Šorīt ar gandarījumu secināju, ka ne mani vienu nodarbina jautājums par to, kā aizsargātu saturu (nu, piemēram, kaut vai LETA vai Nozare saturu, kuram bez lietotāja vārda un paroles nu nekādi nevar tikt klāt) padarīt pieejamu Google un citiem zirneklīšiem, lai šis saturs parādītos arī parastiem mirstīgajiem meklēšanas rezultātos. Proti, iknedēļas E-consultancy apkārtrakstā pamanīju, ka šo tematu kā reiz pašlaik apspriež līdzpilsoņi E-consultancy forumos. Gana interesanta lasāmviela, vismaz tiem, kuri zina, ko nozīmē abreviatūra SEO.

Piebildīšu - ne mazāk patīkami, ka viens no piedāvātajiem variantiem kā reiz ir tas, ka arī man bija ienācis prātā, proti - iedot gan lapas apmeklētājiem, gan zirnekļiem par velti nelielu daļu satura; tiesa, mani gan mulsina jautājums - kurš gan uz šādu lapu ievietos saites (kas, kā zināms, ir standarta valūta lapu optimizācijā)? Izrādās, ka ir arī vēl gana viltīgāki risinājumi, kas tajā pat laikā nevar tikt klasificēti kā cloaking, kas Google acīs ir smags noziegums. Būs kādreiz jāmēģina paeksperimentēt kā tas praksē darbojas.

Šodien pamanīju ziņu, ka meklētājs Ask.com ir laidis klajā jaunu meklētāja vizuālo un funkcionālo noformējumu. Tagad  blakus meklēšanas rezultātiem Ask piedāvā daudz papildus informācijas -  iespējas paplašināt un sašaurināt meklēšanas pieprasījumu, saistītos terminus, foto attēlus un video, informāciju no ziņām un Wikipedia krātuvēm, un ko tik vēl ne. Pie tam visiem par prieku to papildina arī virkne citu garšīgu un vairāk vai mazāk nozīmīgu lietu - piemēram, iespēja mainīt pirmās lapas izskatu vai pievienot sameklētās lapas savai mapei (reģistrētiem lietotājiem, protams). Man tiešām ļoti patīk.

Jāpiebilst, ka līdzīgā virzienā pamazām un ļoti uzmanīgi kustās arī Google, kas nesen paziņoja par Universal Search - proti, par meklēšanas rezultātu skatījumu, kurā tiks apvienoti rezultāti no dažādiem meklēšanas avotiem - tīmekļa, blogiem, attēliem, video un tā tālāk. Tādejādi lietotājs (teorētiski) saņem daudz vairāk vērtīgas informācijas vienkopus. Par šo jautājumu, starp citu, visnotaļ interesants un pamatots viedoklis ir Skotam Karpam - Google meklēšanas rezultātos tiek inkorporēti tikai video no Google Video un YouTube, kā rezultātā pārējie mediji zaudē skatītājus; loģiski, cilvēka acs automātiski koncentrējas uz rezultātu, kura video materiālu var aplūkot turpat meklēšanas rezultātu lapā. Karpa viedoklis - šis ir elegants burkāns, ar kā palīdzību piespiest medijus ievietot savus materiālus tieši YouTube.

Nedaudz paturpinot šo tēmu, ja jums interesē kā citi (daudz mazāki) konkurenti ir īstenojuši meklēšanas rezultātu izvēršanu, ir vērts aplūkot veco, labo Clusty,  (kas gan pēc būtības ir meta meklētājs, jo izmanto citu meklētāju darbu, taču rezultātu interpretāciju nodrošina pats). Vēl varu rekomendēt semantisko meklētāju Hakia, kas vizuāli izskatās it kā gana līdzīgi, taču tehnoloģiski jau ir daudz tuvāks semantiskā tīmekļa principiem. Manuālo pieeju savukārt ir izvēlējies Džeisons Kalakanis, kurš nesen paziņoja par jaunu meklētāju Mahalo, kurā rezultātus iepriekš kompilē redaktori (tikai, atšķirībā no Wikipedia, to dara par samaksu). Un, ja jau sākām runāt par semantisko tīmekli, noteikti ievērtējiet fantastisko pārlūka spraudni BlueOrganizer - papildus informācijas ieguves un sakārtošanas iespējas, ko sniedz šis mazais brīnums, ir absolūti neticamas.

Droši vien jūs jau būsiet ievērojuši, ka web analītika ir viena no tām tēmām, kas mani visnotaļ interesē - un, godīgi atzīšos, galvenokārt tāpēc, ka īpaši nepārzinu šo sfēru - taču gribētu, jo ļoti labi apzinos tās svarīgumu. Viena atziņa, pētot šo jautājumu, man ir izkristalizējusies visnotaļ skaidri - lai sekmīgi izmantotu web analītikas risinājumus, vispirms ir jāzina, kādus datu jūs vēlaties saņemt.

Šķiet precīzāk kā Setam Godinam to nav iespējams pateikt: “Ja jūs nesaprotiet kā mērīt mērķu izpildīšanos un kā analizēt piltuves (funnel - lietotāja ceļš līdz mērķim), neizmantojiet Google Analytics līdz tam brīdim, kamēr jūs to saprotiet.” Kāpēc? Pavisam vienkārši - cilvēka vēlme būt populāram ir stipra, un Google Analytics visādā veidā baro mūsu pašapziņu ar krāsainiem grafikiem - lūk, tik un tik cilvēki ir bijuši pie mums ciemos un aplūkojuši tik un tik lapas.

Taču tas viss nav svarīgs. Godins uzsver: “Kāpēc jums ir šī lapa? Kāds ir jūsu mērķis? Pārdot kaut ko? Saņemt e-pastu? Izplatīt ideju? Lai kas tas arī nebūtu, to droši vien var izmērīt. Un jums tas būtu jādara. Visi pārējie Analytics dati, salīdzinot ar šo ciparu, ir mazsvarīgi.”

Par šo tēmu kā reiz vakar pie pusdienām sanāca runāt ar vienu no mūsu programētājiem, proti - kāpēc reklāmu statistikai vajadzīga informācija par to, no kurienes nācis lietotājs. Pavisam vienkārši - ja jūs zināt no kurienes nāk apmeklētāji, kuri viscītīgāk klikšķina uz reklāmām, ir vērts investēt līdzekļus tajā, lai no šīs lapas dabūtu vēl vairāk apmeklētājus. Vismaz man šķiet loģiski.

Un jūs, kā jūs strādājat ar saviem web analītikas datiem?

Kaut kā gluži nejauši ir sanācis, ka šodien vispirms man piezvanīja meitene no SCL Analytics, kas nodarbojas ar Unica NetTracker un Unica NetInsight web analīzes rīku ieviešanu, bet pēc neilga brītiņa RSS lentē pamanīju rakstiņu par to, kāpēc ir vērts investēt web analīzes rīkos iekš e-Consultancy. Rakstiņš gan tāds īss un skops informācijā (tā mērķis ir nevis informēt, bet pārdot pilno reportu par šo jautājumu), bet galvenā doma jau pareiza - šie rīki ļauj jums vairāk nopelnīt un pareizāk novirzīt mārketinga tēriņus. Diez, cik nopietni Latvijā cilvēki ar to nodarbojas? Vai ir kāds kantoris, kas palīdz saviem klientiem analizēt web statistikas datus? Jeb šajā jomā situācija ir tikpat bēdīga kā lietojamības lietās?

Milzu prieks bija šorīt Edgara blogā izlasīt pamatīgu rakstu par lietojamības pētījumu pamata metodēm - tiešām jauki, ka kāds pamazām sāk runāt par šiem jautājumiem!

Nedaudz paturpinot Edgara blogā lasāmo, man no savas puses gribētos piebilst vēl šādu, lūk, lietu - protams, lietojamības pētījumu metodoloģija, ieskaitot fokusa grupas, screen capture vai eye tracking, ir jauka un vajadzīga lieta, taču tas nebūt nenozīmē, ka šajā jomā neko nevar izdarīt bez īpašām zināšanām. Nebūt nē. Daudzām vienkāršām lietām, manuprāt, pietiek ar nelielu kripatiņu veselā saprāta.

Ņemsim par piemēru elementāru gadījumu no dzīves. Lūk, šorīt e-pastā saņēmu sūtījumu no tirdzniecības centra ALFA (klienta kartes gan man nav, taču reklāmas pastu es tāpat kaut kā pamanos no viņiem saņemt). Vēstule pavisam vienkārša un satur vienu teikumu - “Vairāk īpašo cenu piedāvājumus t/p ALFA veikalos, bezmaksas pakalpojumus un sadarbības partneru piedāvājumus meklējiet šeit.” Ok, klikšķinu uz saites, nonāku lapā, un absolūti neko nesaprotu - nekādu jaunāko piedāvājumu, tikai un vienīgi informācija par to, kādus labumus man dod klienta karte. Manuprāt, ja pastā man tiek piesolīts parādīt piedāvājumus, tad īstajai lapai, uz kuru aizved saite, vajadzētu būt šai te. Rādās, ka e-pasta veidotāji nav lasījuši Jāņa Sprennes nesen rakstīto par piezemēšanās lapām… :)

Un tikai krietnu brīdi vēlāk, jau rakstot šo ierakstu, es pamanīju, ka visi piedāvājumi patiesībā tomēr ir šajā e-pastā vēstulē, tikai… kā attēla fails, kuru, protams, mans uzticamais Gmail ir nobloķējis…

Tā, lūk. Protams, šis gadījums vairāk gan attiecas uz e-pasta lietojamību, tomēr morāle, manuprāt, ir diezgan skaidra:

• E-pasta vēstulē ir pieļautas divas rupjas kļūdas - informācija ir ievietota attēla failā, kuru liela daļa e-pasta klientu automātiski bloķē, un vienīgā saite, kas atrodama vēstulē, aizved uz lapu, kurā nav informācijas, kas saitē ir apsolīta (patiesībā ir vēl trešā kļūda - vēstules tēma ir pilnīgi neko neizsakoša; gan autors, gan tēma ir vienkārši ALFA - un viss);
• Visas šīs kļūdas varēja novērst pavisam vienkārši - nedaudz piedomājot, paskatoties uz sūtāmo vēstuli saņēmēja acīm;
• Rezultāts - domāju, ka tikai retais ALFA klients, kas saņems šo vēstuli, “konvertēsies” - proti, izpildīs iecerēto mērķi un apmeklēs veikalu, kam, savukārt ir tieša ietekme uz biznesu. Un novērst to varēja pavisam vienkārši - sūtot reklāmas pastu nevis ar bildi, bet ar konkrētiem piedāvājumiem teksta formātā, pievienojot saites uz katru konkrēto piedāvājumu un visu piedāvājumu sarakstu.

Tāds, lūk, vienkāršs, un, cerams, pamācošs stāsts par lietojamību. Gaidu paldies no ALFAs par bezmaksas konsultāciju :D

Pirms es dodos uz lidmašīnu - iemetīšu jums šeit nelielu lasāmgabaliņu pārdomām. Viena no tēmām, kas mani pēdējā laikā pamatīgi ieinteresējusi (un par kuru es ceru šo to jaunu uzzināt arī Internet World 2007 pasākumā), ir statistika. Bez sakarīgas statistikas nav iespējams pārbaudīt to, kā web resursi strādā un kādi uzlabojumi tiem ir nepieciešami. Protams, ar cipariem vien šeit nepietiek, vajag arī funktieri par to, kā tad savāktajiem datiem likt strādāt jūsu labā…

Taču atgriežoties pie datu vākšanas - man bija ļoti interesanti no statistikas kompānijas comScore nesen veikta pētījuma, par kuru ziņo Poynter.org, uzzināt, ka trešdaļa interneta lietotāju vismaz reizi mēnesī izdzēš no sava datora cepumiņus, proti, cookies - sīkdatnes, pēc kurām tīkla resursu saimnieki atpazīst lietotājus. Savukārt septiņi procenti interneta lietotāju cepumus, kā izrādās, dzēš vismaz reizi nedēļā.

Lielie secinājumi no šī fakta ir šādi - jūsu auditorija ir mazāka un lietotāju lojalitāte ir augstāka, nekā to uzrāda statistika. Tiem, kas tankā - ja lietotājs ir izdzēsis cepumiņu, tad statistikas sistēma to identificē kā jaunu lietotāju. Līdz ar to kopējā statistika tiek uzpūsta, taču lojalitātes cipari - devalvēti.

Padomājiet par to, kā teiktu kāds izcils rakstnieks, kas nesen pārcēlies uz labākiem medību laukiem.

Šorīt uzdūros savā RSS lasītājā interesantai diskusijai par to, vai RSS barotnēs labāk ir ievietot rakstu pilnus tekstus, vai arī tikai ekscerptus (visbiežāk - noteiktu skaitu simbolu no raksta sākuma). Interesantākais šajā diskusijā ir informācijas kripata no Feedburner, ka pieņēmums par to, ka cilvēki no daļējiem ierakstiem biežāk aizklikšķinās līdz lapai, nekā no pilnajiem tekstiem, nav pareizs - šis procents esot apmēram vienāds. Pie tam Riks Klau uzsver ļoti pareizi lietu - ja cilvēks parakstās uz RSS barotnēm, un daudz RSS barotnēm pie tam, viņa mērķis ir šādā veidā iegūt informāciju, un iegūt to vienviet; līdz ar to nepieciešamība šo ierakstu vērt vaļā pārlūkprogammā šo procesu grauj pašā saknē.

Šim viedoklim visnotaļ stingri piekrīt Mets Maršals, Roberts Skoble, Džons Batels un Aleksandrs Mjūzs. Un interesanti - viņi uzsver, ka viņi lielu daļu barotņu, kas piedāvā tikai daļēju tekstu, ir izmetuši no sava RSS lasītāja - tai skaitā ZDNet blogus. Pats gan vēl neesmu nobriedis tik radikālam solim, taču, jāatzīst, Delfi, Apollo un Tvnet RSS barotnes šajā ziņā mani tiešām nereti kaitina.

Tiesa, izdevējus var gan arī saprast - viņi pelna no pageviews, no tā, ka cilvēki aplūko lapas, kurās ir reklāma, un viņiem neko nedod tas, ka viņu RSS tiek lasīts, lietotājiem neejot uz lapu - RSS kalpo tikai kā tīzeris. Tāds biznesa modelis, pavei. Savukārt blogeriem būtiskākais ir sasniegt pēc iespējas plašāku auditoriju, peļņa viņus interesē mazāk, līdz ar to nav jēgas apcirpt RSS barotnes.

Atgriežoties pie jautājuma par click-through - kāds tad lasītājiem varētu būt dzinulis klikšķināties uz lapu, ja RSS ir izlasāms viss pilnais teksts? Manuprāt viens no spēcīgakajiem motivatoriem šajā ziņā varētu būt vēlme aplūkot un piedalīties komentāros (ne par velti arī Nozare.lv RSS barotnē tiek izmantota Feedburner FeedFlare fīča - rādīt komentāru skaitu RSS barotnē). Un, runājot par biznesa modeļiem - jau labu laiku ir iespējams ievietot reklāmas arī RSS barotnēs (tiesa, neesmu gan pārliecināts cik šī reklāma ir efektīva, pie tam Latvijā, šķiet, nav neviena, kas šādu iespēju - reklamēties RSS barotnēs - nodrošinātu).

Un kādas ir jūsu domas šajā jautājumā, kungi un dāmas?

Turpinot iesākto tēmu par interneta resursu statistikas mērījumiem mēģināšu izdarīt vēl vienu sitienu zem jostas vietas pageview rādījumam. Proti, atļaušos izteikt diezgan radikālu viedokli - lielai daļai resursu šis rādītājs ir absolūti nesvarīgs jau tagad. Pastrīdēsimies?

Protams, resursiem, kuru biznesa modelis ir atkarīgs no reklāmas ieņēmumiem (kas, savukārt, ir tieši atkarīgi no pageview rādījumiem - jo lapa apmeklētāka, jo vairāk naudas par reklāmu izvietošanu var prasīt no reklāmdevējiem), variantu (vismaz pašlaik) nav. Taču ne jau visām lapām galvenais ieņēmumu avots ir reklāma. Te var minēt veselu virkni lapu, kas patiesībā sastāda vairumu interneta resursu - e-veikali, uzņēmumu, sabiedrisko organizāciju un valsts institūciju lapas, mārketinga akciju lapas, dažāda kalibra mākslinieku lapas… To uzdevumi var atšķirties - sniegt lietderīgu informāciju, pārdot preces vai sniegt pakalpojumus. Līdz ar to arī metrikai jābūt pavisam citai. Kāda gan jēga no apmeklētāju straumēm, ja neviens no šiem apmeklētājiem neveic lapas saimnieku iecerēto rīcību, piemēram, neveic pirkumu (ar šo problēmu jau gadiem sirgst e-veikali - apmeklētāji ar preci iepazīstas e-veikalā, bet pirkumu izdara, piemēram, Elkor veikalā)?

Jautājums - kā tad mērīt lapas apmeklējumu šo resursu apsaimniekotājiem? Lieliskus padomus (lai gan nedaudz citā kontekstā, proti, runājot par marketinga efektivitātes mērīšanu) sniedz Džons Jančs (John Jantsch) savā blogā Duct Tape Marketing:

1. Mēriet no kurienes nāk klienti - interneta resursu gadījumā tie būtu domēni, no kuriem uz jūsu lapu ir atnākuši apmeklētāji;
2. Mēriet ieņēmumus no klienta - ir vērts pievērst vairāk uzmanību tiem klientiem, kas ienes vairāk ieņēmumu;
3. Mēriet konversijas - interneta resursu gadījumā tā ir vēlamā darbība, kas pēc lapas saimnieka domām būtu jāveic apmeklētājam.

Attiecinot augstākminēto uz interneta resursu pārvaldību, ieteicamie soļi būtu šādi:

• Izvēlieties statistikas mērīšanas risinājumu, kas ļauj definēt mērķus un sekot līdzi to izpildei; lielākā daļa daudzmaz vērā ņemamo risinājumu pieļauj šādu iespēju, ieskaitot bezmaksas Google Analytics; mērķis var būt jebkas - formas aizpildīšana, piereģistrēšanās, pirkuma veikšana, klikšķis uz kādas noteiktas saites, faila lejupielāde - , kas nu jums šķiet svarīgi;
• Sekojiet līdzi tam, kuri mērķi veiksmīgi tiek pildīti, bet kuri nē, un eksperimentējiet, lai uzlabotu konversijas procentu - pamainiet dizainu, tekstu, navigāciju - kas nu jums šķiet traucējošais elements;
• Sekojiet līdzi tam, no kurienes nāk apmeklētāji, kas vislabāk konvertējas, un apdomājiet iespēju investēt savas lapas reklāmā šajā resursā;
• Galu galā - mainiet savus pakalpojumus un to sniegšanas formu, koncentrējoties uz veiksmīgajām un atmetot neveiksmīgās metodes; ja lietotāji spītīgi atsakās lejupielādēt .pdf failus no lapas, taču labprāt pierakstās uz jaunumiem e-pastā - piedāvājiet viņiem tos lejupielādēt no e-pasta vēstules;
• Nedomājiet, ka tas viss attiecas tikai uz biznesu - šādi pat efektivitāti var mērīt arī organizācijas, kas ar mājas lapu neko nepelna; piemēram, valsts iestādes šādā veidā var lieliski mērīt, cik efektīvi ir to piedāvātie e-pārvaldes pakalpojumi.

Padomājiet - ja e-veikalu dienā apmeklētu 100 apmeklētāji, toties katrs no tiem izdarītu pirkumu, ieguvums taču būtu lielāks kā tad, ja lapu dienā apmeklētu 10 000 apmeklētāji, taču pirktu vien katrs simtais. Bizness tomēr ir un paliek bizness. Kvalitatīva auditorija ir svarīgāka par daudzskaitlīgu auditoriju. Un krāniņa pagarināšana, lieloties ar lapas apmeklējuma cipariem, lai arī patīkama, tomēr naudu makā neienes.

Slikts virsraksts, bez šaubām, taču uzmanību droši vien piesaistīs vairāk nekā “Kā mērīt statistiku lapām, kurās izmantota AJAX tehnoloģija” vai arī “Vai lapas skatījumi (pageviews) mūsdienās ir adekvāts lapu popularitātes rādītājs”… Jo tieši par to ir šis stāsts.

Lai gan arī nē… stāsta kā tāda patiesībā nemaz nav - teju vai visi, ieskaitot statistikas rīku izstrādātājus un mediju monitoringa kompāniju pārstāvjus, piekrīt, ka pageview nav diez ko adekvāts rādījums. Tas, ka šādā veidā krietni vien zaudē lapas, kuru navigācijas elementos izmantota AJAX tehnoloģija, skaidrs droši vien būs pat paviršam garāmgājējam (tiem, kas tankā - AJAX ir tā viltīgā tehnoloģija, kas draugiem.lv ļauj aplūkot dažādas lietotāja profila sadaļas lapai katru reizi neielādējoties no jauna. Šajā statistikā neuzrādās arī tie lietotāji, kas lapas saturu pārskata RSS lasītājā. Uz vēl vienu pageview statistikas trūkumu norāda pazīstamais lietojamības eksperts Džeikobs Nīlsens, proti - visas lapas nav radītas vienādas. Vienās saturs izkārtots garum garā desā, citās savukārt ik pēc pāris rindkopām teksta jāklikšķina, lai tiktu pie nākamās lapas (esat ievērojuši šī smalkā trika parādīšanos Apollo? diez ko negribās ticēt, ka tas darīts lietotāju ērtības labad).

Droši vien man arī nav jāpaskaidro šādas rīcības iemeslu. Reklāmdevējus interesē populāras lapas, un lapu popularitāti var apliecināt tikai ar pageviews cipariem. Un reklāmdevējiem visbiežāk ir pilnīgi paralēli, ka šie skaitļi varētu arī nebūt īsti objektīvi - viņi pērk acu pārus un basta. Un interneta resursi apzinīgi domā, kā uzģenerēt šos skaitļus pēc iespējas lielākus - tas nekas, ka rezultātā sliktas lietojamības dēļ jācieš apmeklētājam (spilgtākais piemērs ir MySpace, kas, šķiet, ne bez nodoma ir izveidots tik sasodīti neērts). Un arī statistikas piegādātāji negrasās neko mainīt - ja jau klientus apmierina esošie rādītāji…

Tomēr no mediju ekspertu puses aizvien biežāk izskan viedoklis, ka daudz svarīgāki par acu pāru skaitu ir tādi rādītāji kā lapas reputācija un apmeklētāju lojalitāte. Un pats svarīgākais - vai šīs lapas apmeklētāji ir noskaņoti ievērot šī reklāmdevēja reklāmas, klikšķināt uz tām un rezultātā kļūt par reklāmdevēja klientiem… Taču kā to izmērīt? Kā viena no alternatīvām tiek minēta lapā pavadītā laika mērīšana; šī informācija tiek apkopota jau tagad, taču iespējams tai vajadzētu kļūt par galveno mērauklu. Iespējams būtu jāmaina arī pats reklāmu rādīšanas mehānisms - ja lietotājs noteiktu laiku ir notupējis vienā lapā, viņam tiek parādīts jauns baneris, lapu nepārlādējot.

Pagaidām gan tie ir tikai minējumi. Taču skaidrs, ka kaut kad vadzim ir jālūzt, ka kādreiz pienāks brīdis, kad ne statistikas nodrošinātājus, ne reklāmdevējus vair neapmierinās patreizējā pageview kundzība. Iespējams, ka tas varētu notikt brīdī, kad plašu izplatību iegūs informācijas izplatīšana izmantojot mikroformātus. Sakiet, kāda gan jēga mērīt lapas pageview, ja visa informācija tajā nāk no AJAX vidžetiem (līdz ar to pageview ir apaļš 1); un otrādi, kāda vairs nozīme ir lapas apmeklējumam, ja vairums apmeklētāju saturu lieto nevis lapā, bet gan vidžetos citās lapās un RSS barotnēs? Ja ekspertu pareģojumi piepildīsies un liela daļa interneta resursu no statiskiem un monopolistiskiem resursiem pārtaps par fleksibliem mash-up resursiem, zudīs arī jēga lapu statistikai, un nozīmīga kļūs atsevišķo kompānijas piedāvāto satura vienību un pakalpojumu statistika.