Arnis Burmistrs

Z/s „Vilciņi” īpašnieks, Zemnieku saeimas valdes loceklis

Pēc vairāk kā 13 gadus ilgām diskusijām Eiropas Komisija (EK) devusi atļauju ģenētiski modificētu kartupeļu audzēšanai Eiropā, apstiprinot Vācijas ķīmijas industrijas giganta BASF izstrādāto kartupeļu “Amflora” audzēšanu ES, vēl nesen ES teritorijā bija atļauts audzēt tikai ĢM kukurūzu.
Līdz ar neseno EK lēmumu, kuru prasības iesniedzēji gaidīja septiņus gadus, Eiropu atkal ir pāršalkusi diskusiju vētra, aktualizējot tos pašus vecos jautājumus: vai vajadzētu audzēt ģenētiski modificētos produktus/kultūras, vai un cik mēs zinām par ĢMO klātesamību jau esošajos produktos, kurus lietojam ikdienā, kādu iespaidu uz vidi var atstāj ĢMO kultūru audzēšana, un kādu ietekmi rada ĢMO uz ražīgumu un cilvēku veselību.

Arī Latvijā aktualizēta diskusija par ģenētiski modificēto organismu/kūltūraugu audzēšanu – Latvijas pašvaldības viena pēc otras pieņem lēmumus par savām teritorijām, dabas draugu interešu grupas aicina iedzīvotājus izteikt savu viedokli diskusijās, Latvijas zinātnieki tomēr tikai daļēji iesaistās publiskajā diskusijā – gēnu inženierijas zinātnieki pagaidām nav publiskojuši savu nostāju un savus pētījumus.

Zemnieku Saeimas biedri, aktīvi seko līdz notikumiem gan pašvaldībās, kas šobrīd viena pēc otras pieņem lēmumu aizliegt audzēt ĢMO kūltūraugus, kā arī globālajiem lauksaimniecības pētnieku atzinumiem un zinātnieku argumentiem par jaunākajiem atklājumiem gēnu inženierijā.

Zemnieku saeima ir pārliecināta, ka diskusijām jābūt vēl aktīvākām, nepieciešami jauni un izsmeļoši skaidrojumi par ĢMO ietekmi uz cilvēku un vidi. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka ar šo mūsdienu biotehnoloģijas jautājumu nerēķināties vairs nevar. Turklāt jāapzinās, ka sabiedrību biedē jaunas nezināmas lietas – šīs bailes pieņemt jauno nezināmo nav mainījušās pat kopš 1842. Gada, kad ASV kāds Tomsons Ādams pirmo reizi sāka lietot vannu – arī tad sabiedrību pāršalca sašutuma vilnis – dakteri pareģoja reimatisma „epidēmijas”, plaušu karsoņus, Bostona pat pasludināja vannu ārpus likuma, tomēr šobrīd tiek saražotas gandrīz 1 miljons vannu gadā!

Latvijas lauksaimnieki šobrīd ir pret ĢMO kultūraugu audzēšanu Latvijas teritorijā, taču tas ir nevis zinātnes noliegums, bet gan tirgus diktēts lēmums. Latvijas lauksaimniecība ir kļuvusi par valsts eksportspējīgāko nozari un, apkopojot informāciju no Zemnieku Saeimas biedriem, viens no būtiskākajiem jaunu tirgus „iekarošana” ieročiem ir tieši ĢMO tīrā produkcija. Latvijas graudu kravas tiek rūpīgi pārbaudītas, tāpat arī piena produktu iekļūšana jaunos tirgos galvenokārt ir iespējama tikai pierādot produktu „tīrību” pilnā ciklā. Savukārt gaļas ražotāji nespēj nodrošināt Latvijas patēriņu un importa īpatsvars pašlaik ir nozīmīgs.

Latvijas kā mazas valsts unikalitāte šobrīd balstās uz tīrā vidē audzētu, veselīgu produktu ražošanu, un Latvijas lauksaimnieki ir pārliecināti, ka tā ir mūsu vērtība un galvenā konkurētspējas priekšrocība. Pieļaujot ĢMO kultūru audzēšanu visvairāk tiktu apdraudētas bioloģiskās zemnieku saimniecības, jo līdz ar ĢMO klātbūtni tiek pārveidota apkārtējā dabiskā vide un augi. Vislielākais risks ir rapsim, kas šobrīd vēlas saņemt EK atļauju – neskaitāmi zinātnieki ir norādījuši, ka ĢMO rapsis var sakrustoties ar citu savas dzimtas augu, un potenciālās sekas nav pat prognozējamas un nav arī izpētītas.

Taču aizvien biežāk arī Latvijas tirgū sastopamies ar faktu, ka patērētājs izvēlas produktu nevis kvalitātes, bet cenas dēļ. Sabiedriskās domas pētījumi gan jau rāda, ka 15% iedzīvotāju gatavi iegādāties ģenētiski modificētus produktus, ja tie ir lētāki, savukārt 67% norāda, ka atsakās no produkta, ja ir aizdomas, ka tajā ir izmantoti ģenētiski modificēti produkti, neatkarīgi no tā, vai tas ir lētāks vai ne. Vēl 18% bijis grūti atbildēt uz šo jautājumu. Tādēļ nenoliedzami Latvijas lauksaimnieki plānojot savas produkcijas noietu rēķinās ar šo tendenci un domā par savu konkurētspēju ne tikai šodien, bet arī ilgtermiņā. Tā piemēram, Latvijā šobrīd nav prasības marķējumā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem norādīt, ka tie baroti ar ĢMO saturošu barību, lai gan tas tiek praktizēts arī Latvijā, bet tātad mēs, patērētāji, pat nezinām kādu pārtiku saņēmuši importētie dzīvnieki (to produkti). Tas nozīmē, ka mainoties tirgus nosacījumiem, lauksaimnieki būs izvēles priekšā, ražot un konkurēt ar citu valstu ĢM kūltūraugu ražotājiem (un vai ar saviem apjomiem Latvijas lauksaimnieki to spēs) vai izvēlēties bioloģisko lauksaimniecību, kuras cenu nosaka ne tikai pašizmaksa, bet arī emocionāla attieksme.

Latvijas lauksaimnieki noteikti iestājas par plašāku diskusiju un informācijas pieejamību par ĢMO, jo šobrīd mēs zinām, ka izmantojot ĢMO pārtikai radītas pienskābās baktērijas, raugs, fermentu preparāti, graudaugi, eļļas, tomāti, melones, soja, cigoriņi. Sojas produkti vien ietilpst ap 20 tūkstošos dažādu nosaukumu izstrādājumos – margarīnā, majonēzes, salātu mērcēs u.c. un to visu ir „pieprasījis” tirgus, ir patērētāji, kas izvēlas un patērē šos produktus. Un Latvijas lauksaimniekiem ir jāspēj nodrošināt produktu par pieejamu cenu kā Latvijas tirgum, gan jākonkurē Baltijas, Eiropas un pat pasaules tirgos. Lauksaimnieki pat ļoti cer, ka mīts, ka ĢM kūltūraugi ir ražīgāki paliktu tikai mīts, proti, pagaidām nav pārliecinoši pētījumu, ka ĢM kūltūraugi dotu lielāku ražu, tie tikai ir „izturīgāki” pret kaitēkļiem.

Lai gan visur pasaulē ĢMO riski tiek vērtēti un pastāv liels skaits zinātnisku pētījumu, kas norāda, ka ietekme uz vidi nav būtiska, tomēr ne vienmēr šie rezultāti sabiedrībā tiek pieņemti un iespējams, ka Latvijā tiešām nav nepieciešams audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus, taču tas neizslēdz iespēju, ka mēs saskarsimies ar citur audzētiem ĢMO, tad Latvijas pārtikas ražotājiem būs jāpārdomā savas konkurētspējas „nosacījumi”, tomēr šobrīd trūkst arī pamatotu argumentu, ka ĢM kultūraugu audzēšana ir ekonomiskāka, jo ĢM sēklu cenas ir augstas un tās turpina kāpt, turklāt sēklas materiāls nav pārbaudīts audzēšanai Latvijas apstākļos, nepieciešamo pesticīdu cenas arī augstas, tātad nav pagaidām pamatotu argumentu, ka ĢM augu audzēšana palīdzēs samazināt izmaksas, lai stiprinātu lauksaimnieku konkurētspēju.

Šobrīd, no ES valstīm, atteikušās audzēt ĢM kūltūraugus Austrija un Ungārijā, Latvijā lēmumu pieņem pašvaldības un jau tagad vairāk kā 70% pašvaldības, ir pieņēmušas lēmumu vai nu aizliegt audzēt GMO vai aizliegt audzēt uz laiku. Tomēr ir skaidrs, ka zinātne attīstās un iespējams, ka šīs biotehnoloģijas attīstība dos būtiskus labumus, radīs jaunas iespējas. Ir skaidrs, ka sabiedrība uz pārmaiņām reaģē asi, bet netrūkst pierādījumu, ka tas ir laika un informācijas jautājums. Tādēļ nepieciešams pēc iespējas vairāk par un pret izvērtējumu un diskusiju, lai izvēlētos optimālu ceļu, kas attīstītu biznesu, bet lai uzņēmējdarbība būtu arī atbildīga pret apkārtējo vidi un sabiedrības veselību.