijas pagājušā gada nogalē veiktā Latvijas 500 lielāko uzņēmumu aptauja liecina, ka aptuveni puse lielo uzņēmumu neapdrošina darbinieku dzīvību, lai gan daļa no tiem apsver šādu iespēju. Mazo un vidējo uzņēmumu segmentā šie skaitļi vispār ir kritiski, jo bieži vien tās iespējas uzņēmumiem ir krietni vien ierobežotākas.
Nedaudz labāka situācija ir ar pensiju 3. līmeni, tomēr arī šeit pašu iedzīvotāju iemaksas aug straujāk nekā darba devēju iemaksas (darba devēju iemaksas 2006.gadā veidoja 63% no kopējā iemaksu apjoma salīdzinājumā ar 69% 2005. gadā), un kopējie iemaksu apjomi, līdzīgi kā uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, ir smieklīgi mazi.
Var jau būt, ka Latvijas uzņēmēji aktīvi izmanto citus darbinieku motivācijas līdzekļus (diemžēl pētījumu par šo nav), tomēr drīzāk vairums Latvijas uzņēmumu līdz darbinieku motivācijai vēl nemaz nav nonākuši. Un diezin vai var runāt par darba produktivitātes paaugstināšanu, ja netiek domāts par darbinieku motivāciju. Bet varbūt es kļūdos, un Latvija ir unikāla valsts, kurā tas ir iespējams?

Straujākā mazumtirdzniecības apjomu palielināšanās, straujākais jauno auto pārdošanas rādītāju pieaugums (gada trīs mēnešos par 74% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni), visstraujākais mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoma pieaugums Eiropas Savienībā (pagaidām gada pieauguma temps saglabājas virs 70%).
Tas viss ir par mūsu mazo Latviju. Protams, man atradīsies oponenti, kuri teiks, ka bāzes līmenis bijis zems un satraukumam nav pamata. Turklāt, piemēram, salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm pārdoto automašīnu skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir mazs utt. Tā nu tas ir, vienīgais mēs šīs preces nenopelnam paši, bet aizņemamies naudu to iegādei.
Optimisms par nākotni saglabājas, iekšzemes pieprasījums ir gana liels un tas atspoguļojas importā (pērn satiksmes līdzekļu imports palielinājās par 60%, būtiski pieauga mēbeļu imports – par vairāk nekā 50%). Turklāt to, ko paši nespējam nopelnīt savām vajadzībām, mums laipni aizdod skandināvu pensionāri. Viņi caur Latvijas komercbankām arī finansē būtisku tekošā konta deficīta daļu. Neesot gan pamata bažām, ka šīs Ziemeļvalstu investorus pārstāvošās bankas pametīšot Latviju, jo viņi esot ilgtermiņa investori.
Jāsaka gan, ka abas lielākās Latvijas komercbankas kļuvušas stipri piesardzīgākas un šobrīd daļai iedzīvotāju nākas vilties, cerot šajās bankās saņemt kāroto mājokļa kredītu. Bet Latvijā komercbanku taču ir daudz, un visas cer izpildīt savus plānus un gūt peļņu. Turklāt bez mājokļu kredītiem ir taču arī banku piedāvātie patēriņa kredīti, dažādas kredītkartes, kā arī līzinga un nebanku kredītkompāniju naudas kredīti un kredīti patēriņa preču iegādei. Tā kā optimistiem iespējas aizņemties būs, savukārt valdība uz būtisku pieprasījuma mazināšanos un zemāku inflāciju šogad noteikti var necerēt.
Lai optimisms nemazinātos pavisam, cerams, ka beidzot tiks īstenoti arī reāli pasākumi eksporta veicināšanai, jo līdz šim par eksporta veicināšanu runāts daudz, tomēr reāli paveikts ir salīdzinoši maz (ir mums Eksporta veicināšanas programma 2005.-2009.gadam, pērn pieņemts Eksporta kredītu garantēšanas likums, tomēr ar to eksporta pieaugumu tā pavājāk)… Esmu optimists un ceru uz “mīkstu nosēšanos” (soft landing)…

Pieaugošā volatilitāte pasaules akciju tirgos dara tramīgus investorus, un daudziem sākt rasties bažas, vai buļļu tirgus turpināsies, jo izaugsme pasaules akciju tirgos vērojama jau kopš 2003.gada… Vakardien Suprema stratēģi, prezentējot savu skatījumu uz 2007.gada perspektīvām pasaules akciju tirgos, prognozēja, ka buļļu tirgus vēl nav beidzies (pilna prezentācija skatāma www.nozare.lv sadaļā “Fondu tirgus”).

Galvenās atziņas:
- Buļļu tirgus pamati ir neskarti, un akcijas būs labākais investīciju darījums turpmāko 12 mēnešu perspektīvā
- Ieteikums koncentrēties uz tirgiem, kuri nav pārmērīgi pārvērtēti.
- Šobrīd akciju ziņā tiek rekomendēta nogaidoša pozīcija, jo tuvākajā laikā korekcija varētu turpināties, tomēr vidējā termiņā un ilgtermiņā akciju tirgus varētu pieaugt.
- Uzmanība būtu jāpievērš jaunattīstības tirgiem. Aktuālās ieguldījumu jomas: Āzijas īpašumi, Brazīlija un Krievija.
- Baltijas uzņēmumu novērtējumi ar vidējo plānoto P/E šim gadam 14 ir gana pievilcīgi.

Gribētos piekrist Suprema, ka korekcija pasaules tirgos varētu turpināties. Tādējādi indeksu atkopšanās pēc februāra kritumiem varētu būt īslaicīga parādība un iespējama februāra scenārija atkārtošanās. Tomēr kopumā pasaulē brīvās (investējamās) naudas apjoms ir tik liels, ka nebūs nekāds brīnums, ja atkal ieraudzīsim ralliju akciju tirgos. Savukārt attiecībā uz Krieviju jāsaka, ka būtisks faktors būs naftas cena - ja melnā zelta cenas pieaugums turpināsies, Krievijas fondu tirgum klāsies ļoti labi. Bet vispār jau ar tām prognozēm ir kā ar bitēm - nekad neko nevar zināt…..

Kredītņēmējiem ikdiena kļūst arvien nervozāka - likmes kāpj, kredītmaksājumi pieaug, jo vairums iedzīvotāju paņēmuši kredītus ar mainīgo likmi, uzņemoties procentu likmju risku. Starpbanku tirgus indekss RIGIBOR atkal “debesīs”- 3 mēnešu RIGIBOR, kuram piesaistīti vairums latu kredītu ar mainīgo likmi, uzkāpis virs 8% atzīmes. Likmes reaģē uz latu resursu trūkumu tirgū, kā arī uz pastiprināto spiedienu attiecībā pret latu. Likmju kāpums “aizsargā” valūtu, jo tādā gadījumā var mazināties interese paspekulēt uz lata devalvāciju. Ja šis spiediens uz valūtu saglabāsies, nebūs brīnums, ka starpbanku likmes pārsniegs 11%, kā tas bija 1999.gada rudenī. Tad iedomājieties, kāda šajā gadījumā būs jūsu kredīta likme….

Bet nu ko - paši jau esam vainīgi pie šīs situācijas, jo gribās mums visiem tērēt vairāk nekā nopelnam, un tagad no šī visa lēruma viennozīmīgi cieš kredītņēmēji. Paši kredītus ņēmām, paši arī maksājam. Piemēram, ja kādam ir kredīts ar mainīgo likmi 25 tūkstošu latu apjomā uz 15 gadiem, tad kredītmaksājums kopš gada sākuma, kad RIGIBOR atradās nedaudz virs 4%, pieaudzis par aptuveni 50 latiem mēnesī (apmēram 30% liels mēneša maksājuma pieaugums).

Arī eiro kredīti turpina sadārdzinās, jo Eiropas Centrālā banka turpina likmju paaugstināšanas sēriju, lai mazinātu inflācijas spiedienu eirozonā (kas gan tā par inflāciju ap 2%, lai paskatās kāda mums tā ir… ). Turklāt šis lata devalvācijas rēgs neļauj mierīgi gulēt arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem kredīti ir eiro un ienākumi latos. Domājams, ka šādas domas nodarbina daudzu kredītņēmēju prātus - ja nu nākotnē eiro būs 80 santīmi, nevis 70 santīmi, cik lielas būs manas kredītsaistības? Risks, protams, pastāv, bet nu varbūtība šobrīd šim scenārijam vēl nav liela.
Ja ir latu kredīts, tad atliek vai nu maksāt vairāk par savu latu kredītu un cerēt, ka jautrības ar latu likmēm norims un tās nostabilizēsies kādus 2 procentpunktus virs eiro likmēm, vai arī pārkreditēties uz citu valūtu (piemēram, eiro, dolāriem vai varbūt Šveices frankiem), ja, tāpat kā Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, esat pilnībā pārliecināts par lata stabilitāti nākotnē.

Pārkreditācija gan nav nekāda lētā padarīšana un maksā noteiktu summu no izsniegtā kredīta apjoma. Visvairāk jau izceļas Hansabanka, kura standarta cenrādī par kredīta valūtas maiņu uzlikusi 1% no kredīta summas un ne mazāk kā 50 ls (Parex bankai ir 0,8% un ne mazāk kā 50 ls, SEB Unibankai - 0,5%, un vismaz 10 Ls, Hipotēku bankai - 0,4% (vismaz 40 ls), Nordea bankai - 0,2% no summas un minimāli 30 ls). Ja latu likmes saglabājas gana augstas, tad pārkreditācija varētu atmaksāties, protams ar tādu nosacījumu, ka lats saglabā stabilitāti…

Jau kādu laika sprīdi eiro kurss atrodas pie Latvijas Bankas intervences augšējās robežas, pieprasījumam pēc eiro pārsniedzot piedāvājumu. Pieprasījumu ietekmē gan vietējo, gan arī ārvalstnieku aktivitātes, jo pēdējā laika notikumi (devalvācijas baumas, starptautisko kredītaģentūru un finanšu institūciju izteikumi) ir mazinājuši uzticību iepriekš spēcīgajam latam.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka, pērkot latus, pārdevusi 195,5 miljonus eiro (137,3 miljonus latu), ziņo LETA. Pati Latvijas Banka iespēju iesaistīties valūtu tirgū vērtē atzinīgi, jo tas dodot iespēju samazināt pārāk lielo latu daudzumu apgrozībā. Latvijas Banka arī jebkuram interesentam piedāvā iegādāties eiro savā kasē par 0,7098 latiem, kas ir intervences augšējā robeža un tas ir lētāk nekā komercbanku eiro pārdošanas kurss.

Turklāt šīs pasīvās intervences, Latvijas Bankai komercbankām pārdodot valūtu vai arī pērkot valūtu no tām, nav nekas īpašs - ja atceramies 2006.gadu, kad eiro kurss atradās pie Latvijas Bankas intervences apakšējās robežas, Latvijas Banka kopumā iepirka eiro par vairāk nekā 1 miljardu latu. Pagājušajā nedēļā pārdotais valūtas apjoms nedēļas griezumā ir ievērojams, tomēr uz kopējā Latvijas Bankas ārvalstu valūtu rezervju apjoma nav kritiski liels.

Pieprasījums pēc eiro tuvākajā nākotnē, visticamāk, saglabāsies liels, ko ietekmēs gan ārvalstnieku vēlme hedžēt savas latu pozīcijas un varbūt arī veikt kaut kādus spekulatīvas darbības attiecībā pret latu, gan arī rezidentu vēlme iegādāties eiro (lielākajai daļai iedzīvotāju ienākumi ir latos, savukārt kredīti eiro, tāpat arī vasaras sezonā būtiski palielinās Latvijas iedzīvotāju izdevumi ceļojumiem, un līdz ar to arī vēlme iegādāties ārvalstu valūtu).

Frāze “uzkrājumu veidošana” arvien biežāk parādās masu medijos - gan valdības inflācijas ierobežošanas plānā minēta nepieciešamība veicināt uzkrājumu veidošanu, par uzkrājumiem vairāk runā arī bankas. Diemžēl pēdējo pāris gadu laikā esam kļuvuši par aizņēmēju un tērētāju tautu.
Mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms pārsniedz Ls 4,2 mljrd., vairāk nekā Ls 200 milj. privātpersonas ir parādā banku līzinga kompānijām, kā arī vairākus simtus miljonus latu mājsaimniecības aizņēmušās no nebanku patērētāju kreditētājiem. Tādējādi kopējais mājsaimniecību parādu apjoms varētu būt kādi Ls 5 mljrd.Tajā pašā laikā mājsaimniecību uzkrājumu apjoms ir mazāks nekā aizņēmumu apjoms. Bankās iedzīvotāji noguldījuši Ls 2,6 mljrd., finanšu instrumentos (t.i., akcijās, parāda vērtspapīros, ieguldījumu apliecībās u.c.) ieguldīts ap Ls 330 milj., savukārt diezgan bēdīga situācija, pat neskatoties uz labvēlīgo likumdošanu, ir ar uzkrājumiem pensiju 3.līmenī un uzkrājošajā apdrošināšanā - katrā no tiem uzkrājumi tikai nedaudz pārsniedz Ls 50 milj. Protams, Latvijā joprojām ir populāri glabāt naudu “zeķē” (šie uzkrājumi varētu veidot pat nedaudz vairāk nekā 10% no kopējā uzkrājumu apjoma jeb vairākus simtus miljonus latu). Tāpat, nenoliedzami, ka daļa Latvijas iedzīvotāju savus brīvos līdzekļus iegulda nekustamajā īpašumā, veidojot uzkrājumus šajos aktīvos.
Protams, kredītu izmantošana savu dzīves apstākļu uzlabošanai ir apsveicama, tomēr brīžiem šķiet, ka ar to atbildīgo aizņemšanos daļai iedzīvotāju ir problēmas. Tieši pēdējos pāris gados vērojama tendence pieaugt iedzīvotāju parādu slogam, jo kredītu apjoms pieaug lielākos tempos nekā uzkrājumu apjoms. Piemēram, pērn mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms komercbankās vien palielinājies par Ls 1,8 mljrd., bet vēl taču iedzīvotāji aizņēmās arī nebanku kredītkompānijās un līzinga sabiedrībās. Tajā pašā laikā noguldījumu apjoma pieaugums skaitliskajā izteiksmē bijis Ls 819 milj., finanšu instrumentu portfeļa pieaugums - Ls 127 milj., uzkrājošajā apdrošināšanā un pensiju 3.līmenī pērn iemaksāti aptuveni Ls 15 milj. katrā, visiem uzkrājumu veidiem kopā pat nesasniedzot viena miljarda latu atzīmi. Faktiski pērn iedzīvotāji aizņēmušies divreiz vairāk nekā uzkrājuši. Iepriekšējos gados šī starpība kredītu un uzkrājumu apjoma ziņā nebija tik milzīga.
Pārlieku augstā inflāciju un iedzīvotāju optimisms par ienākumu pieaugumu nākotnē šobrīd neveicina naudas uzkrājumu veidošanu, tomēr, pārlieku aizņemoties, tērējot naudas līdzekļus un vispār neveidojot uzkrājumus, cilvēki zāģē zaru, uz kura paši sēž, respektīvi, nenodrošina savu dzīves līmeņa kvalitāti tālākā nākotnē, kā arī apdraud valsts makroekonomisko situāciju un valūtas stabilitāti. Visticamāk gan, ka šogad kardinālas izmaiņas neredzēsim un iedzīvotāji turpinās būtiski vairāk aizņemties naudas līdzekļus, nekā tos uzkrāt.

Valsts Kase ar šā gada 1.novembri pārtrauks fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plāna pārvaldīšanu. Valsts Kases ieguldījumu plāna dalībnieki, kuri paši līdz 2007.gada 28.septembrim nebūs izvēlējušies sev citu pārvaldnieku, tiks sadalīti starp privātajiem pārvaldītājiem saskaņā ar iepriekš rīkota konkursa rezultātiem. Patlaban Valsts Kases ieguldījumu plāna dalībnieku skaits ir 105 tūkstoši jeb 11,5% no kopējā fondēto pensiju shēmas dalībnieku skaita- valsts ir ceturtais lielākais pensiju 2.līmeņa līdzekļu pārvaldītājs ar 12 miljoni latu lielu ieguldījumu portfeli. Lasīt vairāk »

Zviedrijas banka Svenska Handelsbanken (Handelsbanken) patlaban izvērtējot un pētot Latvijas finanšu tirgu, ziņo LETA, netiek gan atklāts, vai un kad banka uzsāks savu darbību Latvijā. 2006.gada jūnijā Handelsbanken atvēra savu filiāli Tallinā, un tiek pieļauts, ka banka varētu atvērt filiāli arī Latvijā. Turklāt, pēc Handelsbanken pārstāvju teiktā, lielāka esot varbūtība, ka banka Latvijā atvēršot filiāli, nevis iegādāsies kādu šeit darbojošos banku. Izvēle neliela, bet cenas, uh, cik augstas esot Latvijā….
Banka plāno sniegt universālas bankas pakalpojumus, apkalpojot gan privātpersonas, gan juridiskas personas. Jāsaka, ka Handelsbanken diezin vai var piedāvāt kaut ko tādu, ko Latvijas tirgū nepiedāvā pārējās Ziemeļvalstu finanšu grupas.
Šobrīd ienākšana Latvijas banku sektorā ir ļoti novēlota, ja banka cer uz būtiskiem apjomiem un tirgus daļu. Faktiski Handelsbanken ar savu “gliemeža” ekspansijas stratēģiju ir tālu aiz pārējām Skandināvijas finanšu grupām (SEB, Swedbank, Nordea), kuras šeit jau darbojas sen un ieguvušas būtisku tirgus daļu. Protams, Handelsbanken var kļūt par nopietnu konkurentu, ja banka pieņems lēmumu iegādāties kādu šeit darbojošos banku ar salīdzinoši lielu tirgus daļu. Lasīt vairāk »