Vakar Jurģis Ķiršakmens sava blogā, nevar gan īsti saprast cik nopietni, nāca klajā ar uzsaukumu, ka blogošana, pavei, esot kaitīga Latvijas ekonomikai, jo lielākā daļa blogeru takš ierakstus veido darba laikā. Lai nu kā tur arī nebūtu, savs racionālais kodols šajā uzsaukumā ir, līdz ar to es te tā aizdomājos: diez, cik Latvijas blogeriem šī nodarbe ir viņu darba devēja akceptētā un atbalstīta?
Protams, ar mani un maniem kolēģiem Juri Kažu, Edmundu Rudzīti un Māri Zanderu viss tā kā būtu skaidrs - šķiet, darba līgumā pienākums “blogošana” gan nav ierakstīts, tomēr reālajā dzīvē tas ietilpst mūsu pienākumu sarakstā, protams, cik nu laika tam izdodas izbrīvēt no visiem pārējiem pienākumiem (ar ko arī parasti izskaidrojami ilgstošie pārtraukumi starp ierakstiem manā blogā). Tas pats acīmredzot attiecas arī uz Dienas Biznesa un Zemgales Ziņu blogeriem. Un ne jau bez darba devēja ziņas savu viedokli pauž no malas pieaicinātie Nozares blogeri, kā arī V-Dienas un L-Dienas blogeri. Toties pavisam droši ir zināms, ka Ramūna lieliskais basketbola blogs nu nekādi nav LETAs atbalstīts… :)
Spriežot pēc visa arī Edgara blogošanu visnotaļ atbalsta viņa darba vieta, RIDemo. Tas pats droši vien attiecas uz Kristapu. Arturs un Sandis, šķiet, ir brīvmākslinieki, un dara to, kas ienāk prātā. Par pārējiem īstas skaidrības nav. Pieļauju domu, ka par Kaspara, Arta, Maira un Maksima blogošanu darba devēji ir informēti un pret to īpaši neiebilst, lai arī aktīvi neatbalsta. Grūti spriest kā šajā ziņā ir Tomam, Raimondam un pašam Jurģim. Pavisam nav skaidrs kā attiecības ar darba devējiem ir sakārtotas otram Kristapam, Dainim un Līgai, kā arī Mārcim un pārējai raibajai kompānijai, kas apvienojusies zem nosaukuma IT blogs. Reinis, kā zināms, ir students, līdz ar to blogojot viņš var tikai kaitēt pats sev :) Visbeidzot par Onkuli skaidrs nav pilnīgi nekas, ieskaitot viņa vārdu…
Gan jau, ka kādu esmu piemirsis pieminēt… bet vispār būtu jau interesanti uzzināt ko šo un citu blogojošo Latvijas pilsoņu darba devēji saka par viņu nodarbi. Man gan ir zināmas aizdomas, ka vairumā gadījumu darba devēji to nemaz nezina. Bet žēl. Galu galā, korporatīvā blogošana pašlaik Latvijā, šķiet, neeksistē vispār, līdz ar to es ar visnotaļ lielu interesi gaidu, kad kāds uzņēmums atklās, ka viņu darbinieku vidū ir fantastiski cilvēki ar pieredzi blogošanā un sāks viņus izmantot korporatīvā tēla un komunikācijas ar sabiedrību veidošanā (Nozares un masu mediju, piemēram, Dienas Biznesa un Zemgales Ziņu, mēģinājumi tiek ieskaitīti tikai daļēji). Interesanti, kurš būs pionieris šajā jomā?
25 komentāri
-
Iepriekšējā kantorī priekšniecība zināja un īpaši neiebilda, galvenais, lai darbi laikus pabeigti. Tagad - cenšos savu ekrānu novākt, kad kāds staigā aiz muguras :)
autors: Antuanete 26 Jūlijs, 2007, 11:50
-
Nu man darba devējs neko sliktu par blogošanu nesaka :)
autors: marcis 26 Jūlijs, 2007, 12:11
-
Es domāju, ka vislabāk ir pieturēties pie principa - ja raksti korporatīvo blogu, tad dari to darba laikā, bet ja raksti privāto blogu, tad dari to ārpus darba laika.
Manuprāt ir ļoti neefektīvi censties darīt daudzas dažādas lietas vienlaicīgi un pārslēgties starp pilnīgi dažādiem kontektstiem. Efektīvāk būs 8 stundas koncentrēties tikai darba lietām un pēc tam koncentrēties uz privātajām lietām, nevis 10-12 stundas paralēli darīt gan darba lietas, gan privātās lietas.
Attiecībā par sevi - daudzi raksti blogā ir par tām e-lietām, kas saistās arī ar manām darba aktivitātēm, bet tomēr blogu pozicionēju kā savu privāto, lai kāds neasociētu manu viedokli un aktivitātes ar kompānijas viedokli un aktivitātēm. Un tādēļ arī rakstu blogu ārpus darba laika :)
autors: Raimonds 26 Jūlijs, 2007, 12:14
-
Nu es savam darba devējam uzreiz pateicu, ka tagad rakstu publisko blogu. Reizi pa reizei viņš paskatās, ko esmu sarakstījis. Tā kā kopumā galvenais ir padarīts darbs nevis atsēdēts laiks, tad problēmu nav! :)
Par Elvi varu sacīt, ka viņš arī sava veida brīvmākslinieks!autors: Mārcis Balodis 26 Jūlijs, 2007, 12:51
-
Xe xe.. Nu man ar to blogošanu ir tā, ka principā cenšos darba laikā nerakstīt blogam, jo pietiek darba ko darīt. Pēc darba gan, mājās pārnākot, bieži vien sēžu līdz vēlai naktij un gatavoju rakstus, kurus man atliek vien nopublicēt nākamajā dienā. Darba devējs zināt zina, ka man ir blogs, bet neko vairāk - nedomāju, ka tas viņu interesē - viņš drīzāk uzskata, ka blogošana ir tāda vien muļķošanās.. :)
autors: krizdabz 26 Jūlijs, 2007, 13:35
-
Lieliski rūkts, Raimond!
Starp citu, par to, ka multitaskings principā neeksistē, jo nevar jau darīt daudzas lietas vienlaikus, var tikai nepārtraukti pārslēgties no vienas lietas uz citu, un katra pārslēgšanās prasa laiku, kā rezultātā cieš visu darāmo darbu izpildes laiks un kvalitāte - par to nu gan es esmu pilnībā pārliecināts.autors: Uldis Zariņš 26 Jūlijs, 2007, 13:37
-
Rakstīšana pati par sevi ir laba lieta. Rakstot cilvēks pats iemācās skaidrāk, kvalitatīvāk un efektīvāk noformulēt savas domas un viedokļus, kā arī uzlabo savu valodu. Neko ļaunu es šeit nesaredzu. Ņemot vērā, ka lielākā daļa no darbinieku tāpat lielu daļu laika zīmē ķinķēziņus un neko prātīgu nedara - lai tad labāk to laiku izmanto kaut nedaudz lietderīgāk - rakstot kautko.
Vai tad nu visi raksta tik kvalitatīvus un garus rakstus, ka jāuztraucās par laiku, kas tiek pazaudēts no darbalaika?
autors: mxz 26 Jūlijs, 2007, 14:37
-
Nedomāju, ka darba devējam tas būtu jāzin. Tas nav nekas īpašs. Tāpēc tikai loģiski, ka neko par to neesmu stāstījis arī pats.. Citi, piemēram, darba laikā runā pa mobilo telefonu. Vai tad tāpēc vajadzētu darba devējam stāstīt ar ko un par ko un cik ilgi..?
Ar koorporatīvajiem blogiem ir savādāk. Tur gan jāpiekrīt, ka tos Latvijā neraksta gandrīz nemaz. A žaļ starpcitu.. Bet līdz tam mums arī vēl jānonāk, jo kā jau ar visām lietām- tās pie mums atnāk stipri vēlāk un tad tā ar lielu blīkšķi- tipa sensācija notikusi..
autors: pbs 26 Jūlijs, 2007, 15:16
-
Katram savi motiivi, idejas un paarlieciiba. Blogoshana ir tikai viens veids kaa to paust, un noteikti ka ir desmitiem (simtiem?) citu veidu, kaa dariit to, ko veelas. Blogoshanu, savaa zinjaa, vareetu saliidzinaat ar streetart…
autors: Arturs Mednis 26 Jūlijs, 2007, 15:59
-
Kādēļ uz visiem blogiem ir saites uz to sākumlapām, bet manā gadījumā uz rakstu par kodari.lv? Slēptā reklāma? ;)
autors: Kristaps Kaupe 26 Jūlijs, 2007, 18:53
-
Ups :)
autors: Uldis Zariņš 26 Jūlijs, 2007, 21:30
-
Nu nezinu ko lai saka, principaa jau blogs ir maajas lapa, vietne, vai kaa veel latviski to nosauc vai arii taas sastaavdala. Lidz ar to nesaprotu, par ko taada uztraukshanaas? Viens atjauno blogu, viens - maajas lapu. Nu un?
Lielaaka problema imho ir Skype, ICQ darba laikaa, emaili, draugiem lv, oho.lv, face.lv utml:) filmu kachaashana, mp3 klausiishanas, online radio klausiishanas un trafika dedzinaashana, speelju speleeshana utml??? :)))
autors: Sandy 26 Jūlijs, 2007, 21:40
-
Ak, jaa, ko lai saka par tiem kas lasa delfi, tvnet, seezh forumos, utml? :)
autors: Sandy 26 Jūlijs, 2007, 21:58
-
Sandi, šī nu gan ir nedaudz cita opera. Protams, tevis minētie Skype, draugiem.lv, komentēšanās portālos u.t.t. ir daudz nopietnāki (un populārāki) produktivitātes zagļi, bet es ar nodomu nepieminēju tos savā ierakstā, ar domu, ka blogošana tomēr ir galvas tiesu augstāks pašizpausmes veids, un ja uzņēmumi būtu gudri, viņi šo darbinieka vēlmi pašizpausties varētu arī izmantot savā labā, atbalstot un formalizējot šo aktivitāti, ar nosacījumu, protams, ka auditorija zina, ka cilvēks ir šīs kompānijas darbinieks, vai pat piedāvājot veidot uzņēmuma blogu.
autors: Uldis Zariņš 27 Jūlijs, 2007, 09:33
-
Klau, Uldi, tu, iespējams, neesi informēts, bet mums ir vēl kāda vieta Latvijas netā, kur cilvēkiem/darbiniekiem ir atļauts un pat ieteicams katru dienu blogot:) www.cosmo.lv/blog .
Un kurš teica, ka vieim blogiem LV jāizskatās vienādi (ja tev rodas pretenzijas pret bloga dizainu:))?
Mūsējais, meiteņu, ir šāds. Priekā!autors: meitene 27 Jūlijs, 2007, 11:14
-
RIDemo blogs pretendē uz nosaukumu korporatīvais blogs, jo šis blogs nav mans personīgais. Šī bloga mērķis ir padalīties ar jauniegūtajām zināšanām arī ārpus organizācijas. Uzņēmuma iekšienē ir paredzēts laiks inovāciju veikšanai: tostarp blogu lasīšanai, iegūto zināšanu nostiprināšanai iekšējā zināšanu pārvaldībā. Blogs tā ir lieliska iespēja iegūt informāciju, viedokļus par noteiktu tēmu arī ārpus organizācijas, gūt profesionāļu vērtējumu un vienlaikus parādīt arī mūsu darbu, idejas, vērtības. Piemēram, kolēģa Kārļa raksts par Web izstrādes standartiem - guva plašu atsaucību un komentārus, vienlaikus arī mēs guvām iespēju uzzināt citu domas par šo jautājumu, pieredzi.
Blogošana var būt pilnīga laika šķērdēšana, ja vien nav nolikts konkrēts mērķis, kādēļ tos blogus lasi. Ja par pilnīgi nesaistītu tēmu un uzņēmumam no tā tikai zaudējumu par darba neefektivitāti, tad tas ir slikti. Tomēr, prasmīgi to izmantojot, var panākt arī pozitīvu efektu.
Turklāt piekrītu iepriekš minētajiem viedokļiem: mūsdienās arvien mazāk cilvēku lasa literatūru, avīzes, raksta vēl mazāk - izņemot e-pastus. Blogā tā ir iespēja trenēt valodu, stilistiku, mācīties komunicēt. Vienlaikus ir jābūt gatavam uzklausīt kritiku, argumentēt. Kurš uzņēmums gan nevēlās sev šādu darbinieku ar tādām prasmēm? :)autors: Edgars 27 Jūlijs, 2007, 12:04
-
Es gan neesmu blogeris, taču esmu cilvēks, kas strādā 8h pie datora. Un ja man būtu visas astoņas stundas jākoncentrējas tikai un vienīgi uz darbu, tad drīz vien nonāktu psihenē. Lai tā nenotiktu, daudz laika tiek iztērēts, izmantojot ar darbu nesaistītus un man interesējošus interneta resursus. Un pieminēt blogera radītos zaudējumus ir pilnīgi lieki. Blogeris ir cilvēks, kas domā un izpaužas savā veidā, turpretīm n-tie cilvēki, kas darba laikā izmanto dr….lv un spēlē flash spēlītes, ar katru dienu notrulinās tikai un patiešām rada zaudējumus, jo viņi ir krietni vairāk par blogeriem.
autors: S 27 Jūlijs, 2007, 12:20
-
Meitene, ups, vainīgs, zināju, bet piemirsu pieminēt…
autors: Uldis Zariņš 27 Jūlijs, 2007, 14:42
-
meitene 27 Jūlijs, 2007, 11:14 “Blogā tā ir iespēja trenēt valodu, stilistiku, mācīties komunicēt. Vienlaikus ir jābūt gatavam uzklausīt kritiku, argumentēt.”
Nu jā, tā jau agrāk arī Solitaire spēlēšana trenēja domāšanu, mācīja prognozēt savu rīcību, pieņemt taktiskos lēmumus utt. :-)
Interesanti, ka vadība parasti piever acis uz visām šīm itkā ārpusdarba aktivitātēm (blogošana, skypošana, draugošana utt.), ja vien cilvēks sēž pie sava datora un vismaz ārēji imitē kaut kādu darbību.. nu varbūt vienīgi vēl pīppauze kā puslīdz akceptējams izņēmums. Nez kāda būtu attieksme, ja darbinieks tā vietā sēdētu kājas uz galda salicis un lasītu kādu grāmatu, kas droši vien būtu vērtīgāka par n-tajiem blogiem kopā ņemtiem?autors: RobM 29 Jūlijs, 2007, 00:45
-
Piekrītu S. Ir divu veidu
autors: kintu 31 Jūlijs, 2007, 19:12
-
Piekrītu S. Ir divu veidu darbi – rutīna un radošs. Un darot radošu darbu neviens stundas neskaita. Un blogus jau visdrīzāk rakstīs radošie darbinieki, kuriem vajag ik pa laikam atslēgties un atpūtināt smadzenes. Bez tam blogošana var būt labs līdzeklis iedvesmas radīšanai. Tā ka apgalvojumi, ka blogošana kaitē ražīgumam, nav patiesi.
autors: kintu 31 Jūlijs, 2007, 19:17
-
Vadu uzņēmumu un zinu, cik izdomas bagāti darbinieki ir, kad jāatrod iemesli, lai nestrādātu. Blogi ir viens no variantiem. Un par ražīguma celšanu, lasot blogus u.c. interneta lietiņas, protams, nevar būt ne runas.
Cita lieta, protams, Ulda jau sākotnēji uzdotais jautājums par blogu kā uzņēmuma atpazīšanas zīmi. Par to patiešām uzņēmumiem būtu vismaz jāpadomā.autors: Vadītājs 1 Augusts, 2007, 17:53
-
Skatos ka ljoti laba diskusija izveersaas par sho teemu. Es esmu par blogiem. Agraak jau raxtiiju, skjiet, savaa blogaa, ka bloga autoram vinja blogs ir vinja CV. Taa pat kaa profils draugos, un citur. Tas, skjiet, arii ir tas, par ko Uldis runaa - kaa panaakt lai shis “laika zaglis” paarveershas par labu papildus riiku uznjeemuma attiistiibaa. Un es nerunaaju par korporatiivajiem blogiem, bet par personiskajiem. Vai arii - ja nav noteikta pamatdarba, kaa dazhiem no piemineetajiem, tad kaa lai blogs dod papildu ienaakumus, apvienojot to ar izklaidi, laika pavadiishanu, atpuutu vai pashizteikshanos, kas nu kuram ir svariigaaks…
autors: Arturs Mednis 3 Augusts, 2007, 12:45
-
Man šķiet ar noslodzi viss ir kārtībā, ja jau uz šo postu komentēt iespēja parādijās šāda dienu skaita… ;)
Pieņēmums par mani ir visai pareizs- darba devējs ir infomēts, nosacījumi ir atrunāti, tie ir arī publicēti /Par autoru. Nekādi īpaši stimulēts šis pasākums netiek. Pats domāju, ka būtu absurdi, ja darba devējs mēģinātu tieši vai pastarpināti finansēt katra personīgo “smilšu kasti”. Šis nav koporatīvais blogs. Bet darba devējam arī nav iebildumu, kamēr vien tiek ievēroti konfidencialitātes un privātuma nosacījumi attiecībā uz to, tā klientiem un sadarbības partneriem- kas nav tikai blogošanas jautājums, protams.
Ja iet šajā dziļāk, tad šis jautājums nav ne melns, ne balts. Pieminēšu tikai dažus no aspektiem par ko esmu aizdomājies pats-
1) Es darbojos interaktīvā industrijā (jebkādās tās disciplīnās), kas ir pārāk strauji augoša un mainīga, lai ikviens varētu sajusties eksperts, paliekot uz vietas. Blogu lasīšana un sava viedokļa un ideju formulēšana man ir daļa no mācīšanās procesa. Darba devējam ir jāstimulē profesionālo zināšanu apguve.
Ja šajā iet dziļāk- ne jau vienmēr tēma sakrīt un ne visiem tas ir tik nevainīgs process.
2) Darba devējs baidās no tā ko nepārzin. Pagājušajā gadā mācoties mārketinga komunikāciju teoriju apguvu nedauz jauna- ne tikai Latvijā darba devēji nezin kā ar blogošanu tikt galā. Un vai vispār jātiek galā. Tajā pašā laikā eksistē atbildes (pieņēmumu formā) ko nozīmē pareiza rīcība no darba devēja. Tai skaitā par ētiku un iegūšanu no tā, ka darba ņēmējs blogo. Tiesa gan- šī jau nu nebūs tā teorijas daļa, kas paliks nemainīga. Un tajā nav viennozīmīgu / nediskutējamu atbilžu :)
3) Pārmērības un bezmērķība nav labi. Starp 5 - 10 cigaretēm un 2 paciņām cigarēšu dienā ir starpība. (Tā bija hiperbola, “tiem, kas tankā”.)
Visādi citādi- vienai liela daļai būtu tikai jāpateicas tiem darba devējiem, ka darba līgumos nav strikti atrunāti nosacījumi kādiem nolūkiem ir izmantojama darba devēja infrastruktūra un resursi. Daudzās rietumvastīs tas ir pietiekami strikti definēts, pat SME uzņēmumos.
Turpinām disputu, ja vēlaties.
23 komentāri par šo tematu visnotaļ populārā blogā ir smieklīgi. Tas nozīmē, ka vienai daļai ir vasara un otrai ir diezgan vienaldzīgs šis temats.
autors: Mairis Skuja 8 Augusts, 2007, 22:51
-
[…] 1) Aizdodieties un iekomentējiet savu viedokli pie Ulda Zariņa “Par blogeriem un viņu darba devējiem”. Karsts temats, manuprāt. […]
autors: Vasara. Atvaļinājums. Zemas lietderības publikācija. | Globālais Veikals (Beta 2) 8 Augusts, 2007, 23:43