Pirms es dodos uz lidmašīnu - iemetīšu jums šeit nelielu lasāmgabaliņu pārdomām. Viena no tēmām, kas mani pēdējā laikā pamatīgi ieinteresējusi (un par kuru es ceru šo to jaunu uzzināt arī Internet World 2007 pasākumā), ir statistika. Bez sakarīgas statistikas nav iespējams pārbaudīt to, kā web resursi strādā un kādi uzlabojumi tiem ir nepieciešami. Protams, ar cipariem vien šeit nepietiek, vajag arī funktieri par to, kā tad savāktajiem datiem likt strādāt jūsu labā…

Taču atgriežoties pie datu vākšanas - man bija ļoti interesanti no statistikas kompānijas comScore nesen veikta pētījuma, par kuru ziņo Poynter.org, uzzināt, ka trešdaļa interneta lietotāju vismaz reizi mēnesī izdzēš no sava datora cepumiņus, proti, cookies - sīkdatnes, pēc kurām tīkla resursu saimnieki atpazīst lietotājus. Savukārt septiņi procenti interneta lietotāju cepumus, kā izrādās, dzēš vismaz reizi nedēļā.

Lielie secinājumi no šī fakta ir šādi - jūsu auditorija ir mazāka un lietotāju lojalitāte ir augstāka, nekā to uzrāda statistika. Tiem, kas tankā - ja lietotājs ir izdzēsis cepumiņu, tad statistikas sistēma to identificē kā jaunu lietotāju. Līdz ar to kopējā statistika tiek uzpūsta, taču lojalitātes cipari - devalvēti.

Padomājiet par to, kā teiktu kāds izcils rakstnieks, kas nesen pārcēlies uz labākiem medību laukiem.

Pirmkārt, laikam jau jāatvainojas par pēdējā laikā apsīkušo informācijas plūsmu - laiks diemžēl ir visai neelastīga matērija un visam tā nu nekādi nepietiek…

Taču ir arī labā ziņa - šovakar es dodos uz Londonu, kur trīs dienu garumā apmeklēšu pasākumu Internet World 2007. Tad nu lūk, sveci zem pūra (jeb kāds nu tur bija tas teiciens) turēt es netaisos, un cik nu vien spēšu centīšos interesantākās lietas noreportēt arī jums.

Kā latvju mēlē mēdz teikt - stay tuned!

Vēl viena vienkārša, ģeniāla un, pats galvenais - ļoti patiesa doma.

Visa TV un radio reklāma ir spams.

Pie šādas domas šodien ir nonākusi Megija Foksa. Domu gājiens patiesībā ir gaužām vienkāršs. Vispārēji pieņemtā spama definīcija ir šāda: spamošana ir elektronisko sistēmu izmantošana nepieprasītu reklāmas sūtījumu piegādei. Tātad - to var attiecināt uz visiem elektroniskajiem medijiem, tai skaitā arī internetu, radio un TV. Vai jūs esat pieprasījuši vai kaut kādā citā veidā piekrituši tam, ka TV kanāls drīkst jums piegādāt reklāmu? Nē. Vai jūs esat kaut kur norādījuši, ka jūs interesē personīgās higiēnas produkti vai banku pakalpojumi? Nē. Līdz ar to jums šīs reklāmas ir tikpat kaitinošas un jūsu laiku tērējošas kā spams e-pastā.

Protams, var argumentēt, ka jūs skatoties televīziju vai interneta lapas pēc noklusējuma piekrītat aplūkot arī reklāmas - uz šo noklusēto vienošanos balstās šo mediju biznesa modelis. Protams, līdz ar to šī teorija ir nedaudz absurda - kas notiks, ja mums pēkšņi dos tiesības atteikties no reklāmu aplūkošanas? Taču padomāt par to ir vērts - it īpaši ņemot vērā, ka Google nupat jau mēģina ielausties arī TV reklāmas lauciņā. Ja no konteksta atkarīgās reklāmas tiešām ir spējīgas eksistēt arī citos medijos, nav izslēgts, ka tas radīs tālējošas un pašlaik neparedzamas sekas visā reklāmas industrijā - tai skaitā arī viedoklī par to, kas ir ētiska reklāma un kas - spams.

Džošua Porters savā blogā Bokardo.com sniedz elegantu atbildi uz mūžseno jautājumu: kas ir svarīgāks, dizains vai saturs?

Piekrītu par visiem 100 procentiem.

Šodien Latvijas interneta mediju lauciņā ir uzpeldējušas veselas divas ārkārtīgi interesantas ziņas. Par pirmo ir parūpējies mans kolēģis Juris Kaža, publicējot savā blogā interviju ar Draugiem.lv šefu Lauri Libertu, kurā viņš apstiprina, ka jau tuvākajā laikā tiks attīstīti pakalpojumi biznesam - cik nu es saprotu ideja ir caur draugiem.lv uzņēmumiem piedāvāt platformu kā komunikēt ar klientiem (esošajiem un potenciālajiem). Taču mani daudz vairāk ieintriģēja ziņa no žurnāla Republika.lv.

Par to, ka Republika.lv, atzīšos, man visnotaļ simpātisks izdevums, iet uz grunti un visdrīzāk pārtrauks iznākt, ziņas no neoficiāliem avotiem parādījās jau nedēļas vidū. Bija pat zināms, ka šodien žurnāla izdevējs Viesturs Koziols nākošot klajā ar oficiālu paziņojumu. Taču kad šodien, iemetot acis Dienas Biznesa lapā, ieraudzīju šo paziņojumu, mani tas, jāatzīst, pārsteidza nesagatavotu. Lai izceltu tā nozīmību, publicēšu to jaunā rindā.

Republika.lv turpmāk iznāks tikai internetā.

Cik nu man zināms, tad Republika.lv ir pirmais un vienīgais Latvijas medijs, kas pieņēmis šādu lēmumu. Un līdz ar to arī kļūs par pirmajiem, kas mēģinās praksē atbildēt uz jautājumu: vai mediji var izdzīvot, pārtraucot drukas versijas iznākšanu un turpinot tikai virtuālu eksistenci. Spriežot pēc Republika.lv paziņojuma, viņi ir gatavi riskēt.

Kaut gan no otras puses - varbūt tas viss ir tikai “dūmi un spoguļi”. Žurnāla galvenās redaktores Laura Krastiņa šodienas (pēdējā) žurnāla numura redaktora slejas tonis ir visnotaļ skumīgs: “mēs aizejam, bet neatvadāmies.” Tiek minēts, ka žurnāls “paliks gan mūsu sirdīs, gan dzīvos žurnāla virtuālajā versijā internetā”. Tātad, varam secināt, gals klāt. Jeb tās ir tikai Lauras sentimentālas nopūtas?

Katrā ziņā man personīgi lielas ticības žurnāla turpmākai eksistencei internetā vis nav. Nedomāju, ka lapas apmeklētība un līdz ar to arī eventuālie ienākumi no reklāmām ir adekvāti, lai atpelnītu redakcijas darbību. Diezgan labi zinu, ka izdevumā tā nopietni neviens līdz šim nav domājis par šī resursa attīstību (lai gan Koziola kungs, kā zināms, ir samērā liels interneta mediju entuziasts). Zinu, ka cilvēks, kurš šajā izdevumā atbild par tā interneta versiju, iet prom no darba. Tas viss kopumā manī neraisa stingru pārliecību, ka Republika.lv kļūs par interneta mediju pionieriem - drīzāk jau piedzīvos lēnu un nevienu nepamanītu galu. Žēl, ja tā godīgi. Un ļoti ceru, ka es kļūdos.

Šorīt uzdūros savā RSS lasītājā interesantai diskusijai par to, vai RSS barotnēs labāk ir ievietot rakstu pilnus tekstus, vai arī tikai ekscerptus (visbiežāk - noteiktu skaitu simbolu no raksta sākuma). Interesantākais šajā diskusijā ir informācijas kripata no Feedburner, ka pieņēmums par to, ka cilvēki no daļējiem ierakstiem biežāk aizklikšķinās līdz lapai, nekā no pilnajiem tekstiem, nav pareizs - šis procents esot apmēram vienāds. Pie tam Riks Klau uzsver ļoti pareizi lietu - ja cilvēks parakstās uz RSS barotnēm, un daudz RSS barotnēm pie tam, viņa mērķis ir šādā veidā iegūt informāciju, un iegūt to vienviet; līdz ar to nepieciešamība šo ierakstu vērt vaļā pārlūkprogammā šo procesu grauj pašā saknē.

Šim viedoklim visnotaļ stingri piekrīt Mets Maršals, Roberts Skoble, Džons Batels un Aleksandrs Mjūzs. Un interesanti - viņi uzsver, ka viņi lielu daļu barotņu, kas piedāvā tikai daļēju tekstu, ir izmetuši no sava RSS lasītāja - tai skaitā ZDNet blogus. Pats gan vēl neesmu nobriedis tik radikālam solim, taču, jāatzīst, Delfi, Apollo un Tvnet RSS barotnes šajā ziņā mani tiešām nereti kaitina.

Tiesa, izdevējus var gan arī saprast - viņi pelna no pageviews, no tā, ka cilvēki aplūko lapas, kurās ir reklāma, un viņiem neko nedod tas, ka viņu RSS tiek lasīts, lietotājiem neejot uz lapu - RSS kalpo tikai kā tīzeris. Tāds biznesa modelis, pavei. Savukārt blogeriem būtiskākais ir sasniegt pēc iespējas plašāku auditoriju, peļņa viņus interesē mazāk, līdz ar to nav jēgas apcirpt RSS barotnes.

Atgriežoties pie jautājuma par click-through - kāds tad lasītājiem varētu būt dzinulis klikšķināties uz lapu, ja RSS ir izlasāms viss pilnais teksts? Manuprāt viens no spēcīgakajiem motivatoriem šajā ziņā varētu būt vēlme aplūkot un piedalīties komentāros (ne par velti arī Nozare.lv RSS barotnē tiek izmantota Feedburner FeedFlare fīča - rādīt komentāru skaitu RSS barotnē). Un, runājot par biznesa modeļiem - jau labu laiku ir iespējams ievietot reklāmas arī RSS barotnēs (tiesa, neesmu gan pārliecināts cik šī reklāma ir efektīva, pie tam Latvijā, šķiet, nav neviena, kas šādu iespēju - reklamēties RSS barotnēs - nodrošinātu).

Un kādas ir jūsu domas šajā jautājumā, kungi un dāmas?

Interesanti gan - acīmredzot tā tagad tāda modes lieta, veidot ziņu lapas uz RSS fīdu bāzes… Proti, sociālo tīklu gigants MySpace, sekojot Draugiem.lv un Svaigs.lv paraugam, arī ir debitējuši ar savu ziņu lasītāju.

Ok, jokus pie malas - skaidrs, ne jau nu MySpace ietekmējās no Draugiem.lv, vai arī Draugi ar nolūku savas ziņas palaida pāris dienas pirms MySpace, lai šamējiem noceltu klientus… Manuprāt tas, ka nedēļas laika ir debitējuši trīs šādi ziņu resursi tikai liecina par to, ka mirklis ir nobriedis, un aizvien uzstājīgāk sevi piesaka divas tendences. Pirmkārt, sociālie tīkli sāk saaugt ar ziņu resursiem, otrkārt - daudz izdevīgāk ir izmantot citu avotu bezmaksas ziņas, lai kompilētu ziņu moduļus, nevis pašiem algot savus žurnālistus un redaktorus. Un RSS tam ir ideāls rīks. Ak jā, teju vai piemirsu - galvenais ziņu resursu pilnai laimei padarīt vēl personalizējamu. Tāds, lūk, latviski izsakoties, mašaps…

Neļauj maldināties no mana viegli ironiskā toņa (vienkārši darba dienas beigas jau… :)) - es tiešām priecājos, daļēji arī par to, ka mani pareģojumi par jaunu informācijas izplatīšanās kanālu veidošanos caur integrāciju citos web resursos piepildās. Manuprāt visi - gan izdevēji, gan kompilatoru veidotāji no tā tikai iegūst.

Starp citu, iesaku Svaigs.lv veidotājiem rūpīgi papētīt šo MySpace brīnumu - izveidots tiešām simpātiski. Un pats interesentākais, manuprāt, ir iespēja vērtēt ierakstus. Kurš te teica kaut ko par to, ka Svaigs.lv un Digg.lv savā starpā nu nekādi nekonkurē un nav sasaistāmi? ;)

Šodien samērā nejauši uzdūros ārkārtīgi jaukam resursam par Web 2.0 un sociālo mediju lietām, Social Media Today, kurā savas domas par šīm tēmām publicē apmēram 40 šīs tēmas eksperti. Lasiet uz veselību!

Iespējams, ka liela daļa šī bloga lasītāju (Latvijās blogosfēra tomēr ir maziņa) būs pamanījuši, ka Arturs Mednis no Jaffa.lv (un ne tikai) ir palaidis tautās (beta testā) jaunu pakalpojumu Svaigs.lv, kurā vienkopus var izlasīt Latvijas labākos blogus.

Ideja ļoti laba un pareiza (un acīmredzot radusies kā reakcija uz draugiem.lv eksperimentu pieviešot ziņu sadaļu, kas funkcionē uz līdzīgiem pamatiem) - paņemt visu blogu RSS fīdus un apvienot vienā lielā, garā palagā, lai potenciālie lasītāji vienvietus varētu izlasīt visu jaunāko. Protams, jāņem vērā, ka resurss ir nepilnu dienu vecs, tāpēc nesteigsimies ar kritiku un labāk palīdzēsim Arturam ar idejām. Piemēram man ļoti gribētos redzēt blogu tematisko dalījumu (un arī hronoloģiskais nenāktu par sliktu); šķiet, ka Latvijas blogosfēra ir par mazu, lai veidotu ko līdzīgu Technorati, kas saturu dala pēc tagiem, tāpēc vismaz sākotnēji droši vien nāksies blogus sadalīt pa kategorijām “ar rociņu”.

Protams, ir arī sīkas tehniskas nepilnības (piemēram, Feedburner fīdu niķi ar latviešu burtiem, ātrdarbība), taču mani gan vairāk interesē pāris filosofiskas nostādnes. Piemēram, vai Svaigs.lv neveidos nevajadzīgu iekšējo konkurenci ar Digg.lv? Iespēja izlasīt šādā veidā RSS fīdu no kāda cita resursa, protams, ir jauka, taču manuprāt samērā bezjēdzīga - līdz ar to interesanti, vai nākotnē parādīsies iespēja arī veidot savu profilu un personalizēt fīdu straumi. PašlaikArtūrs neko tādu nesola, taču manuprāt būtu vērts pamēģināt…

Jāsaka, nebiju par to līdz šim aizdomājies, bet patiesi - ja jau cilvēks spēj darboties vairākuzdevumu režīmā, piemēram, vienlaikus strādāt pie datora un skatīties TV, tad jau sanāk, ka diennaktī ir vairāk stundu kā 24, vai ne? Par to, cik tad īsti gara ir modernā homo sapiens diena, pēdējā laikā ir veikti vairāki pētījumi - tā, piemēram, MTV 2005. gadā ir secinājuši, ka dienā ir 32 stundas, no kurām 6,5 tiek veltītas saskarnei er medijiem, savukārt OMD un Yahoo! pagājušajā gadā ir nonākuši pie secinājuma, ka dienā ir 43 stundas, no kurām 16 ir veltītas medijiem.

Lai kā nu tur arī nebūtu, skaidrs, ka cilvēki aizvien vairāk laika pavada vienlaikus darot vairākas lietas - tieši šī parasti tiek minēta kā viena no galvenajām pazīmēm, kas raksturo jauno paaudzi, jeb Generation Y vai Millennials. Pēc pētnieku aplēsēm vidēji apmēram 25-30% no kopējā laika, kas tiek veltīti saskarei ar medijiem, tiek pavadīti vienlaikus uztverot vairākus mediju kanālus. Un visinteresantākais ir tas, ka šī spēja, šķiet, ir pielipusi arī bērniem- kā liecina nesen publiskota NPD Group pētījuma dati, bērni vecumā no 2 līdz 12 gadiem līdzīgu sava brīvā laika daļu pavada vienlaikus darot vairākas lietas.

Kāpēc tas ir tik svarīgi? Atbilde ir vienkārša - spēja vienlaikus uztvert vairākus informācijas kanālus būtiski ietekmē cilvēka spēju iegaumēt un atcerēties informāciju. Pagaidām neesmu uzdūries nopietniem cipariem, kas to apliecinātu vai noliegtu, taču man ir nelāgas aizdomas (pilnīgi nezinātniskas), ka rezultātā cilvēku uztvere kļūst seklāka un virspusīgāka, mazinās spēja nopietni iedziļināties lietās un analizēt tās; lai gan no otras puses, protams, viņi var uztvert daudz vairāk informācijas daudz straujākā tempā. (Protams, ne jau šis aspekts interesē mediju kompānijas - viņi uztraucas par to, ka šādi zūd cilvēku spēja uztvert un iegaumēt reklāmas…)