Neizsakāms bija mans prieks, kad Latvijā beidzot parādījās teksta reklāmu pakalpojums TextAds. Protams, nav jau Google AdSense, no konteksta atkarīgas reklāmas piedāvātas netiek, taču beidzot interneta resursu saimniekiem parādījās iespēja izmantot šo gana efektīvo (palasiet jebkuru pētījumu par interneta reklāmas lietojamības aspektiem) reklāmas veidu un atbrīvoties no kaitonošajiem reklāmas baneriem. Izskatās, ka šo iespēju ir atzinīgi novērtējusi virkne resursu - sākot no tādiem cienījamiem resursiem kā 1188, Apollo un Diena un beidzot ar mazāk zināmiem, piemēram, Salidzini.lv vai Pirtslietas.lv.

Kā sokas ar reklāmdevēju piesaistīšanu - spriest, protams, ir grūti. Vismaz šovakar, papētot vairākas partneru lapas, visās tiek attēlotas tikai divas reklāmas - autonomai Rentalcar un sludinājumu serverim Klimpa.lv (neriskēju ielūkoties, atvainojiet, bet man doma par saturu, kas atrodams resursā ar nosaukumu Klimpa, šķiet teju vai fiziski derdzīga).

Lai nu kā tur arī nebūtu, relatīvi nesen, šķiet, veidojot ierakstu par reģionālajiem resursiem Cēsis24, Valka24 un citi 24, pamanīju, ka TextAds sava satura reklamēšanai izmanto gan Dienas Bizness, gan Diena (ja nemaldos - Lietišķā Diena). Jāsaka, manam priekam par to, ka mūsu mediji ir aizdomājušies līdz šādam gājienam ar zirdziņu (padomājiet, šādi Dienas Bizness var reklamēt savu saturu L-Dienā!) nebija robežu. Manuprāt cilvēku uzmanību ļoti veiksmīgi piesaista teksta reklāma, kas mudina apmeklēt konkrētu plašākai auditorijai saistošu ziņu, nu, piemēram, “Emsis domā par atkāpšanos”. Un otrādi, reklāma “Jauns - atraktīvs - neaizmirstams Sludinājumu Serveris” manī neizraisa ne mazāko vēlmi uz tās noklikšķināt. Iegaumējiet, dārgie Klimpas veidotāji - ne jau jūsu sasodītā lapa interesē cilvēkus, bet gan iespēja izīrēt dzīvokli Purvciemā.

Un, protams, ļoti interesanti būtu uzzināt cik efektīva ir šāda reklāma, kāds ir šo reklāmu CTR, vai ieņēmumi no reklāmas reklamētajā lapā atpelna teksta reklāmas izdevumus (atvainojiet par kalamburu). CooLynX, varbūt padalīsies ar informāciju? ;)

Lielisks ieraksts (un komentāri) par šo tematu Raiena Šolina blogā. Ja tā pavisam īsi - tāpēc, ka to var izdarīt. Ja nedaudz izvērstāk:

“Lai gūtu panākumus interneta ērā ziņu organizācijām ir jākustās ātrāk kā drukātajai presei. Tas nozīmē arī īsu video stāstiņu filmēšanu un publicēšanu lielā vairumā, kurus uzņēmuši esošie medija darbinieki, kuri atrodas notikuma vietā. Reizēm viņus sauc par reportieriem.”

Es no savas puses piebilstu - reizēm tos arī sauc par lasītājiem; tiem indivīdiem, kuri iesūta savus video medijiem.

Vakar pārlaižot acis RSS lentai pamanīju ziņu par to, ka Limbažu pilsētai ir izveidots jauns portāls - www.limbazi24.lv. Pēc tuvākas izpētes izrādījās, ka tam ir arī vecākie brālīši - Cēsu, Valmieras un Valkas portāli, kurus visus veidojis man līdz šim nezināms uzņēmums Media24. Tā kā reģionālie portāli dažādu apstākļu sakritības rezultātā mani visnotaļ interesē, nolēmu papētīt tuvāk.

Iespaids, vismaz pirmais, ir nebūt ne slikts. Protams, var strīdēties par dizaina risinājumiem, taču vismaz no saturiskā viedokļa manuprāt akcenti ir salikti visnotaļ pareizi - ziņu bloks, notikumu kalendārs, sludinājumi, uzņēmumu katalogs un diskusiju telpa. Patīkamie sīkumi - Vidzemes televīzijas materiālu ievietošana, RSS barotne, visiem resursiem kopīgas sludinājumu un kataloga sadaļas (un, cerams, arī lietotāju profili). Nepatīkamie - pārliekā satura strukturēšana sludinājumu un diskusiju sadaļās. Caurmērā - gana lietojams resurss. Vienīgais - nav gan gluži skaidrs, cik aktīvi cilvēki tiešām lieto šos te portālus; spriežot pēc niecīgā komentāru, sludinājumu un diskusiju skaita - ne pārāk.

Te nu būtu vietā atgriezties pie mana (šausmīgi samudžinātā) ieraksta par hiperlokālajiem medijiem. Proti, iepazīstoties ar šiem resursiem nedaudz tomēr nepamet sajūta, ka cilvēki ir centušies to padarīt lietotājiem atvērtu (jā, apmeklētāji var reģistrēties, kas dod viņiem iespēju ievietot sludinājumus, pievienot notikumus un uzņēmumus, kā arī piedalīties diskusijās; lietotājiem ir pat publiski pieejami profili!), taču kaut kā īsti līdz galam nav izdomājuši kā pamudināt cilvēkus tiešām piedalīties resursa tapšanā. Un tieši šis, manuprāt, ir vienīgais aspekts, kas nosaka to, vai resurss plauks un zels, vai palēnām ieslīgs aizmirstībā.

Atkārtošos vēlreiz - manuprāt šāda veida resursiem ir jāveidojas “no apakšas”, no pašiem lietotājiem, nevis no portāla veidotājiem; līdz ar to sludinājumu un diskusiju sadaļas ir daudz svarīgākas nekā ziņu komponents. Lai cilvēki “dzīvotu” resursā viņiem ir nepieciešams nodrošināt iespēju atrast un apmainīties ar noderīgu informāciju, paust savus viedokli un piedalīties diskusijā. Savādāk mēs iegūstam “apmeklētāju”, nevis “lietotāju”. Puslīdz ciešamu interneta resursu ar nelieliem līdzekļiem var uzcept jebkurš; taču ja veidotāji pareizi atrisina jautājumu par lietotāju iesaisti, tas kļūst par “slepeno ingredientu”, kas nosaka vai resursu piemeklēs draugiem.lv vai klase.lv liktenis.

Katrā ziņā izskatās, ka reģionālo resursu tirgus Latvijā pamazām sāk piesātināties - savas lapas veido vietējās pašvaldības, vietējie mediji un, kā rādās, nu jau arī spēlētāji no malas (varu kļūdīties, taču pēc uzkrītošā pašreklāmas baneru apjoma resursos izskatās, ka aiz tiem stāv Valmieras interneta risinājumu, dizaina un reklāmas aģentūra IGP). Kuram tas izdosies labāk, kā šie resursi savā starpā sadalīs visnotaļ nelielos Latvijas reģionu pīrādziņus - būs diezgan interesanti pavērot.

—————-
Fonā skan: NoMeansNo - Heaven Is The Dust Beneath My Shoes

via FoxyTunes

Šodien (pēc Maira atsauksmes uz šo resursu) iepazinos ar Endija blogu. Un, kā smejies, arī viņš ir sācis apzelēt jautājumu par “Latvijas blogosfēru”. Īpaši neiedziļinoties Endija spriedelējumos par to, kā Latvijas blogosfēru padarīt zaļāku un plaukstošāku, ķeršos klāt pie ragiem pašam vērsim - jēdzienam “Latvijas blogosfēra”.

Ik pa brīdim Latvijas tīmekļa plašumos uzvirmo kašķis par to, kas tad īsti ir blogeris un kas nav. Ne pie kādiem vērtīgiem secinājumiem tas, ja atmiņa neviļ, līdz šim vēl nav novedis. Pēc noklusējuma, šķiet, vēl joprojām ir spēkā tēze “visi, kas raksta Sviesta Cibā vai draugiem.lv, ir puskoka lēcēji, un tikai sauja izredzēto, kuri paši māk uzinstalēt Wordpress un zina kas ir Roberts Skobls, ir tie īstie blogeri”. Apbrīnojami. Man tiešām ir grūti noticēt, ka pieauguši un it kā visnotaļ prātīgi cilvēki kāpj uz vecum vecumā grābekļa - proti, jauc mērķi ar līdzekļiem. Manuprāt blogs kā autora aktivitāšu mērķis (”es uzinstalēšu Wordpress un man būs krutais blogs, kuru visi lasīs, komentēs un atsauksies uz to”) ir zināma infantīlisma pazīme. Taču tieši šāda lielākoties ir blogosfēras ideoloģija, gan pie mums, gan pasaulē.

Latvijā beidzot ir parādījusies un nostiprinājusies blogeru aristokrātija, pareizāk sakot, ir parādījusies blogeru vidusšķira, uz kuras fona pieredzes pagātajiem blogeriem izcelties. Pasaules blogosfēra šim attīstības etapam izgāja cauri gadus 2-3 atpakaļ (atcerēsimies kaut vai tā dēvēto blogeru AAA listi vai Technorati Top 100 varenību). Pasaule griezās ap blogosfēras zvaigžņu plejādi (”par to raksts Skobls, tātad tas ir svarīgi”), taču visbēdīgākais - blogosfēra sevi uztvēra kā kaut ko pavisam atrautu no informācijas procesiem ārpus blogosfēras. Šķiet, Latvijas (tā dēvēto) blogosfēru nupat ir piemeklējusi šī pati mendele. Protams, iemeslus var saprast - neviens cits, atskaitot kolēģus-blogerus, pagaidām šos resursus īpaši par pilnu neņem, un tas dod blogeriem pamatotu iemeslu uzskatīt sevi par alternatīvu (lepnu un gudru, bez šaubām) mediju uzturētājiem.

Es no savas puses teiktu - atslābstiet, mīļie cilvēki. Blogi nav unikāls interneta medijs - tā ir satura vadības programmatūra, kas publicē ierakstus hronoloģiski apgrieztā secībā. Blogs ir līdzeklis, kuru jūs izvēlaties, lai jūsu balss būtu sadzirdama. Blogeri manā uztverē nav ne ar ko labāki vai sliktāki par tiem, kas savu autoritāti līdzpilsoņu acīs iemanto vēstkopās vai forumos - kā vieni, tā otri ir ritentiņi pasaules informācijas apmaiņas Golfa straumē, tikai nedaudz atšķiras informācijas apmaiņas veids. To varētu salīdzināt ar autobraucēju klubiņiem - es esmu SAAB entuziasts, tu esi BMW fanu kluba dalībnieks, bet vienlaikus mēs abi esam automašīnu īpašnieki un satiksmes dalībnieki.

Šķiet visprecīzāk par patreizējo blogosfēras stāvokli ir izteicies viens no maniem mīļākajiem blogosfēras autoriem Hjū Makleods: “With new tools like Facebook and Twitter springing up, there’s no need to have a blog unless you really want to, unless you really want to devote that kind of time and effort to it. As I’ve said more than once before, “Blogging isn’t for everybody, Web 2.0 is for everybody”.

Tāpēc, draugi, nepārspīlēsim savu nozīmību. Protams, blogi ir lielisks pašpublicēšanas rīks, un mērķi veidot blogu tīklus, audzēt blogu popularitāti, veicināt blogu skaita pieaugumu, noskaidrot labākos un populārākos - tas viss ir jauki un cēli. Tikai neaizmirsīsim, ka parastam interneta lietotājam ir dziļi pie mazā, brūnā caurumiņa ķermeņa lejasdaļā vai viņš lasa blogu, vai portālu, vai forumu. Neaizmirsīsim, ka vispirms mēs esam cilvēki, un tikai tagad blogeri (vai eksperti, vai speciālisti). Neļausim formai kļūt svarīgākai par saturu. Svarīgs ir tas ko un kā jūs sakāt - un nekas cits.

—————-
Fonā skan: The Good, The Bad & The Queen - History Song
via FoxyTunes

Šorīt ar gandarījumu secināju, ka ne mani vienu nodarbina jautājums par to, kā aizsargātu saturu (nu, piemēram, kaut vai LETA vai Nozare saturu, kuram bez lietotāja vārda un paroles nu nekādi nevar tikt klāt) padarīt pieejamu Google un citiem zirneklīšiem, lai šis saturs parādītos arī parastiem mirstīgajiem meklēšanas rezultātos. Proti, iknedēļas E-consultancy apkārtrakstā pamanīju, ka šo tematu kā reiz pašlaik apspriež līdzpilsoņi E-consultancy forumos. Gana interesanta lasāmviela, vismaz tiem, kuri zina, ko nozīmē abreviatūra SEO.

Piebildīšu - ne mazāk patīkami, ka viens no piedāvātajiem variantiem kā reiz ir tas, ka arī man bija ienācis prātā, proti - iedot gan lapas apmeklētājiem, gan zirnekļiem par velti nelielu daļu satura; tiesa, mani gan mulsina jautājums - kurš gan uz šādu lapu ievietos saites (kas, kā zināms, ir standarta valūta lapu optimizācijā)? Izrādās, ka ir arī vēl gana viltīgāki risinājumi, kas tajā pat laikā nevar tikt klasificēti kā cloaking, kas Google acīs ir smags noziegums. Būs kādreiz jāmēģina paeksperimentēt kā tas praksē darbojas.

Kā ziņo mūsu kolēģi no Dienas Biznesa, lielākais Latvijas interneta portāls Delfi, kopā ar visu pārējo Delfu saimniecību - portāliem Lietuvā, Igaunijā un Ukrainā - ir pārdots igauņu kompānijai Ekspress Grupp.

Atgādināšu, ka 2004. gada sākumā Delfi jau mainīja īpašniekus, kad Delfi portālu saimniecību no MicroLink (kas nu jau arī paši ir pārdoti) pārņēma Norvēģijas kompānija Findexa, Baltijā pazīstama arī kā Interinfo Baltic (Latvijā šai kompānijai pieder uzņēmums Interinfo Latvija, kas darbojas informatīvo pakalpojumu biznesā). Pirkuma summa - 3,6 miljoni latu.

Tam laikam šī summa, protams, likās astronomiska. Taču paskatoties uz šodienas darījuma summu - 54 miljoni eiro - kļūst skaidrs, ka norvēģi ir gluži labi nopelnījuši… protams, arī Delfu saimniecība ir augusi - klāt ir nācis Ukrainas portāls, un arī Baltijas portālu apmeklētība un ieņēmumi ir auguši. Kā ziņo Dienas Bizness, Delfi aizņem gandrīz pusi Baltijas interneta tirgus, un visticamākais tieši šis aspekts Delfus ir padarījis tik iekārojamus.

Vēl divi interesanti fakti - Ekspress Grupp pēc savas izcelsmes ir laikrakstu izdevniecība. Neesmu gan pētījis, vai viņu arsenālā jau ir kādi interneta projekti, taču morāla skaidra - tālredzīgi domājoši mediju uzņēmumi mēģina nostiprināt savu pozīciju abās frontēs. Domāju, ka Latvijas izdevniecībām būtu vērts aizdomāties par šo te tendenci. Otrs interesantais fakts - neviens cits no lielajiem Latvijas portāliem īpašniekus līdz šim nav mainījis. Nevar saprast, vai īpašnieki negrib no tiem šķirties, vai arī nav pieprasījuma…

Ak jā, un vēl viena nianse - šis pirkums turpina pēdējā laikā novēroto tendenci - sekmīgākie un lielākie Latvijas uzņēmumi pamazām nokļūst lietuviešu un igauņu rokās. Nezinu, kā jums, bet man kļūst nedaudz skumji par to domājot…