1 Jūnijs, 2010

Biogāzes ražošanai potenciāls labs, bet trūkst pieredzes un skaidras valsts stratēģijas

Autors: zemniekusaeima @ 09:46 Kategorijas: Uncategorized

Iveta Grudovska

LLU MPS „Vecauce“ valdes priekšsēdētāja

Enerģijas ražošana no atjaunojamajiem energoresursiem  ir viens no ilgtspējīgas lauku attīstības pamatnosacījumiem. Eiropā  tā pēdējos 20 gadus strauji attīstījusies un Eiropas Savienības plāni attiecībā uz alternatīvās enerģijas izmantošanu ir ambiciozi. Attīstītajās Eiropas valstīs bioenerģijas ražošanas attīstība iekļauta tādos dokumentos kā Nacionālais rīcības plāns, atjaunojamo resursu pamatnostādnes un citi, kamēr Latvijai vēl joprojām valsts stratēģijas nav, kas ir pirmā un galvenā problēma šai nozarē.

Vienota regulējuma trūkums skaidri parādījās pirms gada, kad neskaitāmas saimniecības pēkšņi pievērsās   bioenerģijas ražošanai, saskatot tajā „zelta āderi“, bet nepārdomājot perspektīvas, pārstrādi, pārdošanu un citas būtiskas detaļas.

Par atjaunojamo energoresursu izmantošanas stratēģijas nepieciešamību runā  jau kopš 2006. gada, bet, kad „treknajos gados” visi dzīvoja eiforijā, netika domāts par nozares regulētu attīstību, tādēļ katrs, kas nostājas uz šī īpatnējā biznesa taciņas, nesatraucās, ka maksa - 15 santīmus par saražoto zaļo kilovatu, neizbēgami palielinās visu pārējo patērētāju rēķinus. Ekonomiskā situācija ir ieviesusi korekcijas arī mūsu domāšanā un šobrīd aktuāla ir maksimāli lēta zaļā elektroenerģija. To var panākt ar zemu pašizmaksu un efektīvu ražošanu, tas nozīmē, ka lietderīgi jāizmanto ne tikai saražotā elektrība, bet arī s siltums.

Nevajadzētu uzreiz orientēties arī uz ievērojamu siltuma pārdošanu gala patērētājam, kas saistīts ar palielinātu risku, jo jānodrošina nepārtraukta piegāde. Izdevīgs risinājums ir biogāzes ražotnes, kas ierīkotas pie lielajām saimniecībām, kur ir kūtsmēsli. Lauku biomasa, kas tiek ražota jebkurā gadījumā dzīvnieku ēdināšanai, ir papildus izejviela. Tāpat es ieteiktu vispirms domāt par to, vai iespējams šo siltumu izmantot pašas saimniecības vajadzībām, un tikai pēc tam plānot to attīstīt kā papildus nozari.

Otra lielākā problēma biogāzes ražošanā  ir attiecīgu speciālistu trūkums. Par to dažādos līmeņos runāts jau agrāk, paužot raizes, ka Latvijā gan ir pieņemti projekti biogāzes ražotņu būvniecībai, bet profesionālu ekspertu šajā jomā nav. Pieejamas vien nelielas izpētes iespējas Latvijas Lauksaimniecības universitātē pie Viļa Dubrovska, bet neitrālu konsultāciju par biogāzes ražošanu Latvijas apstākļos var sniegt tikai daži cilvēki un saimniecības, kas ar to nodarbojas praktiski.

Šobrīd Latvijā ar atjaunojamās enerģijas ražošanu no lauka biomasas nodarbojas tikai divas saimniecības – LLU mācību un pētījumu saimniecība „Vecauce“ un zemnieku saimniecība „Mežacīruļi”. Pēc darbības uzsākšanas, „Vecauce“ pusotru gadu bija vienīgie, kas nodarbojās ar bioenerģijas ražošanu, bet nu tai pievienojušies „Mežacīruļi“. Tas nozīmē, ka tagad būs sadarbības partneris, ar ko salīdzināt datus, apmainīties pieredzē.

Dažas pozitīvas izmaiņas ir arī likumdošanā. Vecaucieši ir Latvijas Biogāzes asociācijas biedri un novērtē Zemnieku saeimas pleca izjūtu, kopējā cīniņā, panākot Ekonomikas ministrijas sagatavotās izmaiņas Ministru kabineta 2009. g. 24. februāra noteikumos Nr. 198. Jaunajā variantā ir samazinātas iepirkuma cenas visiem atjaunojamo energoresursu veidiem, tāpēc ir iespējams palielināt no biogāzes saražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma apjomu (kvotas), vienlaikus nepalielinot ietekmi uz elektrības tarifu. Ražošanas kvotu pārdale paredz koriģēt līdz šim netaisnīgo sadali un panākt procesa caurspīdīgumu. Tās ir iespējas biogāzes ražošanā ieinteresētajiem lauksaimniekiem piedalīties šajā biznesā, kas, neapšaubāmi, veicinās arī reģionālo tālākvirzību. Jādomā, ka jau iepriekš valdības deklarētajam un praktiski pieejamajam ES atbalstam enerģijas ieguvei no atjaunojamiem resursiem nu pavērušies politiski un ekonomiski labvēlīgi nosacījumi. Šis piemērs vēlreiz apliecina NVO nozīmi, sadarbības un līdzdalības spēku.

30 komentāri

Pievienot komentāru


Par blogu

Zemnieku saeima ir stiprākā Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotāju organizācija. Šobrīd mūsu biedri ir 834 aktīvākie un mērķtiecīgākie Latvijas zemnieki no visām lauksaimniecības nozarēm. Organizācijas mērķis ir aizstāvēt biedru intereses un piedāvāt citus pakalpojumus saskaņā ar biedru vajadzībām, veidot ilgtspējīgu uz attīstību orientētu lauksaimniecības politiku Latvijā un popularizēt lauksaimniecību ka vienu no Latvijas valsts prioritārajām nozarēm.

Autori

  • Juris Lazdiņš, Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs, z/s “Lazdiņi“ īpašnieks,
  • Maira Dzelzkalēja Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece,
  • Arnis Burmistris Zemnieku Saeimas valdes loceklis, z/s „Vilciņi” īpašnieks
  • Zanda Krūklīte Zemnieku Saeimas enerģētikas eksperte,
  • Juris Cīrulis, Zemnieku Saeimas biedrs, z/s „Mežacīruļi” īpašnieks.

Citi Nozare.lv eksperti


Saistītās nozares

Jaunākie ieraksti

Jaunākie komentāri

Kategorijas

RSS

Meklēšana


Blogroll

Arhīvs