Latvijas Gāze šopavasar iespējams nedaudz ātrāk nekā citos gados beigs dabasgāzes piegādes no Inčukalna pazemes gāzes krātuves (Inčukalna PGK) un pāries uz tiešu dabasgāzes piegādi no Krievijas gāzapgādes sistēmas. Šāda nepieciešamība ir radusies tādēļ, ka šogad ziema ir daudz bargāka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, un patēriņš šajā apkures sezonā varētu pieaugt par aptuveni trešdaļu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tā rezultātā krātuvē rezervētā dabasgāze tiks izņemta nedaudz ātrāk. Citus gadus veidojas pārpalikums.

Pēdējoreiz janvārī Rīgā šāds sals - vidēji -10.4°C ir bijis vien 1987. gadā, kad vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija -14°C, salīdzinot iepriekšējā gadā vidējā temperatūra bija -1.8°C.

Latvijas Gāze apkures sezonā ar dabasgāzi nodrošina ne vien visus Latvijas patērētājus, bet arī kaimiņvalstis. Arī Igaunijā ir barga ziema un tādēļ tai tiek piegādāti maksimāli apjomi. Uztraukumam par kādām piegāžu problēmām nav pamata, jo, izmantojot iepriekš krātuvē ieplānotu daudzumu dabasgāzes, Latvijas Gāze un tās klienti no pavasara līdz rudenim pāriet uz tiešām piegādēm no Krievijas, bet paralēli tam krātuve tiek piepildīta ar nākamajai apkures sezonai nepieciešamo dabasgāzi. Vasarā Eiropā veidojas dabasgāzes pārpalikums, atšķirībā no ziemas, kad ir regulāras deficīta situācijas, kuras gan neskar Latviju. Latvijā dabasgāzes patēriņš ziemā var būt pat sešas reizes lielāks nekā vasarā un krātuve pilnībā nodrošina patēriņa pieaugumu.

Krātuves nozīme Latvijas un Baltijas reģiona gāzapgādē un enerģētikā kopumā ir nepārvērtējama. Piemēram, Eiropas Enerģētikas komisijas pētījums, kas ir atrodams komisijas interneta lapā, liecina, ka Latvijas gāzapgādes drošība ir ceturtā augstākā Eiropas Savienībā. Latvijā gandrīz visu apkures sezonu un reizēm pat ilgāk dabasgāze nāk no Inčukalna PGK, kas atrodas Latvijas teritorijā. Līdz ar to Latvijai apkures sezonā nav ārējo piegāžu un tā ir pašpietiekama šajā vissvarīgākajā laika posmā, raugoties no enerģijas nepieciešamības viedokļa.

Gadījumā, ja rodas kādas tehniskas problēmas, piemēram, avārija starpsavienojuma gāzesvados starp Latviju un Krieviju, tad pastāv dažādi risinājumi, kā nodrošināt gāzapgādi. Vienmēr ir iespēja izmantot dabasgāzi, kas atrodas krātuvē. Otra iespēja ir izmantot starpsavienojumus starp Latviju un Igauniju vai Lietuvu, kas nodrošinās dabasgāzes piegādi no Krievijas pa citiem ceļiem. Trešā iespēja ir pāreja uz rezerves kurināmo, piemēram, mazutu tajās klientu grupās, kur tas iespējams, līdz netiek atrisinātas tehniskās problēmas. Kurināmā rezerves vai enerģijas ieguves alternatīvas ir daudziem lielākajiem dabasgāzes patērētājiem. Tādējādi, nodrošinot lielos patērētājus, nerastos apgādes problēmas tiem klientiem, kam alternatīvu nav, piemēram, mājsaimniecībām ar dabasgāzes apkuri. Jāņem vērā to, ka Latvijas Gāzei ir lieliska sadarbība ar kaimiņvalstu gāzapgādes uzņēmumiem un plūsmu koordinēšana reģionā notiek 24 stundu režīmā.

Un, domājot principiāli, gāzapgādes problēmas Latvijai var rasties tikai un vienīgi tehnisku, finansiālu vai dabas untumu dēļ. Tādēļ Latvijas Gāze nopietni strādā tajos virzienos, ko tā var ietekmēt – tiek modernizēta infrastruktūra un stingri tiek sekots līdzi iepirktās dabasgāzes finansējumam.

Mūsu krātuve, kuras pazeme ir Latvijas, bet tehnoloģijas Latvijas Gāzes īpašums, jau vairākas reizes arī nesenajā vēsturē ir pierādījusi savu nozīmi gāzapgādes drošībā reģionā, piemēram, piegādājot dabasgāzi Lietuvai, kad 2004. gadā bija konflikti starp Krieviju un Baltkrieviju, caur kuru Lietuva saņem dabasgāzi, vai arī piegādājot dabasgāzi Latvijas patērētājiem laikā, kad tika veikti remontdarbi Krievijas un Latvijas starpsavienojumā. Starp citu, Gazprom Krievijā ir veicis ievērojamus remontdarbus starpsavienojumā, nomainot aptuveni 50 kilometrus maģistrālo gāzesvadu, kā arī uzstādot jaunu kompresoru staciju Izborskā, dubultojot tās jaudu.

Gan Eiropas Savienības Enerģētikas komisijas pētījuma rezultāti par piegāžu drošību dalībvalstīs, gan veselais saprāts liek raudzīties uz Latvijas situāciju kā unikālu, jo mūsu krātuve nodrošina tādu pašu piegāžu drošību kā atradnes savas valsts teritorijā. Ne velti Latvija atrodas top sešiniekā Eiropā, līdzās tādām valstīm ar savām atradnēm kā Nīderlande un Norvēģija. Savukārt Krievija Eiropā tiek vērtēta kā visdrošākā un apgādātākā no valstīm, kas ir ļoti labs signāls mums, kā Krievijas dabasgāzes patērētājiem.