Ir kāds reklāmas kanāls, kas teorētiski varētu būt vēl efektīvāks nekā TV un internets kopā ņemot - mūsu mobilie telefoni. Galu galā, bez TV kastes gluži mierīgi var arī iztikt (starp citu - rekomendēju, tiešām ir forši), un arī internetu lielākā daļa cilvēku tomēr neizmanto 24 stundas diennaktī. Atšķirībā no mobilā tālruņa - ja vien jūs to uz nakti neizslēdzat.

Tāpēc nav brīnums, ka viens no slapjākajiem mārketinga ļaužu sapnīšiem ir par iekļūšanu mūsu telefonā. Diemžēl tas ir grūtāk kā to varētu iedomāties - daļēji tāpēc, ka likumdošana strikti nosaka, ka komerciāla rakstura sūtījumus drīkst izsūtīt tikai ar saņēmēja piekrišanu. Protams, tas pats gan attiecas arī uz e-pastiem, taču tas neglābj mūs no regulāriem uzaicinājumiem pagarināt dzimumorgānus; acīmredzot no SMS spama mūs paglābj tas, ka īsziņu sūtīšana ir daudz dārgāka par e-pasta nosūtīšanu.

Atgriežoties tuvāk pie tēmas - Mairis Skuja no Media House kādu laiciņu atpakaļ 7 guru blogā pauda savu viedokli par mobilo mārketingu (kuru pēc tam bez atsauces uz oriģinālu vieglu sirdi pārspieda Db.lv - par šādu nejaucību attiecīgi viņiem arī nepienākas links no manis). Un, domājams, nebūt ne nejauši - bloga ieraksts parādījās dienu pirms žurnāla Kapitāls rīkotās apaļā galda diskusijas par mobilo mārketingu, kurā bija tas gods piedalīties arī man un manam kolēģim Jurim Kažam.

Plašāku diskusijas izklāstu jūs varat lasīt šī mēneša žurnālā Kapitāls, tāpēc šeit sniegšu vien nelielu ieskatu:

• Kā jau Mairis minēja, viens no faktoriem, kas bremzē jomas attīstību, ir auditorijas datu trūkums - šo situāciju acīmredzot mainīs pavasarī gaidāmais TNS pētījums par WAP auditoriju;
• Banerus ievietot, protams, WAP lapās ir iespējams, taču - uz kurieni tie vedīs? Acīmredzot potenciālajiem reklāmdevējiem vajadzēs iespringt arī uz WAP mikrolapu veidošanu, kas procesu, protams, uzreiz sadārdzina un padara krietni sarežģītāku;
• Pirmā pieredze ar baneru kampaņām jau ir - Zelta Zivtiņa kampaņa tiek vērtēta kā izdevusies, un reklāmu izvietotāji ļoti pozitīvi atsaucas par rezultātiem (tajā skaitā clickthrough rādītājiem), taču - šis ir specifisks telekomunikāciju produkts, kas organiski ierakstās izmantotajā vidē, un tai ir ļoti skaidra auditorija - esošie WAP lietotāji - un gana lojāla zīmola patērētāju bāze; nav skaidrs, kā veiktos cita profila produktiem;
• Resursu uzturētāji ir ļoti ieinteresēti WAP reklāmu biznesa attīstībā - kas, protams, ir saprotami;
• Reklāmdevēji interesējas par iespējām, bet nevienam tā īsti nav skaidrs - kā tiks mērīti kampaņas panākumi, ko reklāmdevējs tieši iegūs no kampaņas; acīmredzot tāpēc pagaidām vēl nav manāma īpaša aktivitāte;
• Aģentūras no savas puses īsti nevar piedāvāt konkrētas prognozes - skat. jautājumu par auditorijas datu trūkumu;
• Zināmu atspaidu var dot operatori, taču viņu rīcībā ir samērā vispārīgi dati, piemēram, par to, ka datu pārraides pakalpojumus izmanto apmēram 25% tālruņu īpašnieku (kas, starp citu, nav nemaz tik slikts cipars - Eiropā visaugstākais datu pakalpojumu lietotāju īpatsvars ir Norvēģijā - 60%);
• Satura ziņā - pašlaik WAP vidē nav tādas īstas killer application - vistuvāk tai varētu būt draugiem.lv WAP versija;
• Mobilo mārketingu nedrīkst skatīt atrauti no pārējām mārketinga aktivitātēm, diez vai to var skatīt kā atsevišķu mārketinga rīku; tas jāskata integrētā mārketinga kontekstā un kampaņām jābūt vairākos kanālos vienlaikus;
• Kopējais noskaņojums ir optimistisks - WAP reklāmas joma Latvijā ir gatava debitēt un visi dalībnieki prognozē, ka šogad jau mēs redzēsim pirmās kampaņas WAP resursos un varēsim runāt par konkrētiem rezultātiem un prognozēt attīstību;
• Starp citu - pašlaik mobilās reklāmas Eiropā veido apmēram 1% no kopējā interneta reklāmas apgrozījuma. It kā nav daudz, taču no otras puses - vieta izaugsmei ir faktiski neierobežota.

Katrā ziņā tēma ir interesanta. Skaidrs, ka izaugsme ir paredzama, un reklāmdevēji (un satura resursu veidotāji) aizvien vairāk sāk interesēties par WAP mārketingu; nesen, piemēram, MSN sāka piedāvāt izvietot arī WAP reklāmas. No otras puses, manuprāt mobilo pakalpojumu izaugsmes prognozes tomēr ir pārspīlētas - vismaz man visai maz ticamas šķiet Nokia aplēses par to, kā nākotnē WAP saturu lielā mērā veidos paši lietotāji. Par manu skepsi pret lietotāju veidoto saturu taps atsevišķs ieraksts; šo skepsi saskaitot ar skepsi pret mobilo pakalpojumu nākotni, varu vien teikt Staņislavska vārdiem - neticu! Cerams, ka man nebūs taisnība.

Esmu atgriezies, kā mēdz teikt s korabļa na bal - vēl pagājušajā pirmdienā sildījos Palermo +20 pēc Celsija, vēl trešdien priecājos par to, ka arī Londonā mēdz spīdēt saulīte… un tad jau piektdien prezentēju šī gada plānus LETA darbinieku kopsapulcē un sestdien - uz galvas metos Barcamp Baltics mutulī.

Pirmkārt jau visu cieņu Arturam, Maksimam, Johai, Atomam un visiem pārējiem, kas piedalījās pasākuma organizēšanā - manuprāt (un, spriežot pēc atsauksmēm blogosfērā, ne tikai manuprāt vien) pasākums bija visnotaļ izdevies un trūkumu bija nedaudz (un tie bija maznozīmīgi). Tā kā - cepuri nost un kāju virsū! Tā turpināt! Un, protams, visu cieņu visiem, kas bija ieradušies (neatkarīgi no tā, vai viņi ko prezentēja vai nē) - tiešām nebiju gaidījis tik kuplu viesu skaitu, pie tam arī no samērām attālām planētas vietām.

Es, protams, nelaidu garām iespēju arī pats padalīties ar savām zināšanām un sniedzu prezentāciju par tēmu “Ko vecie mediji var mācīties no jaunajiem (un ko tiem nevajadzētu pārņemt)”. Paldies visiem, kas atnāca noklausīties (un veltīja atzinīgus vārdus pēc prezentācijas); pārējiem, kuriem vai nu nesanāca atnākt līdz Barcamp, vai arī kuri tajā laikā izvēlējās apmeklēt kādu citu prezentāciju - šeit būs prezentācijas fails no Barcamp rīkotājiem, un šeit - SlideShare lapā. Protams, bez komentāriem prezentācija varētu šķist samērā grūti saprotama, taču varbūt jums noder.

Pēdējā laikā arī publiskajā informācijas telpā ir uzvirmojušas kaislības par projektiem Nozare.lv un Nozare.info - proti, pēdējie ir pasākuši izsūtīt uzņēmumiem rēķinus par uzņēmuma informācijas ievietošanu Nozare.info uzņēmumu katalogā, savukārt uzņēmumi (tie, kas ir Nozare.lv abonenti) ir neizpratnē un vaicā mums, LETAi, kāda velna pēc viņiem vēlreiz jāmaksā par Nozares abonēšanu. Izrādās, ka uz sitiena atšķirt Nozare.lv un Nozare.info nemaz nav tik triviāls uzdevums, kā varētu šķist (vairāk par visu šo putru var palasīties pie pilsoņa Māra un Foigta kunga, savukārt vairāk par pašu Nozare.info projektu - viņu izsūtītājā preses relīzē). Piebildīšu, ka vakar Dienas Biznesā publicētajā apcerējumā par šo tēmu Nozare.info inciators Alberts Jodis ir tīri vai neizpratnē, sak, kāda tur krāpšana, vai es vainīgs, ka klienti duraki?

Nedaudz distancējoties no lietas juridiskās puses gribētu paskatīties uz šo pasākumu no tīri tehniskā viedokļa. Sāksim ar vienkāršo - Nozare.info uzbūves shēmu. Kā uzsver Liepiņa kungs komentāros pie augstāk minētās preses relīzes, māksla ir automatizēt ziņu izplatīšanas pasākumu. Un Nozare.info (un radniecīgie resursi - ar tiem plašāk var iepazīties pie pilsoņa Māra) šo shēmu ir atstrādājuši gauži eleganti; proti, satura veidošanā tiek ieguldīti minimāli cilvēkresursi, pārsvarā izmantojot uzņēmumu izsūtītās preses relīzes, un saturs tiek izmantots vairākas reizes dažādos projektos, vienam resursam atsaucoties uz citu. Par to, vai šāda pieeja ir kas novatorisks un alternatīvs, un vai tas paaugstina, vai, gluži otrādi, noplicina interneta resursu saturisko kvalitāti - šoreiz komentēt atturēšos.

Drīzāk pastāstīšu jums par šodien publicēto vienā no maniem iecienītākajiem blogiem ReadWriteWeb. Proti, bloga īpašnieks Ričards Makmanus stāsta par savu saraksti ar kādu Vladislavu Soboļevu, kurš grasās reģistrēt domēnu readwriteweb.mobi. Pie tam rādās, ka taisnība faktiski ir Soboļeva kunga pusē - šāds zīmols nekur nav reģistrēts, līdz ar to juridiski nekas viņam neaizliedz reģistrēt šādu domēnu (it īpaši jau Krievijā). Tālākajā sarunā gluži skaidri ir izklāstīta Soboļeva kunga ideja - proti, tiek izmantots pazīstama interneta zīmola nosaukums, lai ģenerētu apmeklētāju plūsmu. Savukārt ko darīt ar iegūtu apmeklētāju plūsmu, kā to pārvērst naudā - tas jau ir tīri tehnikas jautājums (piemēram, ReadWriteWeb gadījumā tā visdrīzāk varētu būt Google AdSense reklāma).

Kā tiek nodrošināta apmeklētāju plūsma? Vienkārši - optimizācija meklētājiem darbībā. Satura pārizmantošana daudzos resursos, norādot vienam uz otru, nodrošina saites un līdz ar to arī Google labvēlību. Nozares gadījumā - Nozare.info jau tagad ir atrodama trešajā pozīcijā meklējot atslēgas vārdu “Nozare”. Pirmajā pašlaik ir Nozare.lv blogi, taču es pieļauju domu, ka gadījumā, ja Nozarē nebūtu blogu, situācija būtu drūmāka - proti, Nozare.lv saturs ir pieejams tikai reģistrētiem lietotājiem, līdz ar to nav saišu uz šo saturu, un tas arī netiek indeksēts; rezultāts - nekādas mīlestības no Google puses un vājš svars meklēšanas rezultātos. Šādas taktikas rezultātā Google meklēšanas rezultātos pēc atslēgvārda “nozare” virspusē izpeld tieši Nozare.info, nevis Nozare.lv. Un apmeklētājs, visdrīzāk, nemaz nepiefiksē, kuru no Nozarēm tad īsti viņš ir atvēris. No kā, loģiski, iegūst Nozare.info un zaudē Nozare.lv.

Protams, aizliegta šāda taktika nekur nav. Galu galā, paši vien esam vainīgi, ka esam izvēlējušies abonēšanas biznesa modeli un rezultātā mums nākas ciest no vājas resursu redzamības meklētājos. Vai tas nelegāli? Acīmredzot nē. Vai tas ir neētiski? Manuprāt jā. Jaunu interneta resursu attīstība ir tikai apsveicama parādība. Taču manuprāt arī pati Nozare.info tikai iegūtu uzticamības ziņā, ja viņi attīstītu paši savu zīmolu, nevis mēģinātu uzurpēt svešu.

Jāatzīstas pavisam godīgi - līdz šim es tiešām nebiju īpašu vērību pievērsis tam, kādi tad īsti ir preses izdevumu abonēšanas skaitļi Latvijā; man kaut kā šķita, ka pagaidām abonentu skaita samazināšanās ir aktuāla tikai tālajās aizjūras zemēs, un paies vēl kāds brītiņš, līdz drukāto mediju krīze sasniegs Latviju. Taču izrādās, ka krīze jau ir klāt. The end is nigh, tā teikt.

Šorīt virkne Latvijas blogeru ir nopublicējuši jaunākos šī gada preses abonēšanas datus. Nebūt ne pārsteidzoši veiksmīgākais ir izrādījies Dienas Bizness ar tikai 3% kritumu. Toties Dienas un Latvijas Avīzes abonentu skaits gada laikā ir sarucis par apmēram 10 000, jeb procentu izteiksmē attiecīgi par 30 un 21 procentu. Būšu korekts un bildītes nepārpublicēšu (ieskaitot mūsu pašu LETA tabulu, kuru Maksims ielicis pie sevis caur tribine.lv). Tāpēc ejiet vien un lasiet - Maksims lēš, ka 95% drukāto izdevumu varētu izzust jau tuvāko piecu gadu laikā, Mr. SergE spriež (ļoti prātīgi) par to, ko preses izdevumiem vajadzētu iesākt, Miks ir savilcis kopā elegantu diagrammu, kurā ļoti vizuāli precīzi var pārliecināties par lejupslīdes apjomu.

Protams, nekorekti būtu apgalvot, ka pie vainas ir tikai un vienīgi internets - skaidrs, ka lejupslīdi ietekmē arī abonēšanas sadārdzināšanās (ar to varētu skaidrot lauku reģionos populārās LA kritumu). To, ka prese kā formāts vēl nav gluži mirusi, pierāda fantastiskā Rītdienas popularitāte - protams, na haļavu i uksus sladkij, taču tas ir skaidrs indikators, ka internets nav vienīgais preses popularitātes krišanās iemesls. Lai nu kā, rezultāts ir, tā teikt, uz sejas - Latvijas laikraksti IR sprukās, un tiem priekšā būs smagu lēmumu pieņemšana par attīstības ceļiem nākotnē.

Interesanti, starp citu, kurš pirmais nāks klajā ar elektronisku laikrakstu abonēšanas piedāvājumu?

Mani jau ilgus gadus vajā doma par to, ka ārkārtīgi noderīga lieta būtu iespēja importēt un eksportēt lietotāja profilu no viena interneta resursa citā. Padomājiet tik - paņemiet savu Draugiem.lv profilu ar visām savām interesēm un draugu sarakstu, un ieimportējiet, nu, kaut vai iekš Facebook. Un otrādi.

Līdz ar to es ar lielu interesi sekoju līdz atvērto standartu attīstībai, kas vērsti uz šādas funkcionalitātes nodrošināšanu. Sākot ar OpenID un Google ierosināto OpenSocial, un beidzot ar tādiem pavisam nezināmiem un pirmajā acu uzmetienā nesaprotamiem kā APML (interešu importam un eksportam). Līdz šim attīstība ir bijusi gana lēna un celmaina - galu galā nevienam standartam šajā pasaulē nav nekādu cerību līdz brīdim, kamēr to nesāk atbalstīt lielie tirgus spēlētāji.

Tāpēc mani visnotaļ sajūsmināja šodienas ziņa, ka projekta DataPortability atbalstītāju lokam ir pievienojušies Google un Facebook - par to visnotaļ augstos toņos ziņo gan TechCrunch, gan ReadWriteWeb. Kas ir DataPortability? Tā ir gaišu prātu apvienība, kas strādā pie ieteikumiem kā vislabāk integrēt atvērtos standartus un protokolus interneta projektos, lai (citējot TechCrunch) “ļautu lietotājiem piekļūt saviem draugiem un mediju failiem dažādās aplikācijās, sociālajos tīklos un vidžetos”. Protams, ir arī citi ceļi kā integrēt saturu no dažādiem resursiem, kaut vai API vai vidžetu izmantošana; taču šādā gadījumā diemžēl viss ir atkarīgs no resursu uzturētājiem - kurš ar kuru izvēlēsies sadarboties; pašam lietotājam tajā nav nekādas teikšanas.

Par ko tāda sajūsma? Pašlaik vairums sociālo tīklu izmanto “iežogotā dārza” principu, proti, ļauj lietotājiem izvietot informāciju pie sevis, bet nedod iespēju to pārnest uz kādu citu resursu. Draugiem.lv ir tipisks šādas pieejas piemērs. Un var saprast tos, kuri izvēlās šādu pieeju - skaidrs, ka jebkuram interneta resursa īpašniekam ir bail, ka vienu brīdi lietotāji sapakos savas mantiņas (diezgan tiešā vārda nozīmē) un pārvāksies uz citu resursu. Tāpēc izdevīgāk ir nedot lietotājiem šādu iespēju, piedāvājot viņiem visu iespējamo funkcionalitāti - e-pastu, foto galerijas, spēlītes - sava tīkla ietvaros; nereti šīs fīčas ir funkcionāli ierobežotas un neērtas, toties “viss ir vienkopus”. Līdz ar to lietotājs apaudzē savu profilu ar bagāžu, kuru viņam pēc tam ir žēl pamest, lai veidotu to no jauna kādā citā vietā; lietotājs kļūst atkarīgs no sociālā tīkla; tā vietā, lai izmantotu pilnvērtīgus, funkcionāli bagātus rīkus katras savas vajadzības apmierināšanai, viņš ir spiests samierināties ar sociālā tīkla piedāvāto - vai arī diendienā mētāties starp daudziem un dažādiem interneta resursiem, kas savā starpā nekādi nav sasaistāmi.

Taču šāda pieeja, manuprāt, ir tuvredzīga. Es domāju, ka tiklīdz cilvēki apjautīs, ka viņiem ir parādījusies iespēja vienā resursā savienot savus Draugiem.lv un Inbox.lv kontaktus, pievienojot vēl Fotki.lv foto galerijas un Google Reader RSS barotnes - viņi nevilcinoties pametīs tos resursus, kas viņiem neļaus to darīt, un, kas pats sliktākais, aicinās līdzi arī savus draugus. Rezultātā iegūs tie resursi, kuri būs visatvērtākie un visērtākie lietošanā, nevis funkcionāli visbagātākie un lietotāju skaita ziņā viskuplākie. Jeb, kā es nesen kaut kur garāmejot izlasīju: “Kam gan būs vajadzīgi aizvērti sociālie tīkli atvērta interneta laikmetā?”

P.S. Interesantas intervijas ar vairākiem sociālo tīklu veidotājiem par tēmu “vai parastam lietotājam maz ir vajadzīga datu portēšanas iespēja” lasiet Stīva O’Hīra ZDNet blogā.

Sveicināti 2008. gadā! Novēlēšu vispirms jums (un arī sev pašam) veiksmīgi tikt galā ar šajā gadā iecerēto - protams, ar to es domāju jūsu (un manu) profesionālo darbību; es it nemaz nejūtos pilnvarots jums, dārgie lasītāji, vēlēt prieku un laimi, par to nu jums nāksies parūpēties pašiem :)

Protams, kas gan būtu jaunais gads bez plāniem, iecerēm un prognozēm! Aizgājušajā gadā paveikto analizēt man kaut kā nešķiet īpaši interesanti (kā to ir darījuši, piemēram, Arturs vai Endijs) - laikam neesmu gana egocentrisks, lai pats sev klapētu uz pleca un teiktu: “Re, kāds es malacis!”. Protams, ir gandarījums par paveikto un cemme par neizdarīto - bet tas lai paliek vēsturē, labāk skatīsimies uz priekšu, uz to, ko varētu sagaidīt no jaunā gada.

Pirmkārt, sākšu ar apņemšanos. Ja jūs daudzmaz regulāri iemetat acis Nozare.lv blogos, iespējams būsiet pamanījuši, ka manā blogā jauni ieraksti pēdējā laikā ir samērā liels retums. Protams, ir viegli attaisnoties ar darbiem un laika trūkumu, taču tas nebūs godīgi ne pret jums, ne pašam pret sevi. Tāpēc apsolu (un mēģināšu arī sevi turēt pie vārda) - šajā gaidā atlicināt vairāk laika gan lasīšanai, gan rakstīšanai. Ar solījuma pirmo punktu patiesību sakot ir visgrūtāk - acīmredzot man ir iedzimts t.s. Pļuškina sindroms, proti, manā gadījumā - hroniska nespēja kaut ko izmest ārā no sava RSS lasītāja, un līdz ar to arī hroniska nespēja to visu izlasīt. Tāpēc jaunais gads man ir sācies ar (nelielu) RSS avotu revīziju, un centieniem katru dienu izlasīt tajā sabirušo informāciju. Ceru, ka rezultātā vairāk no šīs informācijas izdosies arī novadīt līdz jums; nezinu, cik lielā mērā izdosies to papildināt ar saviem komentāriem, taču vismaz informācijas agregatora lomu solos pildīt uzcītīgāk.

Runājot par lietām, kuras es visnotaļ gaidu šajā gadā (nesauksim tās par prognozēm), tās (nenoteiktā secībā) ir šādas:

• Draugiem.lv tālākā attīstība. Šķiet, ka Latvijas neoficiālais iedzīvotāju reģistrs ir nedaudz iebremzējis savā attīstībā; protams, ik pa laikam parādās kaut kas jauns, taču nekas patiešām būtisks pagājušajā gadā, šķiet, tapis nav. Taču es esmu pārliecināts, ka Draugos strādā tiešām gudri cilvēki, un šajā gadā varam sagaidīt patīkamus pārsteigumus -  labs indikators ir kaut vai ziņa par e-pasta pakalpojuma tālāku attīstību. Ja es būtu Draugu attīstības vadītājs, es noteikti liktu kārti tieši uz šo lietu - pēdējā laikā pasaules varenie (tai skaitā Google), šķiet, ir nākuši pie atziņas, ka e-pasts nekur netaisās pazust, un e-pasta kontaktu grāmata pati par sevi jau ir fantastisks stūrakmens sociālajam tīklam; līdz ar to ir sagaidāms, ka sociālie tīkli un e-pasta pakalpojumi nākotnē kļūs aizvien līdzīgāki pēc savas funkcionalitātes un iespējām.
• Delfu pārdzimšana. Tiek gaidīta jau gadiem ilgi. Pēdējais eventuālais jaunā dizaina debijas datums, kuru nācies dzirdēt, ir šī gada pavasara sākums. Cik noprotams - ambīcijas ir pamatīgas un izmaiņas gaidāmas radikālas. Par spīti visam - konkurentu aktivitātēm, tradicionālo masu mediju ienākšanai internetā, nišu vortālu attīstībai, blogiem - Delfi ir un paliek Latvijas satura resurss Nr.1. Līdz ar to būs ļoti interesanti pavērot - cik tad radikālas izmaiņas būs patiesībā, vai izmaiņas skars pašus pamatus, vai tie kalpos kā jaunu funkciju slānis virs jau esošā satura slāņa, un - galu galā - kā cilvēki pieņems izmaiņas, vai tās pacels Delfus jaunos popularitātes augstumos, vai arī, gluži pretēji, atbaidīs uzticīgos apmeklētājus.
• Mobilā mārketinga (un mobilo interneta resursu kopumā) attīstība. Ar domu - vai mobilā interneta resursos ir iespējams sekmīgi pārdot reklāmu. Savādāk kaut kā neērti - visa pasaule jau kādu brīdi runā par Mobile2.0 attīstības tendencēm, bet pie mums pat 1.0 tā īsti vēl nav atspēries. Protams, no manas puses tā ir tīri profesionāla interese, kas, iespējams, lielākajai daļai lasītāju būs dziļi vienaldzīga. Taču mani patiešām interesē - vai šogad izdosies iekustināt šo sfēru vai nē. Piebildīšu - LETA organizētajā apaļā galda diskusijā par šo tēmu gan mobilo resursu īpašnieki, gan mediju aģentūru pārstāvji, gan mobilie operatori šajā ziņā bija gana optimistiski. Vairāk par šo diskusiju lasiet kādā no tuvākajiem Kapitāla numuriem.
• Vidžetu attīstība. Vēl viens lieta, kas pasaulē jau kādu brītiņu tiek uzskatīts par jaunāko modes pīkstienu (un vienu no perspektīvākajiem satura izplatīšanas kanāliem tuvākajā nākotnē), bet Latvijā neviens, šķiet, nav pat sācis neko domāt šajā virzienā. Vislielākais potenciāls šajā ziņā, protams, būtu tiem pašiem Draugiem. No savas puses piebildīšu (lai arī man nepatīk runāt par LETAs plāniem; ne jau tāpēc, ka bail no konkurentiem, bet vienkārši māņticība) - domājams, ka LETA no savas puses kaut kad nākamā gada laikā sāks eksperimentēt šajā jomā.

Protams, ir arī citas, ne tik specifiskas lietas, kuras būs interesanti pavērot. Pirmkārt jau interesanti kā turpināsies blogu un citu jauno interneta mediju attīstība. Izskatās, ka Latvijas blogosfēra beidzot ir izslimojusi pubertātes kaites un sāk sasniegt pilngadību - labs indikators ir gan pirmo apmaksāto reklāmas rakstu parādīšanās (lai kā to arī nevērtētu), gan augošā interese par korporatīvo blogošanu (noteikti izlasiet ko par šo jautājumu saka mxz - manuprāt ļoti svaigs un blogošanas teorijas nenomākts skatījums uz šo lietu), gan aizvien kvalitatīvākais saturs un tehniskais izpildījums. Īpašs prieks, protams, par tādām parādībām kā bibliotēku blogi (vairāk lasiet pie Jāņa Ziediņa) un pirmais pilsētas blogs. Pie tam arī tradicionālie mediji aizvien biežāk sāk apgaismot plašāku publiku par blogošanas jautājumiem (vakar uzzināju, ka Sakaru Pasaule plāno apskatu/apaļā galda diskusiju par blogiem), un šķiet, ka nu jau blogi vairs nav eksotisks un neko neizsakošs slenga vārds. Ak jā, un interesanti, protams, kādu rezonansi iegūs un ko mums visiem dos Artūra un kompānijas organizētā BarCamp ne-konference (nepalaidiet, starp citu, garām pēdējo iespēju vēl reģistrēties).

Ne mazāk interesanti būs pavērot kā mainīsies tradicionālo mediju (un ne tikai) pieeja interneta resursu veidošanai. Maz novērtēts pagājušā gada notikums, manuprāt, ir Dienas reģionālo laikrakstu jauno mājas lapu tapšana - protams, šie jaunie resursi nav nevainojami ne koncepcijas, ne izpildījuma ziņā, bet kopējais attīstības virziens, manuprāt, ir apsveicams. Līdz ar to interesanti, ar ko pārsteigs gaidāmā lielās Dienas lapa. Interesanti vai un kā tendencei sekos citi mediji (piemēram, radio un televīzijas). Interesanti, kā mainīsies apmeklētības balanss starp lielajiem interneta portāliem un mazajiem, specifiskajiem resursiem. Interesanti, vai dzīvotspējīgs izrādīsies kāds no Alberta un kompānijas veidotajiem resursiem. Un, protams, interesanti arī ko jaunu piedāvās LETA un Nozare (tas, protams, vairāk interesanti būs jums, nevis man :)).

Vienu vārdu sakot - interesantā laikā dzīvojam, dāmas un kungi! Nevaru vien sagaidīt! :)

Pieļauju domu, ka jūs neesat pazīstami ar Tedu Leonsi, tāpēc vispirms īsumā iepazīstināšu jūs ar viņu - multimiljonārs, bijušais AOL viceprezidents, manas mīļākās NHL komandas Vašingtonas Capitals īpašnieks un blogeris. Kā arī cilvēks ar, manuprāt, ļoti spēcīgu izpratni par interneta vidi - par viņa darbību AOL man ir grūti spriest, bet Capitals mājas lapas ne reizi vien atzīta par labāko NHL komandas mājas lapu, un Capitals blogeri pilnīgi noteikti ir paši aktīvākie visā NHL līgā - pie tam komandas vadība sniedz viņiem tieši tādas pašas privilēģijas, kā tradicionālo mediju pārstāvjiem.

Samērā nesen Debija Veila savā blogā BlogWrite for CEOs uzdeva Tedam 10 jautājumus, un dažas atbildes tā vien prasās tulkojamas un citējamas (it īpaši ņemot vērā manu visnotaļ dedzīgo interesi par korporatīvo blogošanu, kas nesen vainagojās ar to, ka Lietišķā Diena aicināja mani izteikt savu viedokli šajā jautājumā).

• Es blogoju bez jebkādas kompānijas vai PR nodaļas iejaukšanās. Ja blogs nav autentisks un patiess, ja tas ir rakstīts korporatīvajā slengā - tas nebūs respektēts un lasīts.
• Nevajadzētu blogot, lai kaut ko no tā iegūtu (for ROI reasons). Blogošana ir personīgs ceļojums - veids, kā komunicēt ar saviem pilnvarotājiem (constituents). Tas ir gods - uzrunāt cilvēkus reālajā laikā; tā ir platforma pašizpausmei, nevis pārdošanai.
• (Jautājums) Džonotans Švarcs ir teicis, ka blogošana nākotnē būs obligāta kompāniju vadītājiem, gluži tāpat kā e-pasts. Jūs tam piekrītat? (Atbilde) Jā - digitalizējieties vai mirstiet… Blogošana ir kā skābeklis - sāciet pierast pie tā :-).
• (Jautājums) Kādi būtu jūsu trīs padomi lai veidotu patiešām veiksmīgu uzņēmuma vadītāja blogu? (Atbilde):
  1. Dariet to pats. Nelieciet kādam rakstīt jūsu vietā; jūs nevarat to noviltot.
  2. Rakstiet no sirds un dalieties ar to, ko jūs zināt. Vai blogs ir jūsu patiesā es atspulgs? Ja nē, tad nemaz neķerieties tam klāt.
  3. Blogojiet pareizo iemeslu dēļ - lai izpaustu sevi, lai padalītos ar zināšanām, lai gūtu prieku; radiet forumu ideju apmaiņai ar draugiem, klientiem un sabiedrību. Nedariet to biznesa dēļ, vai arī, ja jums ir plāna āda.
• (Un, visbeidzot, lielisks ceļa novēlējums topošajiem korporatīvajiem blogeriem) Saceliet putekļus vai arī rijiet putekļus (Make dust or eat dust).

P.S. Biedri Edge, es zinu, LETAi pagaidām vēl nav sava korporatīvā bloga. Toties mums beidzot ir plāksnīte pie durvīm :)

Ja pie ierakstiem sāk parādīties spamaini komentāri, tas nozīmē, ka nupat jau pārāk ilgi neesmu neko jaunu rakstījis. Lai labotu  šo nolaidību (attaisnoties ar to, ka pārāk daudz darba un pārāk maz laika, būtu pārāk triviāli - neba nu man vienīgajam šāda ķeza gadījusies) - nokonspektēšu dažas domas un atziņas, ka pēdējo nedēļu laikā cauri smadzenēm izjoņojušas. Lai man piedod Microsoft, ka neko vēl neesmu uzrakstījis par savu vizīti Sietlā - ticiet man, būs, es pie tā strādāju :)

• Mans pēdējais ieraksts par laikrakstu formātu izmaiņām man pašam negaidot ir kļuvis par šī bloga otro lasītāko ierakstu (602 reizes, ja nu kādu tas interesē) tā pastāvēšanas vēsturē un tā rezultātā esmu saņēmis pateicības e-pasta vēstuli no žurnāla Popcorn redakcijas, kā arī nointervēts Latvijas Radio raidījumam par drukāto mediju nākotni (klausieties trešdien no rīta);
• Patīkami redzēt, ka Latvijā rodas aizvien jauni vairāk un mazāk interesanti projekti; Maksims kādu brītiņu atpakaļ norādīja uz Digg klonu krievu valodā Gazeta.lv (kas saņemot laipnu izdevniecības Petits svētību), savukārt vēl kāds cits norādīja uz kārtējo blogu satura agregatoru Extra.lv. Ar to es negribu teikt, ka radīt aizvien jaunus produktus, kas atkārto jau sen visiem zināmu formulu, būtu kas sajūsmas vērts - vienīgais to, ka konkurence ir laba lieta, un cerams, ka rezultātā ieguvēji būsim mēs, interneta lietotāji. Pašlaik izskatās, ka abiem resursiem ir pašvaki ar apmeklējumu, tomēr tā ir ārstējama vaina. Ja nedaudz specifiskāk - prieks, ka Gazeta.lv nav nocentrējies uz interneta, blogu un IT lietām, savukārt Ekstra.lv cenšās kaut kā klasificēt saturu pēc tematiem un ir pat atvēzējušies sava RSS lasītāja izveidei. Vēlu abiem projektiem veiksmi. (Starp citu, vai es esmu jums teicis, ka mans mīļākais jauno mediju resurss Latvijā ir Tribine.lv?)
• Pilnā sparā rosās Arturs Mednis un Co, organizējot Latvijā pirmo ne-konferenci BarCamp Baltics 2008, kas notiks no 8. līdz 10. februārim Rīgā (kamēr es te pašlaik rakstu, tikmēr viņi spriež par organizatoriskas dabas jautājumiem - piedodiet, gribēju aizkāpt ciemā un papļāpāt, bet visu paspēt nu nekādi nav iespējams). Sīkāk par to, kas par zvēru ir ne-konference un kas no tās sagaidāms, lasiet BarCamp lapā; no savas puses vien piebildīšu - ja jūs kaut mazākajā mērā interesē jaunie interneta mediji (un ja nē, tad ko jūs darāt manā blogā?), tad jums obligāti jābūt šajā pasākumā, neatkarīgi no tā, vai jūs esat IT, reklāmas, mārketinga vai mediju jomas pārstāvis; un ja jums šķiet, ka jums ir par šo lietu ko teikt - piesakieties ar savu prezentāciju.
• Visbeidzot nekaunīga pašreklāma - vai jūs zinājāt, ka jau kādu labu laiku LETA ziņas (protams, ne jau visas) par baltu velti (ja atskaita, protams, izdevumus par datu pārraidi) var lasīt LETA WAP lapā wap.leta.lv?

Šorīt LNT rīta ziņās padzirdēju, ka no šodienas Neatkarīgā ir mainījusi savu formātu; atnācu uz darbu, un, pavei, tiešām - ierastā palaga vietā ir stājies daudz kompaktāks izklājums. Un acīmredzot ne jau nu sakritības dēļ Diena tieši šodien ir izplatījusi paziņojumu presei par to, ka drīzumā “laikraksta pašreizējo formātu nomainīs kompakta formāta izdevums”. Pašķirstot šodienas Neatkarīgo sajūta, jāatzīst, ir jocīga - tabloīda formāts vēsturiski tiek vairāk saistīts ar dzelteno presi, savukārt lielformāta laikraksti tradicionāli tiek uzskatīti par nopietniem un saturiski dziļiem izdevumiem, un īpaši neiedziļinoties saturā pirmajā mirklī rodas sajūta, ka laikraksts ir kļuvis saturiski seklāks un dzeltenāks. Diez vai Neatkarīgā to neapzinās, tāpēc jājautā - kāda velna pēc tas bija vajadzīgs? Un tā kā ne Diena, ne Neatkarīga neko nepaskaidro par formāta maiņas iemesliem, jūtu pilsonisku pienākumu aizpildīt šo informācijas robu.

Ideja par pāreju no broadsheet uz tā dēvēto tabloīda (vai vismaz Berliner) formātu nav radusies šeit, Latvijā - virkne pasaules lielo dienas laikrakstu jau ir šādi mainījuši savu formātu, redzamākie piemēri varētu būt Francijas Le Monde, Anglijas The Times un The Independent, kā arī Wall Street Journal starptautiskās versijas. Loģiski, visam apakšā ir ekonomika - formāta maiņa tomēr ir visnotaļ dārgs un nebūt ne vienkāršs pasākums, tāpēc mainīt to vienkārši tāpēc, ka “mums tā likās forša ideja” būtu muļķīgi. Nereti pēdējā laikā var dzirdēt vaimanas (mazāk Latvijā, vairāk aiz tās robežām), ka laikrakstiem ir pienākuši grūti laiki - interneta mediji izēd laikrakstus no tirgus, to tirāžas sarūk, ienākumi no reklāmām samazinās… Tad nu lūk, preses industrijas gaišākie prāti nāca klajā ar aplēsēm, ka formāta maiņa varētu (vismaz īslaicīgi) risināt šīs problēmas.

Kādi tad ir ieguvumi? Pirmkārt, teorētiski vajadzētu samazināties ražošanas (drukāšanas) izmaksām. Otrkārt, mazformāta izdevumi esot populārāki gados jaunākā auditorijā. Treškārt, mazformāta laikrakstus gluži vienkārši ir vieglāk lasīt (it īpaši sabiedriskajā transportā) - tiek uzsvērts, ka tas ir jo īpaši svarīgi mūsu steidzīgajā digitālajā laikmetā, kurā lasītāji pierod informāciju uzņemt aizvien straujāk un fasētu mazākās porcijās. Ceturtkārt, tiek uzskatīts, ka mazformāta laikrakstus ir vieglāk digitalizēt. Piektkārt (un šis punkts laikam ir pats svarīgākais) - tiek lēsts, ka palielinoties laikraksta tirāžai pieaugs arī ieņēmumi no reklāmām.

Un, patiesi, statistika rāda, ka laikrakstu tirāžas pēc formāta nomaiņas pieaug par 6-8% (un atsevišķos gadījumos pat vairāk - piemēram, The Independent tirāža pieauga par 18%). Tiesa, atrodas arī skeptiķi, kas uzrāda citus ciparus - pieaugums ir īslaicīgs, un jau gada laikā tirāžas atgriežas iepriekšējās robežās, uzrādot vidēji 1% pieaugumu salīdzinot ar skaitļiem pirms formāta maiņas. Protams, ir arī riski - statistika rāda to, ka apgrozījums pārsvarā palielinās uz to lasītāju rēķina, kuri iegādājas laikrakstus kioskos. Tai pat laikā abonentu skaits pēc formāta maiņas mēdz samazināties no 3% līdz 5%. Šo lasītāju zudumu gan kompensē jaunās auditorijas pieaugums - tiek ziņots, ka kādam Eiropas izdevumam auditorija jauniešu vidū pēc formāta maiņas ir pieaugusi par 22% un sieviešu vidū - par 16%.

Lielākais risks, protams, ir sadarbība ar reklāmdevējiem - teorētiski samazinoties laikraksta formātam samazinās arī pieejamo reklāmas laukumu platība, līdz ar to vismaz sākotnēji var sagaidīt, ka ieņēmumi no reklāmas kritīsies. Un, protams, atklāts paliek jautājums kā reklāmdevēji un mediju aģentūras vispār reaģēs uz formāta maiņu (pasaules pieredze gan rāda, ka attieksme parasti ir visai pozitīva). Katrā ziņā skaidrs ir tas, ka līdz ar formāta maiņu rūpīgi jāpārdomā arī reklāmas laukumu izvietojuma un cenu politika.

Mums kā lasītājiem, protams, visvairāk interesē tas, vai laikraksti mainīsies arī saturiski. Pasaules pieredze rāda, ka nereti līdz ar formātu tiek mainīta ar satura koncepcija - uzsvars vairāk tiek likts uz lokālajām, kriminālajām , sporta, cilvēkziņām, un ziņas tiek pasniegtas lakoniskāk, rakstu apjoms samazinās. Tā acīmredzot ir nodeva mūsdienu straujajam dzīves tempam - cilvēkiem nav laika iedziļināties garos rakstos, viņi informāciju uztver daudz koncentrētākās devās, un laikraksti līdz ar formāta maiņu tam pielāgojas.

Katrā ziņā interesanti, ka tabloidizācijas vilnis beidzot ir nonācis arī līdz mums. Būs aizraujoši pavērot cik veiksmīgi formātu maiņu īstenos mūsu lielie dienas laikraksti, kādu iespaidu tas atstāts uz to saturu, kā reaģēs lasītāji (par izmaiņām reklāmas ieņēmumos gan mēs diemžēl diez vai uzzināsim). Interesantā laikā dzīvojam, dāmas un kungi.

Šodienas ieraksts Kristapa blogā par to, ka draugiem.lv vajadzētu izmantot domubiedru grupas smalki nomērķētu reklāmu izvietošanai, atsauca atmiņā vienu tematu, par kuru jau kādu laiciņu gribās izteikties - par godīgumu interneta mārketingā. Ierosināja mani šī Kristapa rindkopa:

“Tikpat labi kāds uzņēmums var arī “mēģināt iesūtīt” šajās grupās savus sales cilvēkus, kas uzvedas kā parastie lietotāji, bet vairāk vai mazāk viltīgi, bet mēģina reklamēt savu uzņēmumu. Nezinu gan cik izplatīta šāda tehnika ir oranžajā, bet uzskatu, ka var mēģināt.”

Kas, savukārt, atsauca atmiņā atomīnō komentāru pie mana ieraksta par virālo mārketingu un Wazzap? 2008; proti, viņš domā, ka:

“[tradiconālajam mārketingam un PR] nav gan gals klāt ;) rīcības modelis paliek tas pats - ieguldam miljonus PR akcijā un aizies jebkas, lai tas būtu virals iekš youtuba, vai vnk reklāma televīzijā.”

Kungi, pārlasiet vēlreiz Daiņa ierakstu NextAd.eu blogā par Wazzap? konferenci, un pievērsiet uzmanību Andreja Sergejeva izvirzītajiem postulātiem par mārketingu sociālajos tīklos, kuru vidū ir šādi padomi (nekaunīgi atļaujos pārtulkot un pārpublicēt šeit):

• Aizmirstiet par pārdošanu kā primāro komunikācijas mērķi;
• Patiesums ir vitāli svarīgs komunikācijā;
• Iesaistieties komunikācijā ar auditoriju / patērētājiem;
• Uzturiet attiecības;
• Domājiet ilgtermiņā;
• Esiet draudzīgs un uztveriet lietotājus kā draugus.

Kā savā prezentācijā atgādināja arī Bobs Gārfīlds: meliem internetā ir ļoti īsas kājas; cilvēki ļoti labi sajūt, kad runā neitrāls lietotājs, un kad - kompānijas mārketinga pārstāvis; mārketologu ātri vien nodod viņa runas stils, viņa vēlme vienmēr teikt tikai labo un apstrīdēt slikto, vienu vārdu sakot - viņu vēlme pārdot produktu. Un pie šādas attieksmes maz ko līdzēs arī kampaņās iegrūsti miljoni - jā, šādā veidā var iegūt atpazīstamību un uzdzīt apgrozījumu, bet ar miljoniem grūti ir nopirkt lojalitāti un pozitīvu zīmola vērtējumu - šādā veidā iegūta reputācija ir ļoti trausla un to var sagraut viens ieraksts blogā vai viens telefona sarunas ieraksts. Ilgstošas un abpusēji auglīgas attiecības var uzbūvēt tikai uz savstarpējas uzticības un godīguma pamata.