Tehnoloģijas īpašnieks ir uzņēmums Open Grid Europe, kas ir Latvijas Gāzes akcionāra E.ON meitasuzņēmums. Līdz šim helikopters ir izmantots vien Vācijā un arī Krievijā. Pirms darbu uzsākšanas Latvijā iepazīties ar helikopteri un unikālo tehnoloģiju bija ieradušies arī kolēģi no Igaunijas, Baltkrievijas un Krievijas (Sanktpēterburgas).  

Pārvades sistēma atšķiras ar to, ka gāzesvados ir liels spiediens, tie piegādā dabasgāzi veseliem reģioniem un tajā esošā dabasgāze ir bez smaržas, jo specifisko gāzes smaku dabasgāzi pievieno sadales sistēmā. Tādēļ drošības prasības gan no valsts, gan no uzņēmuma iekšējiem standartiem ir augstas.  

Līdz šim regulāri tiek izmantoti vairāki maģistrālo gāzesvadu apsekošanas veidi. Reizi gadā trase tiek izstaigāta ar kājām, divreiz gadā tiek pārlidota ar helikopteri un novērtēta vizuāli, kā arī reizi piecos gados tiek veikta gāzesvadu iekšējā diagnostika ar intelektuālā virzuļa palīdzību, kas precīzi uzrāda visus gāzesvada bojājumus.  

Jaunā tehnoloģija saucas CHARM®, kas ietver dažādas lāzera funkcijas, globālās pozicionēšanas sistēmas un ģeogrāfiski informatīvās sistēmas (gāzesvadu novietnes) sasaisti, kas neļauj novirzīties no kursa lāzeriem, un visa procesa dokumentēšanu un analīzi.

Koridors, ko skenē lāzeri un no kā sistēmas neļauj nobīdīties, ir 7-12 metri. Gadījumā, ja helikopters ir novirzījies no kursa, sistēma atpazīst kļūdu un ļauj helikopteriem ieņemt iepriekšējo vietu un turpināt apsekošanu no pārrāvuma vietas.

Tehnoloģijas būtība ir atklāt dabasgāzes (metāna molekulu CH4) noplūdi, precīzu tās atrašanās vietu. Helikoptera izmantošana nodrošina ērtu piekļuvi trasei un ātru apsekošanas laiku, kas nav iespējams, veicot trases pārbaudi ar kājām.    

Pēc datu apstrādes pārvades sistēmas speciālisti saņem detalizētu informāciju par metāna klātbūtni atmosfērā un precīzas koordinātes. Tālākais jau ir tehnisks cilvēku darbs, saprotot noplūdes iemeslus un novēršot bojājumus. 

CHARM® Latvijā plāno darbu pabeigt septembrī, termiņi ir atkarīgi no laikapstākļiem. Latvijā tiks apsekoti visi maģistrālie gāzesvadi un to atzari, kas kopumā ir vairāk nekā 1200 kilometri. 

VIDEO:

Dabasgāzes patērētāji ir iedalīti astoņās patēriņa grupās un katrai ir savi tarifi. Piemēram, pirmā grupa ir ar patēriņu līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes gadā, astotā ir lielākā – patēriņš virs 100 miljoniem kubikmetru gadā. Apjomu atšķirības ir ievērojamas. Pirmajā patēriņa grupā lielākoties ir klienti ar plītiņām, savukārt astotajā grupā ir trīs lieli patērētāji – Latvenergo, Rīgas Siltums un Liepājas Metalurgs. Bez principa, ka tie, kas patērē vairāk, maksā mazāk, pastāv vēl dažas, bet būtiskas atšķirības, kas ietekmē gala cenu. Un nevajadzētu aizmirst, ka Latvijā visi tarifi, atšķirībā no pārējās Eiropas, tiek pilnībā regulēti.

Patiesībā tāds klientu tips kā plītiņa ir raksturīga tikai bijušās PSRS valstīs, kur varēja izbūvēt apjomīgu infrastruktūru, nerēķinoties ar reālajām investīcijām un to rentabilitāti. Šādi projekti vienkārši ir plānošanas un trieciena rezultāts, savukārt tirgus ekonomikā plītiņas dabasgāzei pieslēdz vienīgi tad, ja tiek izbūvēta arī individuālā apkure, jo pieslēgšanās izmaksas ir mērāmas virs tūkstotis latiem. Nonākot mūsdienās līdz reālām šādas infrastruktūras uzturēšanas izmaksām, kubikmetra cena ievērojami pieaug, jo apjoms, ko patērē plītiņās ir niecīgs, bet tādas fiksētās izmaksas kā pilsētvides gāzesvadu tīklu uzturēšana, norēķini, avārijas dienests, skaitītāji u.c. ir augstas. Piemēram, šādas izmaksas plītiņai ir jāsadala uz Latvijā vidējiem gadā patērētiem 76 kubikmetriem, savukārt mājsaimniecību apkurē uz 2600 kubikmetriem. Līdz ar to plītiņā kubikmetra izmaksas ievērojami pieaug un jāsaka, ka šo cenu nav pat īsti ar ko salīdzināt Rietumeiropā, jo šādu klientu vienkārši nav. Savukārt Baltijā plītiņu klienti ir un gala cena ir aptuveni vienāda.  

Tomēr ķersimies pie tā, kas visvairāk uztrauc. Kāda ir starpība starp iepirkuma cenu un cenu klientiem? Un šeit mēs nonākam pie viena mīta vai situācijas, kas cilvēkiem jauc galvu. Vai nu tādēļ, ka tas ir izdevīgi, vai arī tādēļ, ka tā vienkārši sanāk. Cilvēki un reizēm analītiķi kļūdaini mēģina salīdzināt plītiņu jeb pirmās patēriņa grupas tarifu ar iedomāto iepirkuma cenu. Kļūdās abos gadījumos, dabasgāzes iepirkšanas izmaksas jau gadiem ir pieejamas Latvijas Gāzes mājaslapā un nav vajadzības minēt, savukārt ar tarifu plītiņām salīdzināt ir nekorekti.  

Plītiņa ir viens no lētākajiem komunālajiem pakalpojumiem – Latvijā vidējie mēneša maksājumi šobrīd ir nedaudz virs trīs latiem. Latvijas Gāzei plītiņas rada vismazākos ieņēmumus, jo tās patērē 1,7% no visas pārdotās dabasgāzes, bet sastāda 88% (371 tūkst.) no kopējā klientu skaita. Jau minēto norēķinu, sistēmas uzturēšanas, avārijas dienesta dēļ ar šo skaitliski lielo, bet maz patērējošo klientu grupu strādā liels skaits cilvēku, kas patiesība nav nemaz slikti Latvijai.   

Tomēr, ja tiešām pieiet apskatāmajam jautājumam analītiski, tad ir jāapskata tādu klientu tipu tarifi, kas rada vai nu lielas izmaksas klientam vai arī būtiskus ieņēmumus Latvijas Gāzei. 

Mūsu klimatiskajos apstākļos būtiskākās ir apkures izmaksas, tādēļ pievērsīšos diviem uzskatāmiem piemēriem - mājsaimniecību individuālai apkurei (otrā patēriņa grupa) un lielākajam centralizētās siltumapgādes ražotājam Rīgas Siltumam un elektrības ražotājam Latvenergo (pēdējā - astotā patēriņa grupa).

Pēdējoreiz janvārī Rīgā šāds sals - vidēji -10.4°C ir bijis vien 1987. gadā, kad vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija -14°C, salīdzinot iepriekšējā gadā vidējā temperatūra bija -1.8°C.

Latvijas Gāze apkures sezonā ar dabasgāzi nodrošina ne vien visus Latvijas patērētājus, bet arī kaimiņvalstis. Arī Igaunijā ir barga ziema un tādēļ tai tiek piegādāti maksimāli apjomi. Uztraukumam par kādām piegāžu problēmām nav pamata, jo, izmantojot iepriekš krātuvē ieplānotu daudzumu dabasgāzes, Latvijas Gāze un tās klienti no pavasara līdz rudenim pāriet uz tiešām piegādēm no Krievijas, bet paralēli tam krātuve tiek piepildīta ar nākamajai apkures sezonai nepieciešamo dabasgāzi. Vasarā Eiropā veidojas dabasgāzes pārpalikums, atšķirībā no ziemas, kad ir regulāras deficīta situācijas, kuras gan neskar Latviju. Latvijā dabasgāzes patēriņš ziemā var būt pat sešas reizes lielāks nekā vasarā un krātuve pilnībā nodrošina patēriņa pieaugumu.

Krātuves nozīme Latvijas un Baltijas reģiona gāzapgādē un enerģētikā kopumā ir nepārvērtējama. Piemēram, Eiropas Enerģētikas komisijas pētījums, kas ir atrodams komisijas interneta lapā, liecina, ka Latvijas gāzapgādes drošība ir ceturtā augstākā Eiropas Savienībā. Latvijā gandrīz visu apkures sezonu un reizēm pat ilgāk dabasgāze nāk no Inčukalna PGK, kas atrodas Latvijas teritorijā. Līdz ar to Latvijai apkures sezonā nav ārējo piegāžu un tā ir pašpietiekama šajā vissvarīgākajā laika posmā, raugoties no enerģijas nepieciešamības viedokļa.

Gadījumā, ja rodas kādas tehniskas problēmas, piemēram, avārija starpsavienojuma gāzesvados starp Latviju un Krieviju, tad pastāv dažādi risinājumi, kā nodrošināt gāzapgādi. Vienmēr ir iespēja izmantot dabasgāzi, kas atrodas krātuvē. Otra iespēja ir izmantot starpsavienojumus starp Latviju un Igauniju vai Lietuvu, kas nodrošinās dabasgāzes piegādi no Krievijas pa citiem ceļiem. Trešā iespēja ir pāreja uz rezerves kurināmo, piemēram, mazutu tajās klientu grupās, kur tas iespējams, līdz netiek atrisinātas tehniskās problēmas. Kurināmā rezerves vai enerģijas ieguves alternatīvas ir daudziem lielākajiem dabasgāzes patērētājiem. Tādējādi, nodrošinot lielos patērētājus, nerastos apgādes problēmas tiem klientiem, kam alternatīvu nav, piemēram, mājsaimniecībām ar dabasgāzes apkuri. Jāņem vērā to, ka Latvijas Gāzei ir lieliska sadarbība ar kaimiņvalstu gāzapgādes uzņēmumiem un plūsmu koordinēšana reģionā notiek 24 stundu režīmā.

Un, domājot principiāli, gāzapgādes problēmas Latvijai var rasties tikai un vienīgi tehnisku, finansiālu vai dabas untumu dēļ. Tādēļ Latvijas Gāze nopietni strādā tajos virzienos, ko tā var ietekmēt – tiek modernizēta infrastruktūra un stingri tiek sekots līdzi iepirktās dabasgāzes finansējumam.

Mūsu krātuve, kuras pazeme ir Latvijas, bet tehnoloģijas Latvijas Gāzes īpašums, jau vairākas reizes arī nesenajā vēsturē ir pierādījusi savu nozīmi gāzapgādes drošībā reģionā, piemēram, piegādājot dabasgāzi Lietuvai, kad 2004. gadā bija konflikti starp Krieviju un Baltkrieviju, caur kuru Lietuva saņem dabasgāzi, vai arī piegādājot dabasgāzi Latvijas patērētājiem laikā, kad tika veikti remontdarbi Krievijas un Latvijas starpsavienojumā. Starp citu, Gazprom Krievijā ir veicis ievērojamus remontdarbus starpsavienojumā, nomainot aptuveni 50 kilometrus maģistrālo gāzesvadu, kā arī uzstādot jaunu kompresoru staciju Izborskā, dubultojot tās jaudu.

Gan Eiropas Savienības Enerģētikas komisijas pētījuma rezultāti par piegāžu drošību dalībvalstīs, gan veselais saprāts liek raudzīties uz Latvijas situāciju kā unikālu, jo mūsu krātuve nodrošina tādu pašu piegāžu drošību kā atradnes savas valsts teritorijā. Ne velti Latvija atrodas top sešiniekā Eiropā, līdzās tādām valstīm ar savām atradnēm kā Nīderlande un Norvēģija. Savukārt Krievija Eiropā tiek vērtēta kā visdrošākā un apgādātākā no valstīm, kas ir ļoti labs signāls mums, kā Krievijas dabasgāzes patērētājiem.