Pasaules blogosfērā pēdējās dienās lielu ievērību ir izpelnījies futūristiskais itāļu interneta konsultantu Casaleggio Associates izveidotais video par tēmu “mediju nākotne” (skatīt uz YouTube šeit). Domāju, ka īpaša analīze šeit ir lieka, prognozes vecum vecās - laikrakstu un TV izzušana ap 2012. gadu un pilnīga Google dominance ap 2050. gadu. Ja gribat dzirdēt manus vientiesīgos komentārus - manuprāt attīstības scenārijs ir samērā utopisks un sekls (it īpaši atsevišķu kompāniju un produktu - Google, Amazon, Second Life - izcēlums šķiet aiz matiem pievilkts). Taču ir arī pāris ļoti atzīstami domu graudi - man personīgi visvairāk simpatizēja prognoze par to, ka esošie autortiesību mehānismi pārstās darboties. Kopumā vērtējot - galvenās attīstības tendences šķiet visnotaļ ticamas (ja nu vienīgi nedaudz sasteigta šķiet hronometrāža), taču tālākās nākotnes vīzija gan nepārliecina.

Piebildīšu - man ne pārāk patīk šāda veida prognozes un scenāriji. Pārāk daudz patreizējā interneta un mediju situācijā ir dažādu X faktoru, kas notikumu attīstību var savērpt neparedzamā virzienā. Taču, no otras puses, pāris lietas, par kurām es gadus pāris atpakaļ vēl runāju vēlamajā izteiksmē, nupat jau ir sākušas pamazām īstenoties, piemēram, OpenID platformas rašanās un satura apzīmogošana lietošanas apjomu noteikšanas nolūkos.

Jau komentāros pie manis publicētās norādes uz interviju ar Džeikobu Nīlsenu nedaudz sanāca pieskarties jautājumam - cik pamatota ir šī lietojamības eksperta autoritāte? Man personīgi ne viens vien viņa apgalvojums šķiet krietni vien aiz matiem pievilkts un so 90ies. Protams, viņš bija, šķiet, pirmais, kas sāka pētīt šī jaunā medija - interneta - lietojamības jautājumus, un šī joma ir lielā mērā attīstījusies pateicoties viņa pētījumiem. Tomēr pasaule iet uz priekšu, interneta vide attīstās, tāpat mainās arī interneta lietotāju pieredze un līdz ar to arī šī medija lietošanas paradumi… Un brīžiem šķiet, ka Nīlsens no vizionāra ir pārtapis par reakcionāru.

Manā vietā šo pieņēmumu šodien ir lieliski noilustrējis Džošua Porters savā blogā Bokardo:

Šodien uzdūros arī gana interesantiem datiem par mobilā interneta lietošanu - dati nāk no comScore un Telephia kopīgi veikta pētījuma par šo tēmu.

Tad nu lūk, cipari rāda, ka šī gada janvārī gan Apvienotajā Karalistē (sauktā arī parAngliju), gan Amerikas Savienotajās Valstīs (sauktās arī par ASV) 19% interneta lietotāju ir izmantojuši arī mobilo internetu; tīrajos skaitļos šis cipars Anglijā ir 30 5,7 miljoni,bet ASV - 159 30 miljoni cilvēku.

Interesanti ir tas, ka mobilā interneta lietotāju vidū ir daudz lielās jauniešu un vīriešu īpatsvars. “Parastā interneta” lietotāju vidū cilvēki līdz 35 gadiem Anglijā veido 39% no kopējā interneta lietotāju skaita un ASV - 36,5%, savukārt vīriešu procents attiecīgi ir 54% Anglijā un 49% ASV. Toties mobilā interneta lietotāju vidū cilvēku līdz 35 gadiem Anglijā ir 67% un ASV 46%, savukārt vīriešu - Anglijā 63% un ASV - 60%.

Neesmu manījis šādus pētījumus par Latviju, bet varētu būt interesanti (pieļauju domu, ka statistiskā proporcija varētu būt līdzīga, taču par apjomu gan grūti spriest). Starp citu, mani pēdējā laikā sāk mulsināt jautājums - vai tas, ka es uz Opera Mini ar savu SE K610i aplūkoju web lapas skaitās mobilā interneta izmantošana, jeb par tādu tiek uzskatīta tikai WAP izmantošana?

Domājams, ka jebkurš, kurš kaut vai virspusēji ir interesējies par lietojamības jautājumiem, būs saskāries ar Džeikoba Nīlsena vārdu - ja kādu uz šīs mazās, smieklīgās planētas ir iespējams nosaukt skaļajā “lietojamības guru” vārdā, tad tas noteikti ir viņš. No otras puses - viņa viedokļi nereti mēdz būt visai diskutabli, un viņa slavenie Top 10 saraksti nebūt nav tikpat pašsaprotami un neapstrīdami kā desmit baušļi.

Lai nu ko jūs arī par šo puisi nedomātu, vienmēr ir interesanti palasīt ar nejauši uzraktu interviju ar Džeikobu Nīlsenu resursā e-Consultancy - visnotaļ interesanta lasāmviela. Visu samērā garo interviju nepārstāstīšu, lasiet nu vien paši, pieminēšu vien to, ka man personīgi ļoti interesanta šķita viņa atziņa par RSS lietošanas paradumiem - proti, ne kuram katram cilvēkam RSS ir piemērotākais informācijas uzņemšanas veids; dažādiem cilvēkiem ir dažāda līmeņa tolerance attiecībā uz informācijas plūsmu; dažiem tiešām der RSS ziņu lasītājs, bet citiem pilnīgi pietiek ar ikdienas vai iknedēļas ziņu apkopojumiem e-pastā. Manuprāt ļoti labi padoms.

Gunta ieraksts šorīt lika man beidzot saņemties un atgādināt jums, ka vēl esmu dzīvs (un spārdos). Uzreiz jāatvainojas tiem, kas gaidīja trešo ierakstu par Internet World 2007 un tā arī nesagaidīja - toties varu pastāstīt, ka esmu apņēmies šī mēneša laikā mazliet detalizētāk iztirzāt dažas šajā pasākumā cilātās tēmas un piedāvāt jūsu uzmanībai interesantāko semināru PowerPoint prezentācijas ar saviem komentāriem.

Kas noticis pasaulē, kamēr es vazājos apkārt pa pasauli? Daudz kas, visdrīzāk jau paši esat lietas kursā. Tāpēc piedāvāšu vien kospektīvu sarakstiņu ar lietām, kas pievērsa manu uzmanību pārskatot RSS barotnes.

• Webby ir izdāļājuši balvas labākajiem pagājušā gada interneta projektiem. No mediju lapām balvas ir ieguvuši BBC News, kas ieguva gan Webby, gan tautas balsojuma balbu ziņu kategorijā, laikrakstu kategorijā pie Webby tika Guardian Unlimited , toties pie skatītāju simpātiju balvas - NYTimes.com. Nebūt ne pārsteidzoši pie balvas TV kategorijā tika projekts Current TV. Ak jā, un burvīgais The Onion savāca abas balvas humora kategorijā.
• Pamatīgas zemestrīces sacēla baumas un runas par dažādiem pārpirkšanas darījumiem. Interneta speciālistus noteikti visvairāk satrauca baumas par to, ka Microsoft varētu apvienoties ar Yahoo! - tiesa, tikpat ātri uzpeldēja informācija par to, ka abu pušu pārrunas ne ar ko nopietnu nav beigušās - kā rādās Yahoo! nav izrādījuši īpašu interesi par iespēju nokļūt Bila paspārnē. Toties ziņas par to, ka News Corp. (cita starpā arī MySpace īpašnieks) varētu pārpirkt Dow Jones, respektablā The Wall Street Journal izdevējus, un kanādiešu informācijas moguli Thomson varētu iegādāties britu ziņu aģentūru Reuters gan izrādījās pavisam nopietnas. Par lielu atvieglojumu mediju ekspertiem Dow Jones atteicās pārdoties, tomēr Reuters gan vēl apdomājot iespēju pārdoties.
• Visbeidzot šodienas interesantākā ziņa - sociālais mūzikas tīkls Last.fm atver video sadaļu. Jaukākais ir tas, ka Last.fm puiši nezaudē fokusu - jaunajā sadaļā būs pieejami tikai muzikas video ieraksti, pie tam pilnībā legāli (atšķirībā no, teiksim, YouTube - ar EMI, Warner un virkni neatkarīgo izdevēju Last.fm līgumi jau ir kabatā). Malači, lai izdodas.

Pirmkārt, laikam jau jāatvainojas par pēdējā laikā apsīkušo informācijas plūsmu - laiks diemžēl ir visai neelastīga matērija un visam tā nu nekādi nepietiek…

Taču ir arī labā ziņa - šovakar es dodos uz Londonu, kur trīs dienu garumā apmeklēšu pasākumu Internet World 2007. Tad nu lūk, sveci zem pūra (jeb kāds nu tur bija tas teiciens) turēt es netaisos, un cik nu vien spēšu centīšos interesantākās lietas noreportēt arī jums.

Kā latvju mēlē mēdz teikt - stay tuned!

Džošua Porters savā blogā Bokardo.com sniedz elegantu atbildi uz mūžseno jautājumu: kas ir svarīgāks, dizains vai saturs?

Piekrītu par visiem 100 procentiem.

Šodien samērā nejauši uzdūros ārkārtīgi jaukam resursam par Web 2.0 un sociālo mediju lietām, Social Media Today, kurā savas domas par šīm tēmām publicē apmēram 40 šīs tēmas eksperti. Lasiet uz veselību!

Jāsaka, nebiju par to līdz šim aizdomājies, bet patiesi - ja jau cilvēks spēj darboties vairākuzdevumu režīmā, piemēram, vienlaikus strādāt pie datora un skatīties TV, tad jau sanāk, ka diennaktī ir vairāk stundu kā 24, vai ne? Par to, cik tad īsti gara ir modernā homo sapiens diena, pēdējā laikā ir veikti vairāki pētījumi - tā, piemēram, MTV 2005. gadā ir secinājuši, ka dienā ir 32 stundas, no kurām 6,5 tiek veltītas saskarnei er medijiem, savukārt OMD un Yahoo! pagājušajā gadā ir nonākuši pie secinājuma, ka dienā ir 43 stundas, no kurām 16 ir veltītas medijiem.

Lai kā nu tur arī nebūtu, skaidrs, ka cilvēki aizvien vairāk laika pavada vienlaikus darot vairākas lietas - tieši šī parasti tiek minēta kā viena no galvenajām pazīmēm, kas raksturo jauno paaudzi, jeb Generation Y vai Millennials. Pēc pētnieku aplēsēm vidēji apmēram 25-30% no kopējā laika, kas tiek veltīti saskarei ar medijiem, tiek pavadīti vienlaikus uztverot vairākus mediju kanālus. Un visinteresantākais ir tas, ka šī spēja, šķiet, ir pielipusi arī bērniem- kā liecina nesen publiskota NPD Group pētījuma dati, bērni vecumā no 2 līdz 12 gadiem līdzīgu sava brīvā laika daļu pavada vienlaikus darot vairākas lietas.

Kāpēc tas ir tik svarīgi? Atbilde ir vienkārša - spēja vienlaikus uztvert vairākus informācijas kanālus būtiski ietekmē cilvēka spēju iegaumēt un atcerēties informāciju. Pagaidām neesmu uzdūries nopietniem cipariem, kas to apliecinātu vai noliegtu, taču man ir nelāgas aizdomas (pilnīgi nezinātniskas), ka rezultātā cilvēku uztvere kļūst seklāka un virspusīgāka, mazinās spēja nopietni iedziļināties lietās un analizēt tās; lai gan no otras puses, protams, viņi var uztvert daudz vairāk informācijas daudz straujākā tempā. (Protams, ne jau šis aspekts interesē mediju kompānijas - viņi uztraucas par to, ka šādi zūd cilvēku spēja uztvert un iegaumēt reklāmas…)

Laiks ne tikai nav zaķis, tas ir kaut kas daudreiz trakāks - teiksim, prusaku bars, kas aizjoņo uz visām pusēm virtuvē iedzēšot gaismu. Ar to es gribu teikt, ka pie labākās gribas ne vienmēr izdodas izvērsti un argumentēti šeit izteikties par jaunajām un interesantajām lietām. Tāpēc ieviesīšu ierakstu kategoriju (gana populāru daudzos ārvalstu blogos) - saites uz citiem interesantiem informācijas krikumiem blogosfērā un ne tikai, kurus, manuprāt, būtu vērts izlasīt.

Tad nu lūk, iesākumam - divas saites uz diviem rakstiņiem no diviem Latvijas blogosfēras veterāniem, proti:

• Vecais cīņu biedrs laacz filozofē par gaišo nākotni, ja precīzāk, par izmaiņām, kādas informācijas izplatīšanas mehānismos un tās patērēšanas paradumos varētu ieviest elektroniskais papīrs. Man jau nu ļoti simpatizē viņa uzzīmētā nākotnes ainiņas, manā galvā tā zīmējas ļoti līdzīga;
• Savukārt CooLynX izsakās par Dienas jaunāko interneta projektu, nekustamo īpašumu resursu Tirgus Diena. Jāatzīst pats arī nebiju pamanījis šī resursa debiju, tāpēc ar interesi nopētīju un atzinu par gluži labu esam - diezgan drosmīgs mēģinājums sasiet kopā pakalpojumu (sludinājumus) un saturu. Interesantākais, manuprāt, ir tieši iespēja ievietot sludinājumus vienlaikus internetā un laikrakstā - varbūt kļūdos, bet iepriekš šādu lietu Dienas portālos nebiju pamanījis. Jāskatās, protams, kā projekts aizies tautās - konkurence šajā jomā ir gana skarba. Savukārt Arta (un dažu komentētāju) viedoklim par Dienas interneta īpašumu saskaldīšanu tā īsti līdz galam piekrist gan negribas - ar nosacījumu, ja Diena kaut kad izdomās pareizu veidu, kā visu savu saimniecību ciešāk sasaistīt kopā. Bet kopumā man kā optimistam šķiet, ka galvenais ir tas, ka kaut kas vispār tiek darīts interneta resursu attīstībā, nelieli klupieni un konceptuālas neveiksmes šajā nebūt ne vienkāršajā pasākuma ir saprotamas un piedodamas.