Lauksaimniecības attīstība Latvijā
Zemnieku Saeima
Zemnieku Saeima
18 Augusts, 2010

Nepadoties un vienkārši turpināt darīt savu darbu, un pierādīt, ka esam konkurētspējīgi!

Autors: zemniekusaeima @ 13:15 Kategorijas: Uncategorized

Maira Dzelzkalēja

Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece

Tā lauksaimnieki varētu raksturot pēdējos 4 gadus Latvijas lauksaimniecības sektorā. Aizvien vairāk un biežāk Zemnieku saeimai tiek uzdoti jautājumi kā vērtē 9. Saeimas padarīto un valdības veikumu, un kā tas ietekmējis vai ietekmē lauksaimnieku ikdienu.

Pēdējo 4 gadu laikā lauksaimnieki piedzīvojuši ne vienu vien triecienu – subsīdiju samazinājumu 3 reizes, piena cenu krīzi, kad izmisumā, kā vienīgo risinājumu redzēja sabraukt ar smago lauksaimniecības tehniku Rīgā, un, faktiski, piespiest valdību ieklausīties lauksaimniekos. Tāpat kā pārējās uzņēmējdarbības nozares arī lauksaimniecības bizness ir bijis spiests vienkārši pakļauties absolūtai neprognozējamībai nodokļu politikā, straujam nodokļu kāpumam un finanšu krīzei – pēkšņu banku atteikumu kreditēt apgrozāmos līdzekļus, kredītu un kredītlīniju procentu pieaugumu un smagas sarunas ar bankām, lai pārkārtotu kredītu maksājumus. Būtībā jau pats smagums ir iznests tieši pēdējo 2 gadu laikā, taču nevar noliegt, ka situācija ir piespiedusi arī pašus lauksaimniekus domāt savādāk – un meklēt citus risinājumus un veidus kā izdzīvot. Tas ir palīdzējis noteikt prioritātes arī sarunās ar valdību un valsts institūcijām. Ir meklēti jauni tirgi, jauni kanāli kā pārdot savu produktu – un neraugoties uz visu - Latvijas lauksaimniecība turpina attīstīties un kļuvusi par Latvijas eksporta nozari nr.1. Latvijas lauksaimnieki tik viegli nepadodas grūtību priekšā, bet atrod risinājumus un pārliecina valsts pārvaldi, ka iespējams darboties efektīvāk – kā sadarbībā ar Zemkopības ministriju, Finanšu ministriju, VID un LAD ieviesa vienkāršāku dīzeļdegvielas bez akcīzes iegādes sistēmu lauksaimniekiem.

Viens no galvenajiem iemesliem kādēļ lauksaimniecība turpina attīstīties, protams, ir lauksaimniecības kā uzņēmējdarbības nozares specifika un zemnieku atbildība. Lauksaimnieciskā darbības specifika neļauj grūtos laikos ieturēt pauzi un, piemēram, nenokult laukus, neslaukt govis kad piena cena ir zema. Lauksaimniecība attīstīstās, tikai jāizvērtē cik tas notiek efektīvi un ātri. Jāapzinās, ka zeme ir mūsu valsts viena no galvenajām pamatvērtībām, būtiskākais pamatlīdzeklis un tā pret to ir arī jāizturas un jāapsaimnieko. Jāatzīme, ka tieši šajā smagajā laikā ir notikusi nozīmīga virzība konstruktīva dialoga veidošanā ar valsts institūcijām, līdz ar Zemkopības ministra nomaiņu ir panākts atbalsts ražojošajiem lauksaimniekiem – atbalsts piena nozarei krīzē, ieviesta efektīva degvielas iegāde bez akcīzes nodokļa, izveidots kredītfonds, efektīva sadarbība ar LAD ES fondu apguvē, attīstījusies mājražošana, atjaunota pircēju uzticība vietējam produktam tirgos.

Labākais veids, kā noturēties pretī nemitīgajam resursu cenu pieaugumam un pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumiem, protams ir kooperēšanās. Lauksaimnieku kooperācija attīstās, tai gan ir jākļūst vēl spēcīgākai, tā ir vēl vairāk jāatbalsta no valsts puses, lai pēc iespējas lielāka pievienotā vērtība paliktu pašu zemnieku rokās, un ļautu efektīvāk attīstīties tālāk.

Iestājoties finanšu krīzei un strauji samazinoties ieņēmumiem, pirmajā brīdī arī no likumdevēju puses bija redzama vēlme veikt strukturālas reformas, mazināt uzņēmējdarbības šķēršļus, bet šobrīd šķiet ir atkal jāuzmanās, ka situācijai nedaudz stabilizējoties visas labās idejas un vēlmes paliks vien ieceru līmenī. Tuvākā gada laikā, jaunajai lēmējvarai ar pilnu sparu ir jāturpina pirms gada uzsāktās reformas un jāizdara līdz galam tie darbi, kuriem pietrūka spēka un bieži vien arī politiskās gribas. Latvijā vēl tālu ir līdz efektīvai valsts pārvaldei un uzņēmējdarbības videi labvēlīgu nosacījumu ieviešanā vēl visiem ir daudz darāmu darbu.

Lai arī tikai šobrīd diskusija par Kopējo lauksaimniecības politiku Eiropā pēc 2013. gada ir uzsākta Latvijas lauksaimnieku balsis ir sadzirdētas – ne tikai Latvijas politikā, bet arī Eiropā. Un mēs ticam, ka kopā – Latvijas politiķiem, lauksaimnieku organizācijām un Latvijas pozīcijas sabiedrotajiem izdosies panākt labvēlīgākus nosacījumu Latvijas lauksaimniekiem pēc 2013. gada. Tikai nedrīkstam cerēt, ka kāds cits mūsu vietā izdarīs.

33 komentāri

Pievienot komentāru


Par blogu

Zemnieku saeima ir stiprākā Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotāju organizācija. Šobrīd mūsu biedri ir 834 aktīvākie un mērķtiecīgākie Latvijas zemnieki no visām lauksaimniecības nozarēm. Organizācijas mērķis ir aizstāvēt biedru intereses un piedāvāt citus pakalpojumus saskaņā ar biedru vajadzībām, veidot ilgtspējīgu uz attīstību orientētu lauksaimniecības politiku Latvijā un popularizēt lauksaimniecību ka vienu no Latvijas valsts prioritārajām nozarēm.

Autori

  • Juris Lazdiņš, Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs, z/s “Lazdiņi“ īpašnieks,
  • Maira Dzelzkalēja Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece,
  • Arnis Burmistris Zemnieku Saeimas valdes loceklis, z/s „Vilciņi” īpašnieks
  • Zanda Krūklīte Zemnieku Saeimas enerģētikas eksperte,
  • Juris Cīrulis, Zemnieku Saeimas biedrs, z/s „Mežacīruļi” īpašnieks.

Citi Nozare.lv eksperti


Saistītās nozares

Jaunākie ieraksti

Jaunākie komentāri

Kategorijas

RSS

Meklēšana


Blogroll

Arhīvs